Zemes iegādes programmai lauksaimnieciskajai ražošanai papildus tiks piešķirti 5,77 miljoni eiro, līdz ar to šim mērķim paredzētā kopsumma sasniegusi jau 30 miljonus eiro, paredz valdības akceptētie grozījumi noteikumos “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošana”.
Tāpat paredzēts, ka programma, kuras noslēgums iepriekš bija plānots šā gada 30.jūnijā, tiks pagarināta līdz 2020.gada 31.janvārim.
Tāpat noteikumi paredz, ka iegādātā zemes platība jāpiesaka tiešo maksājumu saņemšanai. Tas darīts, lai uzlabotu kontroles kārtību pār iegādāto zemes platību un pārliecinātos, ka zeme tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošana.
Vienlaikus, ņemot vērā nekopto, aizaugušu un dabīgi apmežoto zemes platību esamību, ir nepieciešams zināms laiks to rekultivācijai, tiek paredzēts arī nosacījums, ka tās tiek rekultivētas un pieteiktas tiešo maksājumu saņemšanai ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc zemes iegādes.
Kā valdības sēdē skaidroja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), patlaban palielinājusies lauksaimnieku interese par zemes iegādes programmu. “Programma darbojas veiksmīgi, jo ar tās palīdzību lauksaimnieki savā īpašumā iegūst zemi, kas jau ir vai turpmāk būs iesaistīta produkcijas ražošanā,” norādīja Dūklavs.
No līdz šim zemes kreditēšanas programmai kopumā pieejamajiem 24,2 miljoniem eiro 2014. gada 15.jūnijā rezervēti bija 19,3 miljoni eiro.
VAS “Lauku attīstības fonds” līdz 15. jūnijam bija pieņēmis lēmumus par 394 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 10 565 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1820 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.
Līdz šim apstiprināto aizdevumu summas bija no 2846 eiro līdz 330 000 eiro. Aizdevumu termiņi ir robežās no 1,5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 16 gadi.
Aizdevumiem pamatā piesakās nelielas saimniecības – atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai tās ir mikrosaimniecības. 251 saimniecībā strādā viens līdz trīs darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 12 saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz desmit cilvēkus un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, kas atbilstoši uzņēmumu definīcijai ir uzskatāmas par mazo uzņēmumu. Kā ziņots, zemes kreditēšanas programma sākusi darboties 2012.gada jūlijā. Kreditēšanu administrē VAS “Lauku attīstības fonds” sadarbībā ar VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.
Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemes īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai. Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomātās zemes platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
NOZARE.LV
Komentāri