Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Zemes iegādes valsts programmā piešķirti 13,637 miljoni eiro; zemes cena turpina augt

Druva
13:53
28.02.2014
14

Kopš 2012.gada jūlija, kopš sākusi darboties lauksaimniecības zemes kreditēšanas programma, VAS “Lauku attīstības fonds” lauksaimniekiem līdz 28.februārim piešķīrusi 290 aizdevumus par 13,637 miljoniem eiro no iepriekš programmā apstiprinātājiem 14,23 miljoniem eiro.

Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji, par februārī apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties 7690 hektāru lauksaimniecības zemes, kas galvenokārt ir līdz šim nomātās platības.

Vienlaikus joprojām turpinās iepriekšējos mēnešos novērotā zemes tirgus vērtības pieauguma tendence. Ja pērn augustā zemes vidējā tirgus cena bija 1622 eiro par vienu hektāru, septembrī šis rādītājs bija 1688 eiro, oktobrī – 1714 eiro, novembrī – 1730 eiro, decembrī – 1743 eiro, janvārī – 1766 eiro, bet februārī – 1773 eiro par vienu hektāru.

Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale – 93, Kurzeme – 87, Vidzeme – 49, Latgale – 33 un Rīgas reģions – 28. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 295 104 eiro (par 142 287 eiro un vairāk ir apstiprināti kopā 13 aizdevumi). 209 no 290 apstiprinātajiem aizdevumiem piešķirtā aizdevuma summa ir līdz 55 000 eiro, pieprasītākās aizdevuma summas ir līdz 35 000 eiro.

Apstiprināto aizdevumu summas: no 2846 eiro līdz 10 000 eiro – 30 aizdevumi, no 10 001 eiro līdz 35 000 eiro – 122 aizdevumi, no 35 001 eiro līdz 55 000 eiro – 57 aizdevumi, no 55 001 eiro līdz 85 000 eiro – 35 aizdevumi, no 85 001 eiro līdz 115 000 eiro – 19 aizdevumi, no 115 001 eiro līdz 142 000 eiro – 14 aizdevumi, no 142 001 eiro līdz 426 862 eiro – 13 aizdevumi.

Aizdevumu termiņi ir robežās no trim līdz 20 gadiem, vidējais aizdevumu termiņš – 15,5 gadi.

Aizdevumiem pamatā piesakās nelielas saimniecības – atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai tās ir mikrosaimniecības. No 236 saimniecībām 196 saimniecībās strādā viens līdz trīs darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai deviņas saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz desmit cilvēkus un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, kas atbilstoši uzņēmumu definīcijai ir uzskatāmas par mazo uzņēmumu.

Kā ziņots, zemes kreditēšanas programma sākusi darboties 2012.gada jūlijā un aizdevumi būs pieejami līdz šā gada 30.jūnijam. Kreditēšanu administrē VAS “Lauku attīstības fonds” sadarbībā ar VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”.

Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemju īpašnieki, kas neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.

Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomāto zemju platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
6

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
23

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
130

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
439

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi