Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Zemeņu laiks sācies

Druva
23:00
19.06.2006
14

“Varētu teikt, ka mēs Cēsu tirgū esam pirmie ar savām ogām. Cilvēki pērk labi, arī lietuviešu ogas tirgū vēl īsti nav parādījušās,” saka Laimonis Bite.

Saimniecība ar zemeņu audzēšanu sāka nodarboties jau deviņdesmito gadu sākumā, kad

iestādītas pirmās četras zemeņu vagas, kas toreiz likušās ļoti garas. Patlaban “Lejas Smurģos” ar zemenēm ir apstādīti divi hektāri

un trešo gadu ogas tiek audzētas arī četrās lielās siltumnīcās. Kā atzīst

saimnieki, ideja par zemeņu audzēšanu siltumnīcās ir aizgūta no kaimiņa, un tās īstenošana

izrādījusies ļoti veiksmīga. Zemeņu audzētāju starpā tagad valdot neliela, bet visnotaļ pozitīva konkurence.

Saimnieki atzīst, ka siltumnīcā audzētās zemenes ir vieglāk kopt un novākt. Nav tik daudz jālokās, nesāp mugura, rokas nav jāsaldē rīta rasā un neatkarīgi no laika apstākļiem var mierīgi strādāt.

“Siltumnīcās parasti sākam rosīties aprīļa sākumā. Kastēs tiek sabērti kūdras substrāti un stādīti jauni dēsti. Augsne kastēs ir jāmaina katru gadu, bet uz lauka ogas vienā vietā var augt apmēram trīs gadus, tad zemei ir jāatpūšas. Lauka zemenes šogad būs gatavas tikai jūlijā, ne tā kā citus gadus jau uz Jāņiem. Viss

atkarīgs no laika apstākļiem. Siltā laikā, protams, oga uzreiz ir saldā-ka un garšīgāka, arī

ātrāk gatavojas. Lauka stādi šogad daudz izsala, laikam jau sniega kārta bija par plānu un sals par stipru,” saka zemeņu audzētājs Laimonis Bite.

Lai darbs ietu no rokas, vecākiem palīdz arī bērni. Viņiem gan sanāk no rīta mosties ap sešiem, taču pāris stundu laikā ogas ir novāktas un tiek vestas jau uz tirgu. Bet, kā pastāstīja mājas saimniece, drīz

bērniem piepulcēsies arī bariņš palīgu.

“No valsts nodarbinātības aģentūras mums ir pieteikušie strādāt griboši bērni. Pēc Jāņiem darbā nāks pirmie pieci, bet vēlāk

vēl desmit. Bērni vāc ogas, griež stīgas vai sagatavo jaunos stādus. Mums

jau pieredze, arī pērn pie mums strādāja bērni, un jāatzīst, ka viņi ir čakli un

darbu paveic labi. Tas motivē arī pašu bērnus čakli strādāt,” stāsta Irina Bite.

Nākamgad “Lejas Smurģu” saimnieki

iecerējuši

darbību paplašināt. Jau uzcelta jauna siltumnīca, kurā tiks audzētas zemenes. Taču, kā atzīst saimnieki, arī pie tā viņi vēl nedomājot apstāties, plāns ir zemenes audzēt

septiņās siltumnīcās.

“Darbs, protams, atmaksājas, citādi jau to nedarītu. Liels rēķinātājs gan

neesmu, bet nopelnīt var. Mūsu iecienītā un pārbaudītā zemeņu šķirne ir 'Polka',”saka saimnieks Laimonis Bite, izvērtēdams ieguldīto darbu un līdzekļus.

Viņš stāsta, ka ogu cena tirgū ir atkarīga no ražas un laika apstākļiem. Ja ogu ir maz vai nav padevies labs ražas gads, tad arī zemenes maksā dārgāk, bet siltā un bagātīgā ražas laikā cena ogām krītot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
33
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
159
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
138
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
6
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi