“Vecmagonu” vietā kopš jūnija sākuma palikušas vien krāsmatas. Saimnieki kopš Jāņiem mitinās labu cilvēku dāvinātā treilerā un neslēpj, ka šajā vasarā nav prieka. Saimniece Solvita Feldmane, izstaigājot jāņogulāju dārzu un pa kalnu nokāpjot līdz ābelēm, it kā spītējot notikušajam, cenšas sameklēt labo.
“Siltumnīca nenodega, izaugs gurķi un tomāti. Ogas būs, āboli, aronijas. Katru gadu esmu ziemai ielikusi simtiem burku. Visvairāk jau gurķus, lai visiem ir ko paņemt. Vēl mežā gāju. Ogas, sēnes konservēju, lai garajos ziemas vakaros par ēdamo mazāk kreņķu. Man ļoti šie darbiņi patīk! Taču šogad nesanāks. Vajadzētu, jo visas pilnās burkas, kas mājā stāvēja, sadega. Bet nevaru jau neko izdarīt, nav kur burkas karsēt. Un ābolus nebūs kur likt, jo nav mājas, kur kastes glabāt,” sacīja Solvita un acīs sariesās asaras.
“Todien paliku jakā, biksēs un gumijniekos. Mums sadoti trauki, drēbes, uzslējām telti, ir arī treileris, kurā ievilkta elektrība, bet māju nav,” tā Solvita, noraujot jāņogu ķekaru un pametot sunim, kurš trakajā degšanas dienā izdzīvojis.
Saimnieki aukstākās naktis pārlaiž dzīvoklītī Zosēnu centrā. Zeme un lopiņi ir pie “Vecmagonām”.
“Kāds cilvēks Sērmūkšos mums solīja atdāvināt trīsdaļīgu mājiņu. Tādu līvānu tipa. Mēs jau viņu nevaram šurp dabūt! Vajadzīgs 16 tonnīgs krāns, jāliek mājai pamati. Mums nav līdzekļu,” sacīja Solvita un noteica, ka, ja pēcpusdienā nelīs, tad aizies līdz pļavai pēc zāļu tējām un grāvmalē paskatīs, vai nav kāda avene, jo citādi domas pie nelaimes vien turoties.
