Laika gaitā ne tikai apsardzes sistēmas un signalizācijas kļuvušas modernākas, bet arī zagļi gājuši līdzi laikam un izdomājuši aizvien jaunas iespējas, kā iekļūt birojos un aplaupīt tos ne tikai naktī, bet arī dienā, darba laikā. Drošības risinājumu kompānijas „G4S Latvia” pārstāve Ilze Jermacāne pastāstīja „Druvai” par populārākajām garnadžu zādzības metodēm un sniedza padomus, kā no šādām situācijām izvairīties, jo pēdējā laikā ar šāda veida biroja aplaupīšanām nācies sastapties.
Kā stāsta I.Jermacāne, prakse liecina, ka dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt biroja telpās, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un labi situētiem apmeklētājiem. „Viens no izplatītākajiem veidiem, kā garnadzis pastrādā zādzību, ir uzdošanās par citu personu vai speciālistu, piemēram, preču pārdevēju. Brīdī, kamēr viltus pārdevējs mēģina kaut ko pārdot, novēršot darbinieka uzmanību, tiek nozagts, piemēram, uz galda esošais portatīvais dators vai mobilais telefons. Tāpēc jāsaka, ka bieži vien birojos ielavās zagļi, kas ārēji tiešām izskatās pēc parastiem klientiem. Ir arī bijuši gadījumi, ka, ienākot birojā, garnadzis tēlo aizņemtu personu, runā pa telefonu, staigā pa biroju, netraucēti paņem kādam darbiniekam piederošu mantu un tikpat netraucēti dodas prom, ja vien kāds šo rīcību nav pamanījis. Nereti birojos ierodas arī viltus remontdarbu veicēji, kas, izliekoties, ka veic tehnisko apskati, zog vērtīgas biroja lietas,” stāsta I.Jermacāne. Viņa arī uzsver, ka šādās situācijās ne sekretāres, ne apsardzes darbinieki nevar garantēt, ka zagļi neiekļūst birojā, jo garnadži parasti izdomā visai ticamus iemeslus, kā iekļūt telpās.
Nereti birojā gadās, ka kāds no darbiniekiem darba dienas beigās pēkšņi saprot – pazudis mobilais telefons, un cilvēks nespēj atcerēties, kur to nolicis. Šādos gadījumos cilvēks mēģina
atcerēties visus dienas notikumus – kur gājis, ko darījis, kādus cilvēkus saticis. Nereti tad nākas secināt, ka īsti nevar saprast, kurš no neskaitāmajiem klientiem un biroja apmeklētājiem varētu būt pie vainas. Šī iemesla dēļ par drošību ir nepieciešams domāt jau laikus. I.Jermacāne uzsver – jāatceras, kā nepieļaut būtiskas kļūdas. Piemēram, ja svarīgas lietas glabājas seifā, tad ir jāatceras – seifs vienmēr jāpiestiprina pie grīdas, dodoties prom, tas jāaizslēdz, turklāt atslēgas nedrīkst atrasties birojā. Jautāta par seifu drošību, viņa atzīst, ka bieži vien nākas sastapties ar paradoksālu izpratni – darbinieks saprot, ka seifs jāaizslēdz, bet neiedomājas, ka zaglis šo seifu gluži vienkārši var aiznest.
Runājot par svarīgām lietām, kas neatrodas seifā, ir būtiski atcerēties, ka ikvienam darbiniekam jāpievērš īpaša uzmanība personīgajām mantām, jo jebkurā laikā biroja telpās var ielavīties kāds garnadzis. „Lai izvairītos no zādzību riska, uzņēmuma īpašniekiem vajadzētu regulāri instruēt darbiniekus par izplatītākajiem zādzību veidiem.
Darbiniekiem nevajadzētu atstāt neaizslēgtas biroja durvis pat tad, ja dodas
prom uz neilgu laiku. Taču, ja tomēr nav drošības, ka biroja telpās varētu ienākt kāds svešinieks ar sliktiem nodomiem, tad darba laikā būtu nepieciešams ieviest apmeklētāju reģistrēšanu vai sagaidīšanu, jo apmeklētāji uz uzņēmumu nāk ar noteiktu mērķi un parasti jautājumus risina ar konkrētu personu, ar kuru iepriekš sarunāts. Šādā veidā būtu iespēja identificēt apmeklētājus, samazinot risku nepiederošām personām nekontrolēti pārvietoties biroja telpās,” stāsta I.Jermacāne. Pēc viņas teiktā saprotams, ka vienīgie, kas ir spējīgi parūpēties par mūsu mantām un svarīgajiem dokumentiem, esam mēs paši.
Zane Ieviņa
Komentāri