Galda teniss — gan sacensības, gan atslodze no ikdienas

Kopš desmit gadu vecuma galda tenisa spēlēšana ir Dainas Ročānes aizraušanās. Sācies viss, kad vasarā aizbraukusi
līdzi māsai uz galda tenisistu nometni. Treneris piedāvājis arī līdzbraucējai iemēģināt roku. Tas bijis sākums mūža aizrautībai ar galda tenisu.

“Nometnes laikā man bija dzimšanas diena, palika desmit gadu. Treneris man uzdāvināja japāņu galda tenisa bumbiņu,” ar sirsnību toreiz īpašo brīdi atceras Daina. Padomju laikos, kad teju viss bija deficīts, tāda japāņu ražojuma bumbiņa bija nenovērtējama.

Nu jau Daina Cēsīs dzīvo divtik ilgāk nekā Rīgā, kur skolas laikā uzsāka trenēties šajā sporta veidā. Cēsis viņa pārliecinoši sauc par savu pilsētu un spriež, ka galvaspilsētā dzīvot pilnīgi noteikti negribētu.

Cēsu novadā viņa un citi galda tenisisti apvienojušies sporta klubā “Flo-Te”. Sporta klubs “Flo-Te” savulaik dibināts kā sporta organizācija, kas specializējas divos galvenajos sporta veidos — florbolā un galda tenisā. Tā arī radies nosaukums. D. Ročāne pastāsta, ka viena no kluba dibinātājām bijusi viņas audzēkne Laura Krūmiņa. Pati Laura gan pašlaik dzīvojot Norvēģijā, bet klubs turpina pastāvēt jau vairāk nekā divdesmit gadus. Pastāvīgi uz galda tenisa treniņiem nākot ap desmit cilvēku, dažkārt vairāk, citreiz mazāk, tomēr vidēji interese saglabājoties nemainīga.
“Klubā nav algotu treneru. Princips tāds — tie, kuri vēlas, nāk uz treniņiem. Mums ir vairāki galdi, atliek tikai spēlēt. Dažkārt pie mums atbrauc spēlētāji no Līgatnes vai Siguldas. Ļoti draudzīgi sadzīvojam,” atklāj Daina, iepazīstinot vairāk ar šī sporta veida ikdienu novadā un Latvijā. Skaitliski vairāk spēlētāju ir Rīgā. To redzot arī turnīros, kas norisinās galvaspilsētā. Tiesa, turnīri notiek arī citur. Šomēnes vietējā turnīra pirmais posms notika Līgatnē. Otrais posms tam paredzēts novembrī, bet trešais — decembrī. Kvalitatīvas sacensības aktīvi rīko arī Rencēnos, Gulbenē un dažviet citur Latvijā.

Daina piekrīt, ka gan pasaules, gan Eiropas līmenī latvieši galda tenisā ir tādu pabērnu lomā. Teju nepārspējami šajā sporta veidā jau izsenis bijuši Āzijas valstu sportisti, piemēram, no Ķīnas un Japānas, kas arī mūsdienās turpina dominēt pasaules līmenī. Reitingā paskatoties, Latvijā vīriešu konkurencē ir ap tūkstotis spēlētāju, sievietēm gan mazāk — ap diviem simtiem.

“Tā kā mums klubā nav algotu treneru, viss balstās vien uz entuziasmu,” atzīst Daina, pastāstot, ka pašlaik pie viņiem nākot kāds aktīvs jaunietis, kuru trenējot pati un palīdzot arī citi tenisisti. Ikviens grib atbalstīt, pamācīt, jo redz, ka jaunietim par šo sporta veidu deg acis. Galda tenisiste atklāj, ka treniņi klubā nav nekāda joka lieta — slodze gana pamatīga ar iesildīšanos, dažādiem vingrinājumiem. Tomēr, ja kāds interesents grib savā nodabā ar kādu partneri pamēģināt savā ritmā uzspēlēt galda tenisu, tas nav liegts. Viņiem tiek ierādīts savs galds.

“Es bez tā vairs nevaru iztikt,” teic Daina Ročāne un paskaidro, ka viņai galda teniss ir atpūta pēc darba, sociālā komūna, draugu loks un neatņemama dzīves sastāvdaļa. Neaizmirstami ir braucieni uz Eiropas un pasaules līmeņa veterānu sacensībām, kurās Daina, cik vien iespējams, cenšas piedalīties. Pirmkārt, jau tāpēc, ka visi spēlētāji cits citu pazīst un vienmēr priecājas satikties, lai kopā uzspēlētu. Otrkārt, braucieni uz sacensībām ietver arī ceļošanas prieku, jo tad tiek ieplānota arī valsts apceļošana.

Spēlētāja lepni pastāsta, ka nākamgad Rīgā notiks Eiropas čempionāts galda tenisā veterāniem. Tas tiešām būs liels notikums.