Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un pašvaldības sakopt sev piederošās teritorijas jau tagad, lai samazinātu potenciālo kūlas ugunsgrēku skaitu nākamajā pavasarī.
Kā atzina VUGD preses pārstāve Inga Vetere, tieši pavasaris ir viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā. Tad ik dienu tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Tomēr pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem jau ir cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, tad nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšanas rezultātā samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums. Latvijas krāšņie un sugām bagātie zālāji nav veidojušies dedzināšanas rezultātā, un augu un dzīvnieku sugas nav pielāgojušās degšanai, tāpēc kūlas svilināšana ir nepiemērots, bezatbildīgs un bīstams saimniekošanas veids.
Tomēr kūla deg ne tikai laukos, bet arī pilsētās, kas liecina par to teritoriju nesakoptību. Kaut gan blīvāk apdzīvotās vietās degšanas platības ir mazākas, šie ugunsgrēki ir bīstamāki, jo biežāk apdraud dzīvojamās ēkas un ražošanas objektus.
Ugunsdrošības likumā ir noteiktas ugunsdrošības prasības objektu teritorijā, kas paredz, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. To var ieteikt arī privātmāju īpašniekiem – ja ap ēkām viss būs sakopts, tad paša, kaimiņa vai kāda ļaundara izraisītā kūlas ugunsgrēkā neaizdegsies ēka.
VUGD atgādina, ka atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 179.panta 4.daļai par kūlas dedzināšanu fiziskām personām var piemērot naudas sodu 200-500 latu apmērā vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm. Savukārt atbilstoši APK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskās personas soda ar 100-500 latu naudas sodu, bet juridiskās personas – ar 500-2000 latu naudas sodu.
Saskaņā ar Ministru kabinetā pieņemtajiem “Ugunsdrošības noteikumiem” zemes īpašniekiem vai valdītājiem ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Ja tas netiek darīts, VUGD fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 20 līdz 200 latiem, bet juridiskajām personām – no 200 līdz 1000 latiem.
LETA
Komentāri