“Druva” viesojās Gulbenē laikā, kad turp pēc savas jaunās grāmatas “Pīlādžogu elēģija” bija devies novadnieks, rakstnieks Osvalds Mauriņš. Gulbenē vairākus gadus darbojas “Vītola izdevniecība”, kas ir Ilonas un Eventija Vītolu lolojums. Tajā tiek drukātas arī mūspuses autoru grāmatas.
Tipogrāfija ir Vītolu ģimenes bizness un aizraušanās, atzīst izdevniecības vadītāja Ilona Vītola, kura daudzus gadus strādājusi Gulbenes rajona laikrakstā “Dzirkstele”, darbojusies arī citos izdevumos. Līdztekus izdevējdarbībai ģimene rosās lauku sētā, tāpēc “Vītola izdevniecība” tiek saukta arī par zemnieku saimniecības “Rožkalni” izdevniecību.
I.Vītola, atceroties izdevniecības sākumus, stāsta: “Gribējām uzsākt savu biznesu. Tajā laikā Gulbenē darbojās arhaiska tipogrāfija, bija novecojušas svina salikuma tehnoloģijas. Ieviesām jauninājumu – pakāpeniski pārgājām uz darbu iespiešanu ofsetā. Laikraksts “Dzirkstele”, kad biju tā redaktore, bija pirmais reģionālais laikraksts, kas ieviesa datorsalikumu. Nebija viegli atrast piemērotu tehniku – datorus un printeri, pielāgojām datorprogrammas, lai varētu maketēt avīzes. Drukājām avīzi Madonā, Gulbenē tam nebija piemērotas tehnikas,” stāsta I.Vītola.
1994. gadā kopā ar vīru
pieņēmuši lēmumu privatizēt vietējo tipogrāfiju. Šo ieceri atbalstījusi toreizējā rajona padome.
“Vītola izdevniecībā” tiek drukātas ne tikai grāmatas, arī citi poligrāfijas darbi, tostarp kalendāri, veidlapas, bukleti un citi. “Laika gaitā pasūtījumu tendences mainījušās. Savulaik daudz iespieda tikai veidlapas un avīzes. Darba bija daudz, jo gandrīz katram pagastam
bija sava avīze. Izveidojoties novadam, pagastu
izdevumu skaits strauji samazinājās. Tagad tās iznāk pavisam reti. Strādājam kā tipogrāfija, bet līdztekus attīstām arī
izdevējdarbību,” pastāsta I.Vītola, sakot, ka grāmatu iespiešana ir sarežģītāks process.
Izdevniecībā top vietējo un kaimiņu novadu autoru darbi. Izdevniecību sameklējot Siguldas, Valkas, Balvu, Alūksnes puses autori. Viņa min arī divus autorus no Cēsīm – Osvaldu Mauriņu un Alisi Puteni, kuras romāns “Dakteris Grauds” drīzumā redzēs dienasgaismu. “Cilvēkiem ir svarīgi, lai izdevniecība ir pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tas veicina sadarbību un iedrošina autoru . Lai gan izdoto darbu apjomi nav lieli, tomēr katram ir prieks un saviļņojums turēt rokās savu grāmatu. Šo gadu laikā mēs esam krietni veicinājuši vietējos kultūras procesus, izdodot daudzu Gulbenes literātu darbus, ” apliecina I.Vītola un piebilst, ka literāro darbu vidējā tirāža ir 500 eksemplāru. Gadā izdevniecība izdod līdz 20 grāmatu. I.Vītola atzīst, ka priecājas par katru jaunu autoru. “Kopīgiem spēkiem zvejojam pērles. Ja no ūdens izvelkam maisu pērļu gliemeņu , tad ir liela varbūtība
atrast kādu pērli. To pašu var teikt par autoriem. Varbūt kāds no mūsu izdoto
simts grāmatu autoriem kļūs pamanāms. Augstu vērtēju katra cilvēka talantu,
arī zināšanas, tāpēc ikvienā saskatu tik daudz jauna un apbrīnas vērta, labprāt ieklausos, vēroju, vērtēju un mācos. Saskare ar radošiem cilvēkiem mani ceļ spārnos.”
“Vītola izdevniecība” šogad piedalījās starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē “Latvijas Grāmatu izstāde 2012”, kas notika Rīgā, izstāžu centrā Ķīpsalā. Tur tikās rakstnieki, tulkotāji, izdevēji un lasītāji. Izdevniecības stendā varēts iepazīties ar pēdējā
I.Vītola arī pati sastāda grāmatas. “Esmu savākusi represēto stāstus, apkopoju tos grāmatā “Rūgtais vērmeļu kauss”,” stāsta izdevēja un piemin, ka savākto materiālu esot daudz, tāpēc ar vairāku entuziastu atsaucību top jau nākamais izdevums. I.Vītolas darbu skaitā ir arī “Skroderdienas Silmačos Druvienā 25”, monogrāfija par Alūksnes dzejnieci un literāti Vēsmu Kokli – Līviņu “Zeltītie pavedieni” un citi izdevumi.
Taujāta par finansiālo pusi, I.Vītola neslēpj, ka autoriem honorāri mūsdienās ir simboliski,
galvenais – atpelnīt drukāšanas izdevumus. “Viena eksemplāra pašizmaksa ir augsta, jo eksemplāru skaits nav liels, turklāt ne visas grāmatas tiek iztirgotas. Cilvēki skatās uz cenu. Laikā, kad pievienotās vērtības nodoklis grāmatām bija mazāks, tās pirka vairāk,” zina stāstīt I.Vītola. Viņa piebilst, ka vislielākā pašizmaksa ir biezām grāmatām cietos vākos. “Daudz ir tādu pasūtītāju, kuru izdevumiem ir līdzfinansētāji. Grāmatu izdošana tiek apmaksāta no personiskajiem, projektu, uzņēmumu vai pašvaldību atvēlētajiem līdzekļiem,” tā I.Vītola.
Izdevēja stāsta, ka pirms gadiem pieciem, sešiem cilvēku pirktspēja bijusi lielāka. I.Vītola uzsver: “Varējām droši drukāt. Zinājām, ka pirks. Tagad viss rūpīgi jāapsver, jādomā soli uz priekšu, vai grāmata būs pieprasīta, vai ne.” Viņa uzskata, ka ar izdevējdarbību Latvijā grūti nopelnīt, tas vairāk ir darbs kultūrvēsturei. “Skumji redzēt, ka daudzas mazās izdevniecības paput. Mums ir svarīgi, ka, samazinot izdevumus līdz minimumam, tomēr varam izdot grāmatas."
Ilze Fedotova
Komentāri