
Negaidīti uznākušais pavasaris sabojājis zemledus makšķerēšanas priekus, jo ledus kļuvis nedrošs. Makšķernieks Māris Lasmanis stāsta, ka ir vēl drosminieki, kuri dodas uz ledus, bet esot ļoti jāskatās, kur to var darīt, kur vairs ne. Pagājušajā nedēļā situācija bijusi vēl samērā droša, bet šī nedēļa atnākusi ar siltumu, lietu, un tagad jābūt ļoti uzmanīgiem.
“Ziemas kļuvušas pavisam neprognozējamas,” saka M. Lasmanis. “Ja tagad uznāktu sals, situācija vēl kļūtu cerīgāka, bet nu ziemas copes prieki beigušies.”
Arī makšķernieku forumos internetā lasāms, ka pārsvarā visur zemledus makšķerēšana beigusies, vien Alūksnes ezers tiek minēts kā ledus drošs, bet, turpinoties pavasarim, arī tur situācija ātri mainīsies.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes brigādes Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants informē, ka viņiem nav informācijas par ledū ielūzušajiem, neviens izsaukums nav saņemts: “Ceru, ka cilvēki paši apzinās, ka šobrīd iet uz ledus būtu neprāts. Lietus veicinājis ledus kušanu, tā biezums sarūk, ledū var būt vizuāli nemanāmas plaisas, tāpēc iet uz ledus šajā brīdī nevajadzētu. Jāatceras, ka neviens ledus nav simtprocentīgi drošs.”
Lai arī katru gadu tiek runāts par drošību uz ledus, gandrīz vienmēr nākas saskarties ar cilvēku neapdomību un pārgalvību, kas nereti noved pie letālām sekām.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Pašvaldību likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām noteikt aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība.
Patlaban jau dažas pašvaldības pēc savas iniciatīvas ar saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko kārtību noteikušas aizliegumu atrasties uz ledus, piemēram, Rīgā un Jūrmalā, tomēr lielākā daļa pašvaldību šādas tiesības neizmanto, jo dažādu subjektīvu iemeslu dēļ apgrūtināta šādu noteikumu saskaņošana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Minētos grozījumus rosinājusi Iekšlietu ministrija, ņemot vērā katru ziemas sezonu aktuālo jautājumu par zemledus makšķernieku atrašanos uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami. Šie cilvēki apdraud ne tikai savu veselību un dzīvību, bet ar savu rīcību sabiedrībai demonstrē, ka uz ledus, iespējams, ir droši. Par aizliegumu atrasties uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus neievērošanu Iekšlietu ministrija rosina saukt pie administratīvās atbildības, izsakot brīdinājumu vai uzliekot naudas sodu līdz septiņdesmit eiro.
Vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā ezeriem bagātākais ir Vecpiebalgas novads. Pašvaldības izpilddirektors Hugo Duksis gan uz šādiem likuma grozījumiem raugās skeptiski: “Var jau tādu likumu pieņemt, bet kas to izkontrolēs? Mūsu novadā nav pašvaldības policijas, un tas nozīmē, ka būs vajadzīgi papildu izdevumi, nāktos tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai veiktu kontroli. Ja mēs uzņemamies kaut kādu atbildību, mums taču jānodrošina lēmumu izpilde. Kā mēs varam izkontrolēt visus daudzos ezerus, kas mūsu novadā? Manuprāt, katrs cilvēks pats atbildīgs par savu drošību, katram taču blakus nenostāvēsi. Ja makšķernieks gribēs iet uz ledus, viņš to darīs. Man šāda veida ierobežojošā likumdošana nav īsti pieņemama.”
Izpilddirektors norāda, ka sabiedrībā daudz tiek par šo drošību runāts, arī skolās notiek informatīvais darbs, tāpēc vēl papildu aizliegumi nebūtu vajadzīgi. Tie jebkurā gadījumā būšot tikai lieki izdevumi pašvaldībām.
Līdzīgās domās arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Viņaprāt, katram cilvēkam pašam jāpieņem lēmums, kāpt uz ledus vai tomēr ne: “Nesaskatu šajā likumdošanas iniciatīvā kādu jēgu. Kas no tā mainīsies? Vairāk sodīsim makšķerniekus, kuri, rīkojoties pēc pieredzes, labi zina, kad var iet uz ledus, kad nē, bet pašvaldība būs izdomājusi citādi? Vai glābējiem būs mazāk darba? Taču nē. Te var vilkt paralēles ar kūlas dedzināšanu. Arī tas aizliegts, par to var sodīt, bet tie, kuri to grib darīt, neņem vērā nekādus aizliegumus.”
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, kurš pats ir arī makšķernieks, šo likumdošanas iniciatīvu vērtē pozitīvi: “Tas ir labs lēmums, un redzam, ka Igaunijā tas darbojas atzīstami. Tur šos aizliegumus vai atļauju iet uz ledus nosaka pašvaldības, Jūras lietu administrācija vai robežsardze. Jo kādam jābūt, kas kontrolē ledus biezumu un dod atļauju iet uz tā, ja tiešām ir droši. Visticamāk, tas ir pašvaldību pienākums, jo nevar kāda valsts institūcija apbraukāt visus ezerus. Protams, pašvaldības pēc saviem ieskatiem var šo iespēju izmantot, bet var arī to nedarīt. Makšķernieki, slidotāji, pastaigu cienītāji pa ezeru ir mūsu sabiedrība, un pašvaldībai jādarbojas sabiedrības interesēs. Tā ir preventīva lieta, ja pasakām, ka ledus ir drošs vai ne, jo gala lēmums tomēr jāpieņem katram cilvēkam pašam.”
Komentāri