Rajona padome ir apkopojusi informāciju, kuru pašvaldības aizsūtījušas arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Pašvaldību domas par nākotni būtiski atšķiras no tām, ko piedāvā ministrija 80 novadu variantā. Piedāvātais modelis izraisījis diskusijas un satraukumu, lai gan tas ir tikai ministrijas melnraksts. Tagad pašvaldības atkal formulējušas vēlmes, apzinājušas iespējas. “Un tā jau kuro reizi! Arī iedzīvotāji noguruši. Aicinājām izteikt viedokli par Cēsu novadu. Ja īpaši neuzrunāja, neviens neinteresējās,” “Druvai” atzina Taurenes pašvaldības vadītājs Jānis Vīlips.
Pašvaldību vadītājiem un deputātiem vēl atmiņā šoks, kad uzzināja, kas ar ko tiek savienots 167 novadu modelī. Kartes zīmētāji itin bieži izmantoja pašvaldību piebildes. Piemēram, lēmumam pierakstīts: “Ja notiek piespiedu apvienošana, varētu apvienoties ar kaimiņu pagastu.” Kartē tas parādījās kā pašvaldības lēmums. Par to, kā un kāpēc tapis 80 novadu modelis, kurā rajonā iezīmēti divi novadi, ziņu nav.
Pēdējā laikā izskanējuši pārmetumi rajona padomei, ka netiek domāts par rajona kā teritorijas tālāko attīstību, par to, kā reforma varētu ietekmēt. Diemžēl reforma un katras pašvaldības nākotne nav rajona padomes kompetencē. “Reformu veic vietējās pašvaldības, rajona padome nedrīkst iejaukties. Rajona padome – tie esam mēs, pagastu vadītāji – var vien apkopot viedokļus, bet ne ietekmēt lēmumus. Novelt uz rajona padomi to, ka nav skaidrs, kā reforma skars katru, nav pareizi,” uzsver rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilst, ka “diemžēl ministrija neņem vērā to, ko pašvaldības lēmušas. Ministrija pasaka: “Lemiet, kā gribat, būs, kā teiksim.” Tiek arī atgādināts, ja ar varu liks kopā, katrs zaudēs 200 tūkstošus latu, labāk paņemt naudu, vismaz kaut kas. Domāju, ka tā gluži nav. Valstī tomēr ir demokrātija.”
167 novadu variantā paredzēts, ka Raiskuma pagasts veido novadu kopā ar Cēsīm. Tagad pašvaldības vadītājs pauž pārliecību, ka jāpaliek patstāvīgiem.
“Tā ir pārrunāta vēlme, palikt pašiem. Iespējas deputāti izanalizējuši. Baida lielais novads – pilsēta ar pievienotajām lauku teritorijām, kur būsim maza daļiņa. Neizslēdzam arī Pārgaujas novadu. Attīstības perspektīva kopā ar Stalbi un Straupi lielāka nekā Cēsu novadā. Lēmumu var pieņemt jebkurā brīdī, vērtēsim situācijas, “ tā pašvaldības vadītājs Hardijs Vents.
Savukārt Raunas pašvaldība patlaban ir neizpratnē. Pērn septembrī, atbilstoši prasībām uzzīmētajai novadu kartei, kurā Rauna ir atsevišķs novads, pagasta padome pieņēma lēmumu par novada izveidi. “Atbrauca ministrijas pārstāvji, pateica, ka pagastā ir viss, lai būtu novads. Dokumentus iesniedzām ministrijā, komisija izskatīja un atzina, ka atbilstam novadam. Apstiprināšanu virzīja uz Ministru kabinetu. Tajā brīdī mainījās valdība. Ministrija nav devusi oficiālu atbildi, ka mēs būtu kaut ko izdarījuši nepareizi, ka neatbilstam novada kritērijiem. Esmu vairākkārt interesējies, visi no atbildes izvairās,” “Druvai” pastāstīja Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un piebilda, ka pagastā izstrādāta attīstības stratēģija desmit gadiem.
Negaidot Eiropas naudu, sākts ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts.
Līdz gada beigām jāpagūst izstrādāt Cēsu novada veidošanas projektu. 12 pašvaldības šo darbu uzticējušas Cēsu domei, jo pašām trūkst speciālistu.
“Projekta izstrāde nenozīmē apvienoties. Tapa projekts par Taurenes, Skujenes, Dzērbenes un Kaives apvienošanos, bet neapvienojāmies. Tagad izpēti turpināsim citā virzienā. Pēc tam spriedīsim, kā rīkoties,” situāciju raksturo Skujenes pašvaldības vadītājs Jānis Sekste.
Lai gan lielas skaidrības par to, kur Piebalgā būs centri, īsti nav, Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs, rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Laimis Šāvējs atzīst, ka, pateicoties Piebalgas vārdam, šie pagasti varbūt ir mazliet pasargāti. “Zina taču, kas ir Piebalgas novads. Ar to nevar tik brīvi spēlēties. Pēdējā tikšanās reizē ar ministru sacīja, ka visos pagastos jābūt
pakalpojumu pieejamībai, bet tanī pašā laikā ne visur tos nodrošinās. Bet cilvēku aizvedīs tur, kur šis pakalpojums ir augstākā kvalitātē. Kā viss notiks, ko dos reforma? Atbildei jāliek daudzpunkte,” domās dalās L. Šāvējs un ir pārliecināts, ka pastāv viena problēma – nauda. “Ir pašvaldības, kuras attīstās, bet lielai daļai līdzekļu nepietiek. Bet ar 200 tūkstošiem latu lauku pašvaldību problēmas neatrisinās,” pārliecināts L.Šāvējs. Gan viņš, gan A.Neimanis min Norvēģijas pieredzi. “Bija pašvaldības, kuras nepievienojās, pastāv un attīstās vēl tagad. Tajās dzīvo gan trīs tūkstoši, gan tikai 750 iedzīvotāji. Tām ir arī starptautiska sadarbība. Problēmas būtība Latvijā ir tā, ka valsts nepietiekami piešķir naudu. Ja domā par reģionu attīstību, tad arī uzmanība jāpievērš tiem, nevis centru attīstībai, kuri to spēj paši,” domās dalās A.Neimanis un turpina: “Biju Apē, kur četras pašvaldības izveidoja novadu, runāju ar pašvaldības vadītāju. Novadā ir gandrīz pieci tūkstoši iedzīvotāju, tikpat, cik Priekuļu pagastā. Ape daudzkārt minēta kā veiksmīgs variants, bet mūs, kas jau esam tik lielas pašvaldības, kuras attīstās, kritizē.
Ja pagasti vienojas, lai sasniegtu konkrētus mērķus, saprotu. Mums daudz no tā, ko citi grib izdarīt, paveikts. Pie tam par to naudu, kas ir.”
Reformas pamatojumā atbildes patiesi atrast grūti. Taču cauri laužas tas, ka tā balstās uz parastu principu –
bagātie dalīsies ar trūcīgajiem. Tiesa gan, vai prātīgāk nebūtu, ka tie, kuri paši var, attīstās,
kuri nevar, iet kopā. Un viņiem arī būtu tā nauda jādod. Tādu ne viens vien saprot reģionu politiku. Bet izrādās, reformas tēviem cits skatījums – visi uz centru, uz pilsētu! Kur sāksies otrās šķiras ceļu remonts? No pilsētas. Attālākie gaidīs.
L.Šāvējs stāsta, ka visi ļoti cer uz Eiropas naudu, bet saņemšanas noteikumi sakārtoti nav. “Kad to teicām ministram, viņš atbildēja, lai runājot ar Eiropas lietu ministru. Bet, ja ministrs uzņemas atbildību par reformu, tad jāuzņemas arī par to, lai pašvaldības solīto saņemtu. Ja līdz novembrim neapstiprinās Kohēzijas fonda noteikumus, var iznākt, ka pašvaldības no jauna rīkos konkursus, saskaņos projektus vai arī 80 miljonus nesaņems. Tikko saņēmām Vides ministrijas brīdinājumu, lai drošības labad jau mēģinām pagarināt projektu termiņus,” stāsta L.Šāvējs. Un arī šis stāsts vistiešākajā veidā attiecas uz administratīvi teritoriālo reformu, kas taču vērsta uz lauku attīstītību. Arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pašvaldību kongresā uzsvēra, ka nedrīkst novadu robežas vilkt ar cirkuli. Jābūt kaut nedaudz loģikai un tikai pēc tam politikai. Katras pašvaldības iedzīvotājiem ir savas intereses, vēlmes. Nevar salīdzināt pilsētnieka, piepilsētnieka un laucinieka, kurš dzīvo 60 kilometrus no centra, kur lemj par naudas sadali, vajadzības.
Līdz gada beigām būs skaidrs, cik novadu rajonā būs. Pastāvēt par patstāvību, apvienoties – tas katras pašvaldības un… valdības ziņā. Rajona pašvaldību reformas ieceres
Viena pašvaldība – novads: * Amatas novads, * Priekuļu pagasts, * Raunas pagasts, * Raiskuma pagasts (oficiāla lēmuma nav)
Vecpiebalgas novadu pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām veidos Inešu un Vecpiebalgas pagasts.
Par Līgatnes novada veidošanu sarunas notiek starp pagastu un pilsētu. Lēmums vēl nav pieņemts.
Pēc 2009.gada vēlēšanām Jaunpiebalgas pagasts piekrīt apvienoties ar Zosēnu pagastu un izveidot Piebalgas novadu. Zosēnu pašvaldība pieņēmusi lēmumu par izpētes projekta izstrādi, apvienojoties ar Jaunpiebalgu. Abas pašvaldības Piebalgas novadā vēlētos arī Drustu pagastu.
Veidojot Cēsu novadu, Cēsu domei izstrādāt pašvaldību apvienošanās projektu deleģējis: * Liepas pagasts, * Zaubes pagasts, * Drustu pagasts, * Veselavas pagasts, * Kaives pagasts, * Mārsnēnu pagasts, * Dzērbenes pagasts, * Vaives pagasts, * Nītaures pagasts, * Taurenes pagasts, * Skujenes pagasts.
Cēsu dome par novada veidošanu lems augusta sēdē.
Ja novadi tiks veidoti piespiedu kārtā, tad Straupes pašvaldība kopā ar Raiskumu un Stalbi piekrīt veidot Pārgaujas novadu. Straupes pašvaldība arī neizslēdz iespēju apvienoties ar Cēsīm. Stalbes pagasts piekrīt Pārgaujas novada veidošanai, kurā ietilptu trīs pagasti.
Komentāri