Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Visiem jāmaksā vienādi

Druva
23:00
26.06.2006
4

Tajā teikts: “Mūžīgais strīds par jauno māju vannas istabās uzstādīto “čūsku”, dvieļu žāvētāju, ko pēdējā laikā namu pārvalde pārkrustījusi par karstā ūdens padevi dzīvokļos. Kā gan nekrustīt, ja cilvēku vidū rodas arvien lielāka izbrīna. Paši krustītāji, lai izspruktu no liekām klapatām, cenšas uzlikt arvien citādu nosaukumu ar vēl bargāku cenu. Ja sākumā tie bija trīs, četri, pieci lati, tagad šī summa sasniedz jau septiņus latus. Un jāmaksā visiem vienādi, vai tas ir vientuļš pensionārs, vai kupla ģimene. Jāmaksā pat, ja nelieto karsto ūdeni, ja šī “čūska” ir auksta, jo tagad šī maksa nosaukta par karstā ūdens padevi, lai gan tas pie manis nenonāk. Maija sākumā šī “čūska” palika auksta, un es devos uz namu pārvaldi cerībā, ka tie septiņi lati vairs nebūs jāmaksā. Nekā nebija, man paskaidroja, ka tos septiņus latus nemaksāju par “čūsku”, bet par karstā ūdens padevi dzīvokļos, pavisam par citu cauruli, pa kuru pienāk karstais ūdens. Kā tad tā, ja citas caurules manā tualetē nav un karsto ūdeni

vispār nelietoju.

Man cenšas ieskaidrot, ka jārēķinās ar visiem kaimiņiem, jo viņi man

esot kā brāļi un māsas. Es nelietoju, bet kaimiņi lieto, tāpēc man jāpiedalās viņu ūdens patēriņa segšanā, jo pagraba skaitītājs uzrāda visas mājas iedzīvotāju patērēto ūdeni. Mājā ir daži sliņķi, kuri neuzrāda ūdens patēriņu, tāpēc pārējiem šie izdevumi jāsedz, kā nekā mājas esot iedzīvotāju privātīpašums. Ja arī pagrabā kaut kas tek, jāmaksā arī par to, jo skaitītājs taču nemelojot. Bet arī mans dzīvokļa skaitītājs nemelo, ka neesmu neko patērējusi, bet tam nezin kāpēc netic.

Kāpēc man jāmaksā par citu patērēto? Dažiem tas ir izdevīgi, viņi nemaksā, jo zina, ka kaimiņš taču samaksās. Vai tā no apsaimniekotāju puses nav cilvēku ekspluatēšana un iznīcināšana? Ja nespēšu nomaksāt, mani izliks uz ielas. Kā lai izdzīvoju es un citi, kuru maciņus iztukšo šādi nelikumīgi uzbāzti maksājumi!?”

Ēkas apsaimniekotāja SIA “CDzP” vadītājs Ģirts Beikmanis skaidroja, ka ir iepazinies ar šo problēmu, jo arī viņi saņēmuši A. Rabenau vēstuli. Un šādi iesniegumi tiekot saņemti ik pa laikam, tāpēc vērts atgādināt par šo maksāšanas kārtību.

“Jāsaprot, ka vainojama nav šī “čūska” vannas istabā. Konkrētajā gadījumā tā ir auksta, jo ūdens netiek patērēts. Maksa par karstā ūdens padevi ir maksa par siltumenerģijas zudumiem mājas karstā ūdens apgādes sistēmā, kas veidojas karstā ūdens cirkulācijas procesā, tam atdziestot. Šie siltumenerģijas zudumi nav atkarīgi no karstā ūdens patēriņa, jo arī tajā mirklī, kad mājā ūdeni neviens nepatērē, tas, cirkulējot pa stāvvadiem, atdziest. Tā kā šie maksājumi nav atkarīgi no ūdens patēriņa, tos nevar attiecināt uz ūdens patēriņu. Ja visiem mājās ir vienādas iespējas saņemt šo pakalpojumu, visiem arī jāmaksā vienādi.

Pieaugot siltumenerģijas tarifiem, pieaug arī maksa par karstā ūdens padevi, tas ir neizbēgami. Un vēl varu pateikt, ka norāde uz noplūdi mājas pagrabā ir nepareiza, jo tur nekas netek,” teica Ģ. Beikmanis.

Šķiet, vairumā māju ir problēma, ka nesakrīt iedzīvotāju noziņotais ūdens daudzums ar to, ko uzrāda mājas kopējais skaitītājs. Bieži tas saistīts ar cilvēku aizmāršību, jo tiek piemirsts ziņot par patērēto ūdeni. Ļaunprātīgo nemaksātāju neesot daudz, toties esot pamatotas aizdomas, ka cilvēki izmantojot dažādas citas viltības, lai būtu mazāk jāmaksā par ūdeni.

“Vajadzētu saprast vienkāršu lietu – ūdeni var nozagt tikai uz kaimiņu rēķina, jo mājas kopējais skaitītājs uzrāda visu patērēto, un par šo daudzumu “Vinda” arī sūta rēķinu. Tāpēc vajadzētu padomāt arī par saviem kaimiņiem,” teica Ģ. Beikmanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi