“Harmonijas” radošie cilvēki, liekot prātus kopā, izdomāja, ka reiz jāceļ goda vietā biedrības vīru aizraušanās un prasmes.
Biedrības vadītāja Astrīda Kamša atgādina, nav jau tā, ka tikai kungiem ir vaļasprieki, par kuriem citi nezina, dāmas bez bēdām varētu piepildīt visu “Harmonijas” namu ar eņģeļiem, lellēm un dažnedažādiem rokdarbiem, bet “arī kungiem ir, ko stāstīt un rādīt, viņi iedvesmo citus aizrauties ar to, kas iepatīkas”.
Leonu Stari cēsnieki pazīst kā gleznotāju un dzejnieku. Viņš atklāj, ka katrā dzīves posmā bijusi sava aizraušanās. Fotogrāfijās saglabāti namdara, jumiķa darbi, pats arī uzmūrējis kamīnu.
“Ik pa pieciem gadiem gribas kaut ko pamainīt,” saka Leons. Viņš aizrāvās ar mēbeļu restaurāciju, sekoja gadi, kad piesaistīja metālkalumi, tapa kamīna piederumi. Tad bija mezglošana, ādas plastika, vadījis arī ādas plastikas pulciņu skolēniem, bet pats no krāsainas ādas gabaliņiem veidojis mozaīkas un cilvēku portretus. Bija arī dekupāžas laiks.
“Kokgriešana patikusi no ganu gaitām. Ar kabatas nazi no koka izgriezu karavīrus, tā īsināju laiku,” atceras L.Staris un piebilst, ka tagad tikai glezno, tam atdod visu aizraušanās prieku.
Jānis Rīts – asprātīgs un lirisks dzejnieks, arī komponists. “Trīs mazdēliem katram sešas dziesmas ar Andra Vildera palīdzību esmu sacerējis. Ierakstījis dziesmas par mīlestību, patriotiskās, vēsturiski ir Inešu skolas bērnu ansambļa ieraksti ar manām dziesmām,” pastāsta J.Rīts. Viņa aizraušanās ir makšķerēšana. Savulaik piedalījies arī sacensībās un makšķerēšanas kastingā.
“Kastings jeb svariņa mešana Ārenberga mērķī ar spiningu no10,12,14,16 un 18 metru attāluma. Pats to saucu par puļķīšu mešanu,” pastāsta J.Rīts, ar lepnumu parādot nozīmīti, kas liecina, ka ir PSRS sporta meistara kandidāts kastingā. Parastajā spiningošanā gan ieguvis tikai vienu medaļu, bet kastingā daudz. Jānis atzīst, ir žēl, ka šis sporta veids bijis aizmirsts, bet nu atgriežas.
“Ungurā reiz kopā ar Andri Vilderu makšķerējām. Man jau divas līdakas, Andrim nevienas, jo vēl tikai mācījās. Te pēkšņi no ūdens kopā ar makšķeri izlēca resns baļķis, makšķeraukla pušu, labais vizulis līdakai vēderā. Līdaku nenoķēru, dzejoli gan par to uzrakstīju. Tā viens hobijs papildina citu,” teic J.Rīts.
Cēsnieka Ģirta Vernera gleznas ar Cēsu mīlestību izstādēs iepazinuši daudzi, bet viņa aizraušanās ir arī numismātika. Par naudu viņš zina daudz. “Lai naudu nopirktu, par to ir jāmaksā. Jo tā retāka, jo dārgāka,” atgādina Ģirts. Naudas zīmes un monētas viņš krāj jau sen, bet pēdējās desmitgadēs izveidojusies īpaša kolekcija – ES valstu klajā laistie eiro.
“Kad Latvijā pārgājām uz eiro, veikalos sāka ienākt ES valstu eiro monētas. Pārdevējas baidījās, jo nepazina. Tad pazīstamas pārdevējas svešo naudu atdeva man, pretī saņemot Latvijas eiro. Tā arī radās interese par citu valstu eiro, ko ikdienā izmantojam iepērkoties, kas nonāk mūsu makos,” stāsta Ģ.Verners.
Stāstu par naudu Verneram netrūkst. Tie gan no nesenas vēstures, gan gadsimtiem seni. Lietuvas kaltuvē kaļ latviešu eiro. Kļūdas dēļ uz divu eiro piemiņas monētām, kas veltītas Žuvintas biosfēras rezervātam, iekalts teksts latviešu valodā “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU”, lai gan bija jābūt “LAISVĖ * VIENYBĖ * GEROVĖ” (“Brīvība, Vienotība, Labklājība”).
Varētu būt izkaltas ap 500 kļūdainu monētu. Šo divu eiro monētu var nopirkt par 1700 eiro. Sarīkojumā Ģ.Verners arī parāda 19.gadsimta kapeiku, denešku, 1/4 daļu kapeikas, 1/2 kapeiku,vienkapeiku, trīskapeiku, pieckapeiku, kopeješku…
“Nauda arī ir vēsture. Jo vairāk uzzini, jo vairāk gribas zināt,” saka Ģ.Verners.
Komentāri