Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Vīru vaļasprieki

Sarmīte Feldmane
00:00
28.02.2022
9
H Vechi 1

“Harmonijas” radošie cilvēki, liekot prātus kopā, izdomāja, ka reiz jāceļ goda vietā biedrības vīru aizraušanās un prasmes.

Biedrības vadītāja Astrīda Kamša atgādina, nav jau tā, ka tikai kungiem ir vaļasprieki, par kuriem citi nezina,    dāmas bez bēdām varētu piepildīt visu “Harmonijas” namu ar eņģeļiem,    lellēm un dažnedažādiem rokdarbiem, bet “arī kungiem ir, ko stāstīt un rādīt, viņi iedvesmo citus aizrauties ar to, kas iepatīkas”.

Leonu Stari cēsnieki pazīst kā gleznotāju un dzejnieku. Viņš atklāj, ka katrā dzīves posmā bijusi sava aizraušanās. Foto­grāfijās saglabāti namdara, jumiķa darbi, pats arī uzmūrējis kamīnu.

“Ik pa pieciem gadiem gribas kaut ko pamainīt,” saka Leons. Viņš aizrāvās ar mēbeļu restaurāciju, sekoja gadi, kad piesaistīja metālkalumi, tapa kamīna piederumi. Tad bija mezglošana, ādas plastika, vadījis arī ādas plastikas pulciņu skolēniem, bet pats no krāsainas ādas gabaliņiem veidojis mozaīkas un cilvēku portretus. Bija arī dekupāžas laiks.

“Kokgriešana patikusi no ganu gaitām. Ar kabatas nazi no koka izgriezu karavīrus, tā īsināju laiku,” atceras L.Staris un piebilst, ka tagad tikai glezno, tam atdod visu aizraušanās prieku.

Jānis Rīts – asprātīgs un lirisks dzejnieks, arī komponists. “Trīs mazdēliem katram sešas dziesmas ar Andra Vildera palīdzību esmu sacerējis. Ierakstījis dziesmas par mīlestību, patriotiskās, vēsturiski ir Inešu skolas bērnu ansambļa ieraksti ar manām dziesmām,” pastāsta J.Rīts. Viņa aizraušanās ir makšķerēšana. Savulaik piedalījies arī sacensībās un makšķerēšanas kastingā.

“Kastings jeb svariņa mešana Ārenberga mērķī ar spiningu    no10,12,14,16 un 18 metru attāluma. Pats to saucu par puļķīšu mešanu,” pastāsta J.Rīts, ar lepnumu parādot nozīmīti, kas liecina, ka ir PSRS sporta meistara kandidāts kastingā. Parastajā spiningošanā gan ieguvis tikai vienu medaļu, bet kastingā daudz. Jānis atzīst, ir žēl, ka šis sporta veids bijis aizmirsts, bet nu atgriežas.

“Ungurā reiz    kopā ar Andri Vilderu makšķerējām. Man jau divas līdakas, Andrim nevienas, jo vēl tikai mācījās. Te pēkšņi no ūdens kopā ar makšķeri izlēca resns baļķis, makšķeraukla pušu, labais    vizulis līdakai vēderā. Līdaku nenoķēru, dzejoli gan par to uzrakstīju. Tā viens hobijs papildina citu,” teic J.Rīts.

Cēsnieka Ģirta Vernera gleznas ar Cēsu mīlestību izstādēs iepazinuši daudzi, bet viņa aizraušanās ir arī numismātika. Par naudu viņš zina daudz. “Lai naudu nopirktu, par to ir jāmaksā. Jo tā retāka, jo dārgāka,” atgādina Ģirts. Naudas zīmes un monētas viņš krāj jau sen, bet pēdējās desmitgadēs izveidojusies īpaša kolekcija – ES valstu klajā laistie eiro.

“Kad Latvijā pārgājām uz eiro, veikalos sāka ienākt ES valstu eiro monētas. Pārdevējas baidījās, jo nepazina. Tad pazīstamas pārdevējas svešo naudu atdeva man, pretī saņemot Latvijas eiro. Tā arī radās interese par citu valstu eiro, ko    ikdienā izmantojam iepērkoties, kas nonāk mūsu makos,” stāsta Ģ.Verners.

Stāstu par naudu Verneram netrūkst. Tie gan no nesenas vēstures, gan gadsimtiem seni. Lietu­vas kaltuvē kaļ latviešu eiro. Kļūdas dēļ uz divu eiro piemiņas monētām, kas veltītas Žuvintas biosfēras rezervātam, iekalts teksts latviešu valodā “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU”, lai gan bija jābūt “LAISVĖ * VIENYBĖ * GEROVĖ” (“Brīvība, Vienotība, Labklājība”).

Varētu būt izkaltas ap 500 kļūdainu monētu.    Šo divu eiro monētu var nopirkt par 1700 eiro. Sarīkojumā Ģ.Verners arī parāda 19.gadsimta kapeiku, denešku, 1/4 daļu kapeikas, 1/2 kapeiku,vienkapeiku, trīskapeiku, pieckapeiku, kopeješku…

“Nauda arī ir vēsture. Jo vairāk uzzini, jo vairāk gribas zināt,” saka Ģ.Verners.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
26
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
2
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
33
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi