Satiksmes organizācija Cēsīs, Vienības laukumā, pēdējā mēnesī, šķiet, bijusi pilsētā visvairāk pārspriestā tēma. Tagad metāla žogus, kas norobežoja laukuma daļu, nomainījuši neuzkrītošāki norobežojumi, tomēr satiksmes organizēšana atstāta nemainīga, un, lai no Vaļņu ielas nonāktu vecpilsētā vai uz Lenču ielas, jāmet loks līdz vecajam depo.
Kad maijā rakstījām par šiem eksperimentiem, jautājot pašvaldībai, kurš ir atbildīgais, tika norādīts, ka tas nav viena cilvēka darbs, šis jautājums vairākkārt skatīts Transporta komisijā. Tāpēc “Druva” vērsās pie komisijas vadītāja, domes priekšsēdētāja vietnieka attīstības jautājumos Mārtiņa Malcenieka, lai noskaidrotu, kāpēc izvēlēts šāds risinājums, vai tas neietekmēs drošību un kas notiks laukuma norobežotajā teritorijā?
“Pērn pieņēmām lēmumu marķēt Vienības laukumu, bet nebija skaidrs kā,” stāsta M. Malcenieks. “Kad sākām par to spriest, radās jautājums – atstāt apli vai ne? Tika pacelti skiču projekti par teritorijas no laukuma līdz vecajam depo pārbūvi. Tur bija arī Ceļu satiksmes drošības departamenta pētījums, kā centrā organizēt satiksmi, un tajā bija norādīts šobrīd piedāvātais risinājums.”
Kā vēl viens arguments pārmaiņām minēts, ka daļai autovadītāju nebija skaidrs, kā laukumu izbraukt. Zināma taisnība tā ir, jo cēsnieki, vērojot priekšā esošās mašīnas braukšanu, varēja noteikt, vai brauc vietējais vai iebraucējs.
M. Malcenieks norāda uz vēl kādu svarīgu iemeslu, kas rosinājis veikt pārmaiņas: “Šis laukums ir mūsu Uzvaras pieminekļa fasāde. Manuprāt, tas ir galvenais arguments, kāpēc teritorijai pieminekļa priekšā jābūt pieejamai. Tam jāiet klāt no priekšas, nevis aizmugures, kā tas notika līdz šim. Protams, nevar īsti salīdzināt, bet arī Rīgā gar Brīvības pieminekļa priekšu mašīnas nebrauc.
FOTO: Marta Martinsone – Kaša
Šis ir gads, kad piemineklim, kas godina Brīvības cīņas, jātop īpaši godā celtam. Varbūt Cēsu kauju simtgadē daļa cilvēku pirmo reizi sapratīs, kam šis piemineklis veltīts. Es Vienības laukumu uztveru kā svētku laukumu un esmu pārliecināts, ka tur var radīt tādu vidi, lai patīkami uzkavēties. Šobrīd pašvaldībai nav naudas, lai īstenotu visas ieceres, bet ar kaut ko gribējām sākt.”
Piekrītot argumentam par pieminekļa fasādes pusi, gribas saprast, kā šī brīvā teritorija tiks izmantota. Ir pamatotas bažas, ka tā netiks apdzīvota, vien izies cauri kāds gājējs, varbūt ieies kāds tūrists, lai pieminekli nofotografētu. Aizvadītajā piektdienā “Druva” veica tautas skaitīšanu, un rezultāti liek secināt, kaut laukums atdots gājējiem, pagaidām tur uzkavēties neviens negrib. Īpaši šādās svelmainās dienās.
M. Malcenieks arī skaidro, ka ar šo risinājumu tiek mēģināts atdzīvināt Cēsu centru: “Tā ir iespēja rīkot mazākus pasākumus, kuriem nav jāslēdz satiksme. Pagaidām nav programmas, kas tur notiks, bet šis ir mudinājums tos rīkot.”
Atspēkojot norādes, ka izmaiņas padarījušas braukšanu pārāk sarežģītu, M. Malcenieks saka, ka pretenzijas izskan tāpēc, ka cēsniekiem jaunais risinājums ir neierasts, jo vairs nevar braukt, kā tas ierasts: “Tas ir normāli, ka jebkuras pārmaiņas uztveram negatīvi. Pieļauju, lielāko neapmierinātību izraisīja metāla nožogojums, kas tiešām neiederējās, kā arī Koka dienu noformējums, ko cilvēki nesaprata. Patiesībā stāsts ir par ieradumiem, ko visgrūtāk mainīt. Es neteikšu, ka Transporta komisija nāk ar kaut kādu avangardu vai modernismu, komisijā ir racionāli domājoši cilvēki, visi jautājumi tiek ļoti rūpīgi izdiskutēti. Manuprāt, laukums kļuvis saprotamāks un drošāks, kustība lēnāka, jo no Vaļņu ielas vairs nevar ieskrieties. Komentāros izskanējis, ka būs vairāk izmešu, bet ir arī pretarguments, ka, braucot lēnām, to ir mazāk, nekā uzspiežot gāzi, lai ātrāk tiktu pāri laukumam.”
Daļa transporta, kas agrāk nogriezās uz Lenču ielu, tagad aizbrauc pa Niniera ielu, kur ir veloparks, skeitparks, kur pārvietojas bērni, jaunieši. M. Malcenieks norāda, ka tur jau sen uzstādīta zīme “30”, ja to ievēro, bīstamība nepieaug.
M. Malcenieks skaidro, ka arī veiktās aptaujas rezultāti nav tikai negatīvi un autovadītāju vidū viedokļi par jauno satiksmes organizāciju dalās uz pusēm. Galvenie argumenti par labu jaunajam risinājumam minēta saprotamāka un drošāka pārvietošanās, savukārt kā galvenais pretarguments minēts pārmaiņu fakts kā tāds, kā arī tas, ka jāveic garāks ceļš, lai no Vaļņu ielas nokļūtu Lenču ielā vai vecpilsētā. Tie, kuri galvenokārt iet ar kājām, uzskata, ka pārvietošanās kļuvusi drošāka un ērtāka. Iedzīvotāji laukumā vēlētos redzēt ziedus un kokus, iespējas apsēsties, ieteikts izveidot strūklakas, ekspozīciju laukumu, pikniku vietas, āra kafejnīcas.
Viens no savulaik izstrādātajiem laukuma pārbūves variantiem paredz, ka ir viena iela gar universālveikalu divos virzienos, viss pārējais pieslēdzas pie Maija parka, nav vairs ielas gar viesnīcu, tikai iespēja piebraukt apmeklētājiem. Ja būtu iespēja īstenot iecerēto rekonstrukciju, pēc kuras Vienības laukums ar visu tuvējo teritoriju būtu pārbūvēts, iespējams, tas tiktu pieņemts kā labs risinājums. Šobrīd kaut kas ir iesākts, un droši vien pie tā būs jāpierod, jo maz ticams, ka tuvākajos desmit gados laukums piedzīvos pārbūvi.
Komentāri