Ne tikai ļaužu valodās, arī darbos Cēsis visu aprīli būs Vidzemes mākslas pilsēta
numur viens.
Pirms diviem gadiem Vidzemes mākslinieki, mākslas izstāžu kuratori, lēma, ka atjaunojama 80. gados veidotā un
kādu laiku pazaudētā
tradīcija – reizi gadā dot iespēju satikties profesionāliem māksliniekiem, kuru saknes ir Vidzemē. Skatītājiem tas ļautu
vienuviet ieraudzīt jaunākos darbus.
Pirms gada,
Vidzemes novada mākslas izstādes Madonā iedvesmoti, gleznotāji, grafiķi, keramiķi, tēlnieki, tekstilmākslinieki
ļoti gaidīja jaunu tikšanos Cēsīs. Cik ļoti, tas kļuva zināms pagājušajā nedēļā. Dažas dienas pirms izstādes atklāšanas noskaidrojās, ka iespaidīgais divu stāvu Izstāžu nams Cēsīs ir par mazu, lai tajā ietilptu vidzemnieku jaunumi mākslā.
Joprojām kā īsteni vidzemnieki jūtas un šai saimei vēlas piederēt arī virkne mākslinieku, kuru ikdienas lielākā daļa
aizrit Rīgā. To atspoguļo arī Mākslas dienas Cēsīs. Ar
mākslas darbiem klātesoši ir 78 Vidzemes mākslinieki, un daļai darbu norādīts maršruts, kādā tie no Rīgas ceļo uz autoru jaunības gadu vietām.
Cēsu Izstāžu nams, lai jaunāko Vidzemes mākslā parādītu apmeklētājiem, šoreiz bija jāpaplašina.
Vidzemnieku darbi izvietoti vairākos namos, kuros ir
publiski pieejamas
mākslas telpas –
Lenču ielā ierīkotajā
mākslas
salonā “Piine” , Skolas ielā mākslas telpā “Mala”, Rīgas ielā kafejnīcā “Raunas vārti”
un aušanas darbnīcā “Vēverīšas”. Virkne mākslas darbu redzama Cēsu Jaunās pils 3. stāva zālē.
Mākslas darbu apskates maršrutā sestdien pirmie devās paši autori, atbraukuši no Mazsalacas, Rūjienas, Lēdurgas, Madonas, Alūksnes, Siguldas, Rīgas un citām vietām. Kā šoreiz notiks Mākslas dienu
un
izstādes atklāšana, dalībnieki nezināja, viņi uz Cēsīm brauca patīkamu
piedzīvojumu gaidās. Ielūgumu rakstītāja, Cēsu Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska, tās piepildīja ar uzviju. Saules pielietajā pilsētā mākslinieku gājiens no vienas mākslas telpas uz otru vijās
cauri visai vecpilsētai līdz pat Mākslas skolai un atpakaļ uz Pils ielu, ļaujot ciemiņiem pacelt acis arī virs senās pilsētas no Jaunās pils torņa.
Vidzemes mākslinieku darbu izstādes centrālā vieta – Izstāžu nams – atklāšanā atgādināja bišu stropu. Simtiem darbu pie sienām,
telpu vidū un masīvo logu ailēs, arī simtiem skatītāju
izstādes atklāšanas pirmajā dienā.
Jaunākos un gados vecākos Vidzemes profesionālos māksliniekus, kuru domas un izjūtas iekļautas mākslas darbos, vecuma ziņā šķir
teju 60 gadi. Izstādi
var saukt par triju paaudžu skatieniem uz šī brīža dzīvi Latvijā un arī ārpus tās. Daļa jaunāko darbu tapuši Krimas dramatisko notikumu iespaidā. Sociāli un politiski aktīvi ar mākslas starpniecību ir
cēsnieki
Vilnis Kļaviņš – koktēlniecībā, Vita Vīksna – keramikā, rīdzinieks Jānis Blanks – glezniecībā. Par ilūzijām, kuras
brūk jautājuma būt vai nebūt priekšā, runā rīdzinieks Ritums Ivanovs,
pieaugušo rotaļu nežēlību saredz madoniete
Inese Jakobi.
Liekot ciemiņiem pie sirds, ka Cēsis – pilsēta mākslai – ikvienu cer sagaidīt atkārtoti,
novada domes priekšsēdētājs Jānis
Rozenbergs pasniedza
simbolisku
balvu. Tie bija ielūgumi uz Vidzemes koncertzāles “Cēsis” atklāšanas sarīkojumu maijā. Tos saņēma Antra Galzone, māksliniece no Rūjienas, mākslas skolas pedagoģe. Novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka mākslā katra paaudze ienāk ar ko savu, tāpēc
viņš ļāvis
gleznu, kuru apbalvot, izvēlēties saviem pirmsskolas vecuma bērniem, īpaši dēlam, kurš apmeklē zīmēšanas pulciņu.
Mairita Kaņepe
Komentāri