“Druva” kopā ar Valsts darba inspekciju (VDI) devās kārtējā reidā, lai pārliecinātos, cik sakārtotas ir gan darba tiesiskās attiecības, gan darba aizsardzības jautājumi rajona uzņēmumos.
Pārliecinājāmies, ka bieži vien darbinieki nezina tiesības un prasību periodiski veikt obligātās veselības pārbaudes, kuru izdevumus sedz darba devējs.
Ziemeļvidzemes reģionālās VDI Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors Juris Suseklis uzsver, ka darba devēju pienākums ir strādājošajiem nodrošināt ikgadējās obligātās veselības pārbaudes. Bet prakse liecina, ka bieži vien nelielos privātos uzņēmumos darba devējs neievēro šīs saistības un darbinieki nezina savas tiesības.
Apsekojot Vecpiebalgas pagasta maizes ceptuvi “Vec – Ļūdiņi”, inspektori konstatēja, ka šajā uzņēmumā būtu jāpilnveido vairāki darba drošības jautājumi.
„Pārkāpumu ir daudz. Nodarbinātie nav iepazīstināti ar darba vides kaitīgajiem riskiem. Nav izvērtēta individuālās aizsardzības līdzekļu nepieciešamība. Nav sastādīts obligāto veselības pārbaužu saraksts, kā arī pašiem darbiniekiem īsti nav skaidrs, kas ir obligātās veselības pārbaudes,” atzīst J. Suseklis.
Ministru kabineta noteikumi par obligāto veselības pārbaudi un mācībām pirmās palīdzības sniegšanā paredz, ka ar obligāto veselības pārbaudi saistītās izmaksas pirms darba līguma noslēgšanas, savstarpēji vienojoties, sedz vai nu persona no saviem līdzekļiem, vai darba devējs, skaidro Cēsu veselības aprūpes centra direktore un arodārste Iveta Grapa – Grāfa. Taču izmaksas, kas saistītas ar darbinieku periodiskajām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs, izņemot atsevišķus gadījumus.
Jautājot, kādēļ veidojas situācija, ka ne darba devēji, ne ņēmēji nereti nezina, kas ir arodārsti un obligātās veselības pārbaudes, saka: „Tas liecina, cik nesagatavoti ir uzņēmumu vadītāji. Tomēr ir lietas, kuras iestādes vadītājiem būtu jāzina un savā uzņēmumā jāsakārto. Obligātās veselības pārbaudes nav nekas jauns. Visos laikos tās bijušas, tādēļ par to šobrīd brīnīties būtu nevietā. Jauninājums ir tas, ka nodarbinātā obligāto veselības pārbaudi veic arodslimībās sertificēts ārsts jeb arodārsts, kuru mūsu rajonā ir mazāk par desmit.”
Arodārste piemin situācijas, ka gados jauni cilvēki, kuri strādā pastiprinātā troksnī, pie arodārsta ierodas ar pasliktinātu dzirdi.
„Taču nereti tas viņiem ir no skaļās mūzikas klausīšanās,” komentē arodārste un turpina: „Tāpat svarīgi atcerēties, ka biroja darbiniekiem, kuri pavada pie datora vismaz divas stundas dienā, obligātās redzes pārbaudes jāveic reizi gadā. Ja obligātās veselības pārbaudes laikā ārsts konstatē, ka, strādājot pie datora, darbiniekam nepieciešama redzes korekcija, darba devējam jāapmaksā izdevumi par korekcijas briļļu iegādi.”
Arodārste, vērtējot rajona strādājošo kopējo veselību, saka: „Nevienam, protams, strādāt neaizliedzam, ja vien tam nav ļoti pamatots iemesls. Taču jāatzīst, ka rajonā ir reģistrēti vairāki desmiti arodslimnieku. Cilvēkiem gadu gaitā veselība ir sabojājusies. Tas gan vairāk attiecas uz traktoristiem, šoferiem, kuriem aiz muguras ilgs darba stāžs.”
Jāpiebilst, ja ārsta atzinumā ir norādīts, ka darbinieks nespēj veikt darbu veselības stāvokļa dēļ, tad darba devējam ir jāpiedāvā cits darbs uzņēmumā.
Komentāri