Aizvadītā vasara daudziem mazdārziņu kopējiem atmiņā kā murgs. Vainojami ne lietainie laikapstākļi, bet gan līdz šim svešie kaitnieki – Spānijas kailgliemeži. Krājās simtiem pieredzes stāstu, kā pasargāt izaudzēto, kā iznīcināt un ierobežot gliemežus, kas pārņēma dārzus. Pēc iedzīvotāju un dabas aizsardzības speciālistu paustā satraukuma Ministru kabinets šogad martā apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos noteikumus, kuros skaidri pateikts, ka Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga un tiek iekļauts Latvijas invazīvo sugu sarakstā. Līdz šim Latvijā likuma izpratnē bija tikai viena invazīva suga – latvānis.
Katram savs īpašums jāapsaimnieko
Apstiprinātie noteikumi skaidri pasaka, kas Spānijas kailgliemeža pārvaldībai, izplatības ierobežošanai jādara dažādām institūcijām. Pašvaldības var izvēlēties vienu vai vairākus pasākumus, piemēram, preventīvu aizsargzonu veidošanu, teritorijas sakopšanu, sabiedrības informēšanu vai tiešu iznīcināšanu invāzijas kontrolei. Pašvaldības šos pasākumus var noteikt Saistošajos noteikumos vai lēmumā par Spānijas kailgliemeža pārvaldību, paredzot konkrētu pienākumu zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem. Pašvaldības ir tās, kurām vietējā līmenī jāorganizē un jākoordinē kailgliemeža ierobežošanas pasākumi.
“Vispirms gribam saprast, vai vajag pieņemt saistošos noteikumus, ja ir saistošie noteikumi “Par Cēsu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu”. Tajos jau noteikts, ka teritorijas jākopj, zālājs un zāliens jāpļauj. Tas ir tas pats, kas jādara, lai ierobežotu kailgliemežu izplatību. Ja noteikumus neievēro, tiek piemērots sods,” skaidro Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Līga Medne un uzsver, ka par to, vai pašvaldība kailgliemežu ierobežošanai varētu piešķirt grantu, kā tas ir latvāņu apkarošanai, netiek domāts.
Arī pašvaldība savos īpašumos šovasar izmēģinās dažādas metodes, lai samazinātu Spānijas kailgliemežu izplatīšanos. Vispirms jau tā ir teritoriju pļaušana. L. Medne pastāsta, ka šopavasar novadā nerīkos lielgabarīta atkritumu savākšanas akciju, kuras laikā iedzīvotāji bez maksas var nodot nevajadzīgās mēbeles, matračus, elektropreces, finansējums, kas bija paredzēts bezmaksas lielgabarīta atkritumu savākšanai, tiks izmantots kailgliemežu ierobežošanas pasākumiem. “Budžetā lielgabarītu atkritumu savākšanas akcijām atvēlēti 60 tūkstoši eiro. Parēķinot, cik daudz iedzīvotāju var izmantot šo piedāvājumu, ja daži konteineru piepilda ar skapi, televizoru vai matraci, saprotams, ka akcijas pakalpojumu faktiski izmanto neliels cilvēku skaits, turklāt tas pieejams tikai pagastu centros,” stāsta L. Medne un atgādina, ka novadā ir ekolaukumi, kuros daudzus priekšmetus var nodot bez maksas, tikai tie jāizjauc, jāsadala.
Vides un klimata neitralitātes nodaļas vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis pastāsta, ka top pašvaldības kailgliemežu ierobežošanas pasākumu plāns.
“Vispirms tiks veikta pastiprināta pašvaldībai piederošo teritoriju pļaušana visā novadā. Nesakoptie īpašumi ir tie, no kurienes kailgliemeži izplatās tālāk,” uzsver J. Balodis.
Pašvaldība plāno iegādāties kailgliemežu pievilinātājslazdus. Slazdus izliks publiskās zaļajās teritorijās. “Valmieras pieredze ir pozitīva. Uz 20 kvadrātmetriem liek vienu slazdu. Pēc pāris dienām to var pārlikt citur,” skaidro vides aizsardzības speciālists un piebilst, ka slazdus var apsekot, pārvietot pa dienu, apsaimniekošanas darbiniekiem nav jāstrādā vakaros, kad ir īstais laiks gliemežu lasīšanai. Viņš iesaka arī iedzīvotājiem tos iegādāties, viens maksā līdz četriem eiro, bet, kad sāksies sezona, tie var kļūt dārgāki. Protams, piedāvājumos ir slazdi arī par augstāku cenu.
J. Balodis uzsver, ka kailgliemežus mest sadzīves atkritumu konteineros ir aizliegts. “Nav arī plānots uzstādīt īpašus konteinerus, kuros varētu mest salasītos gliemežus,” stāsta vides aizsardzības speciālists.
Šovasar pašvaldība arī plāno semināru iedzīvotājiem, kurā speciālisti sniegs praktiskus padomus, kā arī ir iecere rīkot kailgliemežu lasīšanas talkas. “Plāns nav tikai Cēsu pilsētai, bet visam novadam, jo ar kailgliemežiem cīnās daudzos pagastos, kur ierobežošanas pasākumi ir apvienību pārvalžu ziņā,” piebilst J. Balodis.
Ierobežot kaitēkli var tikai tad, ja to dara visi kaimiņi
“Ar vīru katru vakaru uz sacensībām lasījām Spānijas kailgliemežus. Pie siltumnīcas kaisīju granulas, lai vismaz to, kas tur aug, neapēd,” pagājušo vasaru atceras Olita Ansone no Priekuļu pagasta Dukuriem.
Kā ierobežot kailgliemežu izplatīšanos? Viņa uzsver, ka tikai pašiem darot. “Ko var palīdzēt pašvaldība? Sekot, lai katrs sakopj savu īpašumu. Zālāji regulāri jāpļauj, un nedrīkst pieļaut, ka ir nekoptās teritorijas. Mums Dukuros ir viena privātā teritorija, īpašnieks zāli nepļauj, pavasaros bail, ka kāds neaizdedzina kūlu. Tur gliemežiem laimīga dzīvošana. Diemžēl ir aizlaistie mazdārziņi, kur arī neviens Spānijas gliemežus netraucē. Pašvaldības policijai jāseko, kā privātīpašumus uztur. Taču risinājums nav rasts un nekas nemainās. Uzskatu, ja zemes īpašnieks ir brīdināts, bet nekopj teritoriju, ļauj vairoties kailgliemežiem, ir jāpiemēro sods,” pārdomās dalās O. Ansone.
Viņa uzsver, ka nav jēgas rīkot kampaņas, cīņai ar kailgliemežiem jābūt nepārtrauktai. “Svarīgi, lai nav tā, ka viens kaimiņš lasa, bet blakus nedara neko,” teic dukuriete.
O. Ansone pievērš uzmanību zaļajai zonai, apstādījumiem pie daudzdzīvokļu mājām. “Kādam ir jāuzņemas rīkot regulāras talkas. Tāpat iedzīvotāji jāiesaista gliemežu lasīšanā citur pilsētā. Te gan var līdzēt pašvaldība. Savā dārziņā jau katrs cīnīsies, jo neviens jau negrib, lai kaitēklis izaudzēto noēd, bet, ja saglabājas nekopta teritorija, kas gliemežiem ir laba dzīvotne, rokas sāk nolaisties,” saka O. Ansone un arī piebilst, ka iedzīvotājiem pagājušajā vasarā Cēsīs, Rožu laukumā ierīkotajā vides izglītības vietā “Šūna”, bija ļoti noderīgas tikšanās ar dabas speciālistiem, ikviens varēja uzdot konkrētus jautājumus, uzzināt, pēc tam izstāstīt kaimiņiem.
O. Ansone vēl piebilst, ka kādā šī pavasara saulainā dienā kaimiņiene savā dārziņā jau redzējusi un iznīcinājusi vienu Spānijas kailgliemezi.
Ieradies uz palikšanu
Spānijas kailgliemezis pirmo reizi Latvijā novērots 2009. gadā Pastendē, pēc tam 2010. gadā Jelgavā. Vislielākajās platībās suga ir sastopama Jelgavā un Jelgavas novadā. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kad tika atvērtas robežas un aizsākās brīva stādu ievešana no citām ES dalībvalstīm, ceļojumā uz Latviju devās arī Spānijas kailgliemeži. Tie galvenokārt atceļoja ar dekoratīvo augu dēstiem. Aktīvāk tas valsts teritorijā sāka izplatīties 2020. gadā. Pēdējos gados konstatēta šīs sugas strauja izplatīšanās. Kopš 20. gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir iekarojis gandrīz visas Eiropas valstis. Kā vērtē dabas pētnieki, Baltijas valstis ir vienas no pēdējām, kurās šī suga ir ievazāta, un tās apdzīvotās teritorijas vēl ir samērā nelielas.
Lielākajā daļā Eiropas valstu Spānijas kailgliemezis ir atzīts par invazīvu sugu. Lietuvā suga ir ierakstīta invazīvo sugu sarakstā jau 2014. gadā.
Pagaidām nav noskaidrots, kādā ātrumā un attālumā Latvijā Spānijas kailgliemeži dabiski izplatās, bet zinātnieki pierādījuši, ka tas divu stundu laikā spēj pievarēt septiņus metrus. Kā daudzām invazīvām sugām tiem raksturīga lielāka auglība, ātrāka attīstība, labāka ekoloģiskā tolerance, izturība pret sausumu, ir maz dabisko ienaidnieku, paaugstinātas izplatīšanās spējas, lielāka izdzīvošanas spēja paaugstinātās temperatūrās, uzvedības plastiskums un lielāks fenotipiskais plastiskums salīdzinājumā ar vietējām un neinvazīvajām sugām. Gadījumos, kad trūkst parastās augu barības, tas ir spējīgs pārtikt no aļģēm, sūnām, ķērpjiem un koka mizas. Tikai no ūdens Spānijas kailgliemeži ir spējīgi izdzīvot 36–45 dienas.
Zooloģe un gliemju pētniece Digna Pilāte vērtējusi, ka Spānijas kailgliemeža pilnīga iznīcināšana praktiski nav iespējama, ja suga ir nonākusi dabiskā vidē un izplatījusies plašā teritorijā. To skaitu un izplatību var vienīgi ierobežot. Galvenie apzinātie izplatīšanās ceļi ir ceļmalas, grāvji, ūdenstilpju krasti, neapsaimniekoti zālāji un krūmāji. D. Pilāte pieļauj, ka tad, ja ziemas būtu bargas un oktobra beigās, novembra sākumā sāktos sals, kas ilgtu līdz martam, tad būtu cerība, ka šīs sugas pārstāvju skaits samazinātos, tomēr viens auksts mēnesis nedod pamatu optimismam, ka problēma ar šo kaitēkli Latvijas dārzos un dabā atrisināsies.
Ar kailgliemežiem barojas eži, kurmji, ciršļi, daži peļveidīgie grauzēji, krauķi, kovārņi, strazdi, dažas kaijveidīgo sugas, vardes, krupji, ķirzakas un čūskas, arī vistas un pīles. Kailgliemežu oliņas ēd skrejvaboles, jāņtārpiņu, dažu mīkstspārņu un mušu sugu kāpuri, kā arī āpši, mežacūkas, rāpuļi, abinieki. Taču kailgliemeži nav to pamatbarība.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka Spānijas kailgliemezis negatīvi ietekmē dabiskos biotopus un vietējās sugas, rada ekonomiskus zaudējumus, kā arī var apdraudēt cilvēka veselību. Piemēram, risks var rasties, uzturā lietojot augļus un dārzeņus, kas bijuši saskarē ar Spānijas kailgliemezi un nav pietiekami attīrīti no tā gļotām. Kailgliemeži ir saimnieki dažādiem parazītiem: infuzorijām, kokcīdijām, trematodēm, lenteņiem un nematodēm. Plaušās un ķermeņa virspusē ir sastopamas mikroskopiskas ērces.
Komentāri