Veselības inspekcija (VI) izvērtēs Brūču klīnikas personāla iespējamo atbildību valmierieša Oļģerta Beņķa nāvē tādā gadījumā, ja viņa sieva Rota Beņķe vērsīsies ar iesniegumu VI,
informēja inspekcijā.
Patlaban Beņķes iesniegums neesot saņemts, tomēr, ja būs nepieciešams, ekspertīzē tiks izvērtēts ārstniecības procesa nodrošinājums pacientam visos ārstniecības posmos, skaidroja inspekcijā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce
pastāstīja, ka Beņķe ombudā vērsusies vienu reizi. Viņa vēlējās kompensāciju, un sievietei ticis paskaidrots, ka par to labāk būtu vienoties ar Brūču klīniku, ja tiešām ir bijuši pārkāpumi.
Kompensācijas summu gan Pacientu ombuds neieteica, par to lēma pati sieviete.
Pēc tam no Beņķes netika saņemta informācija par rezultātiem un par to, vai nepieciešama kāda cita palīdzība.
Jau ziņots, ka valmieriete Rota Beņķe vaino slimnīcu sava vīra nāvē, – pēc divu mēnešu uzturēšanās slimnīcā viņš guvis dziļus izgulējumus, kas, pēc sievietes domām, bijis vīra nāves sākums.
Laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze” informēja, ka vīrietis ielikts slimnīcā, jo viņam bijusi nepieciešama vēdera aortas operācija, nācies amputēt arī kāju. Līdz ar to slimnīcā vajadzēja gulēt gandrīz divus mēnešus, kuru laikā gūti dziļi izgulējumi.
Vispirms no P.Stradiņa slimnīcas Rīgā, kur tika veikta operācija, Beņķis tika pārvests uz Valmieras slimnīcu, kur apstākļi bijuši visnotaļ apmierinoši un arī ārstēšana padevusies. Taču izgulējums bijis nopietns, turklāt bijusi ielaista infekcija, tādēļ pieņemts lēmums pacientu sūtīt uz Brūču klīniku.
Beņķe stāsta, ka sākumā vīrs tur juties labi, bet ar laiku manījusi, ka Oļģertam sāk mazināties apetīte. Ārsti neesot varējuši paskaidrot, kas notiek. Pagāja gandrīz mēnesis, līdz kādā naktī Beņķis iekritis bezsamaņā, uz viņas zvaniem nav atbildējis, arī mediķi neesot satraukušies, atsakot, ka viņš guļ.
Kad sieviete tajā dienā no Valmieras atbraukusi uz slimnīcu, viņas vīram jau skalojuši kuņģi. Nākamajā rītā, kad viņš pamodies, atnestas zāles, kuras saberztas un tukšā dūšā iebērtas slimniekam mutē. Veselības stāvoklis tikai pasliktinājies. Pēc Beņķes stāstītā, neviens no personāla viņam nav pievērsis uzmanību, arī tad, kad kādu dienu izkritis no gultas, pie viņa ilgi neviens nav nācis. “Apiešanās tur bija drausmīga,” vērtē Rota. Viņa pie vīra braukusi katru dienu, drīz redzējusi, ka viņam sākusi tūkt seja, mēle un lūpas, parādījās sarkani plankumi.
Pēc vīrieša nāves slimnīcas morgā patologs atzinis, ka zāles slimniekam saēdušas visas iekšas, atceras Rota un rāda maisiņu ar 14 dažādām tabletēm un kapsulām, kas slimniekam bija jāizdzer vienā reizē – tās no glāzītes maisiņā viņa iebērusi tajā dienā, kad vīrs bija bezsamaņā, un arī zāles līdz ar to nedzēra.
Pēc notikušā sieviete vērsusies Rīgas Austrumu slimnīcas Pacientu ombudā, kurā ieteikts prasīt kompensāciju mierizlīguma ceļā. Ņemot vērā izdevumus gan ārstēšanai, gan ceļam no Valmieras uz Rīgu, sieviete nolēmusi tā arī darīt un lūgt ombuda ieteikto summu – 3000 latu.
Pēc sievietes iesnieguma saņemšanas Brūču klīnikas vadītājs Olafs Libermanis uzdevis izveidot komisiju, kurai bija jāizvērtē ārstēšanas kvalitāte un pamatotība. Beņķe arī stāsta, ka Libermanis viņai daļu samaksājis, un tas vien, pēc viņas domām, liecinot, ka ārstniecības iestāde saskata savu vainu.
Laikrakstam Libermanis atzīst, – naudu samaksājis gan, taču tāpēc, ka Brūču klīnika nav gribējusi skandālu, jo sieviete uzvedusies bravūrīgi un šantažējusi, ka vērsīsies presē, sakot, ka ar vīru slimnīcā veikti eksperimenti. Taču Libermanis galvo, ka Brūču klīnikā izdarīts maksimāli iespējamais, lai pacientam palīdzētu un nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanu.
Libermanis stāsta, ka pacienta tiesību ievērošana neļaujot viņam atklāt visas slimības nianses, taču pacienta stāvoklis bijis smags, vainu bijis ap padsmit, un visas smagas. Līdz ar to nevarot arī piekrist Beņķes teiktajam, ka pirms gulšanās stacionārā vīrs bijis pilnīgi vesels un tikai tur palicis slikti.
Beņķe nolēmusi taisnību meklēt arī VI.
LETA
Komentāri