Tādas attiecības, kādas ar konkrētu lāci vai alni no Līgatnes dabas takām ir Velgai Vītolai, ir tikai viņai vienai visā pasaulē, sacīja Līgatnes dabas taku (LDT) ilggadējā zvērkope.
Viņa noraida vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) LTV raidījumā “Panorāma” teikto, ka ar bučām lāčiem un ar dzīvniekiem organizētajiem Ziemassvētkiem viņa raidījusi sabiedrībai nepareizu signālu par cilvēku attiecībām ar zvēriem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Vītola, pasaulē šādas pozitīvas cilvēka un dzīvnieka attiecības tiek augstu vērtētas un visur rādītas. Reizēm Latvijā nācies saskarties ar viedokli, kas līdzīgs ministra televīzijā paustajam.
“Cilvēki, kas kaut ko saprot no dzīvniekiem, nekad nemēģinās manu rīcību atkārtot,” Vītola skaidro savas attiecības ar Līgatnes dzīvniekiem, no kuriem daudzi uzticas tikai viņai, jo ir Vītolas izaudzināti un tādejādi paglābti no bojāejas. “Es zinu, ko daru, jo no dzīvniekiem šo gadu laikā neesmu cietusi. Es arī neeju voljerā pie lācenes Ilzītes, jo apzinos, ka tas ir bīstami.”
Vītola stāsta, ka ar saviem stāstiem par dzīvniekiem un fotogrāfijām viņa dalās gan portālā “draugiem.lv”, gan braukājot pa Latviju un viesojoties dažādās auditorijās. Tiekoties viņa stāsta, ka katram dzīvniekam ir savs raksturs un īpašības, ka arī cilvēka pieradināts meža zvērs viņam var kļūt bīstams.
Kā ziņots, LDT apsaimniekošanu 15.decembrī no Gaujas nacionālā parka fonda pārņēma Dabas aizsardzības pārvalde, darba līgumi ar ilggadējiem zvērkopjiem, kurus darbā bija pieņēmis fonds, tika pārtraukti. Ar Vītolu darba līgums vēl nav pārtraukts, jo viņai izsniegta slimības lapa. Tiklīdz tā tiks noslēgta, fonds viņu no darba atbrīvos un zvērkope būs kļuvusi par bezdarbnieci.
Tikmēr amatpersonas jau paudušas viedokli, ka Vītolai darbs LDT atradīsies. Pati “lāču mamma” apšauba, vai viņai tiks piedāvāts darbs ar dzīvniekiem. “Protams, ķeksīša pēc man var piedāvāt kādu darbu, skaidri zinot, ka es to nekad nedarīšu, jo mana sirdslieta ir būt kontaktā ar dzīvniekiem.”
LDT viņa nostrādājusi 32 gadus, un šajā laikā viņai piedāvāts LDT vadīt, taču viņa no šīs iespējas atteikusies, jo neuzskata to par savu aicinājumu. “Visvairāk es gribētu strādāt ar saviem dzīvniekiem Līgatnē,” saka Vītola.
Rīgas zoodārza vadītājs Vītolas rīcību nenosoda, bet īsti profesionāla tā neesot bijusi
Lai gan no profesionālā viedokļa zvēru kopšana, esot ar viņiem ciešā kontaktā, nav pareiza, tomēr ilggadējās Līgatnes dabas taku zvērkopes Velgas Vītolas rīcība nav nosodāma.
Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājs Rolands Greiziņš aģentūrai LETA stāstīja, ka arī zoodārzā savulaik ir īstenota divējāda pieeja zvēru kopšanai – kontakta un bezkontakta. Tomēr pēdējos gados atbilstoši noteikumiem notiek bezkontakta zvēru kopšana, proti, dzīvnieku un tā kopēju vienmēr šķir restes -, kamēr zvērkopis atrodas dzīvnieka voljērā, lai to uzkoptu un noliktu pārtiku, tikmēr dzīvnieks atrodas citā būrī, nošķirts no cilvēka.
“Dzīvnieks tomēr ir dzīvnieks,” sacīja Greiziņš. Zoodārzā pat esot bijis gadījums, kad par miermīlīgu uzskatītā lama, zvērkopim pagriežot muguru, ir ar zobiem iekampusi tam kājā. “Cilvēks vienmēr atrodas aiz režģa – tas ir pareizākais gājiens,” viņš uzsvēra.
Viņš gan arī nenosoda Velgas Vītolas rīcību, rūpējoties par lāčiem, izaudzinot tos un pieradinot pie sevis. Tomēr no profesionālā viedokļa šāda rīcība nav pareiza un var sabiedrībā radīt greizu priekšstatu par plēsējiem. Ir iespējams, ka zvērs pierod pie konkrēta cilvēka un viņam pāri nedarīs, taču, ja būs kāds cits cilvēks, tad kaut vai nepareiza kustība no zvērkopja puses var beigties ar neprognozējamām sekām, skaidroja zoodārza vadītājs.
Turklāt dzīvniekiem ir vēlams nodrošināt tādus apstākļus, kādi viņiem ir dabā, kas nozīmē, ka dzīvniekiem ir sava dzīve, bet cilvēkiem – sava. Tāpēc ir jābūt šādai bezkontakta aprūpei. “Cepuri nost Velgas Vītolas priekšā, bet viņas stils nebija no pareizākajiem,” sacīja Greiziņš. Vienlaicīgi gan viņš atzina, ka situācija bija tāda, kāda tā vairāku gadu garumā izveidojusies, un Dabas aizsardzības pārvaldei tomēr būtu jāparūpējas, lai viņa paliek darbā, protams, nedarot fiziski smagu darbu, bet lai ir pie dabas taku iemītniekiem.
Jautāts par lāčiem doto barību – mandarīniem, krabju nūjiņām, Greiziņš skaidroja, ka krabju nūjiņas nevarētu būt nekas slikts, ja vien tās nav sālītas, jo lāči zivis ēd, savukārt citrusaugļi gan nav ieteicama barība.
LETA
Komentāri