Lai veicinātu ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē, jāuzlabo valsts ekonomiskā situācija un sociālā vide, tāpēc paredzēts iedrošināt Latvijas iedzīvotājus atgriezties mājās un līdztekus sniegt palīdzību šiem cilvēkiem arī komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Tādu viedokli gada nogalē izplatīja Labklājības ministrijas speciālisti. Lai mazinātu bažas, ka, atgriežoties Latvijā, atbraucēji varētu kļūt par bezdarbniekiem, viņiem tiks dota iespēja uzsākt savu biznesu. Būs pieejamas apmācības, profesionāļu konsultācijas, kā arī iespējas saņemt aizdevumu līdz 12 tūkstošiem latu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.
Lai padarītu pievilcīgāku darba vidi, ministrija kopīgi ar citām valsts institūcijām un sociālajiem partneriem sagatavojusi arī vairākus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos. Minētās izmaiņas vērstas uz darba vides un darba tiesisko attiecību pilnveidošanu. Darba likumā paredzēts precizēt normas, kas attiecas uz summēto darba laiku un darba samaksas aprēķinu. Tāpat plānots, ka darba līgumus uz noteiktu laiku varēs noslēgt arī profesionālās izglītības vai augstākās izglītības iestāžu studentu mācību prakses laikā, brīvlaikā vai mācību laikā.
Būtiska nozīme ir arī darba aizsardzības situācijas uzlabošanai, tāpēc izstrādātas “Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam.” Tajās paredzēti vairāki pasākumi, kā uzlabot darba drošības apstākļus uzņēmumos, lai darbinieki justos droši un netiktu apdraudēta viņu veselība.
Ministrija pauž viedokli, ka pērn valstī ir izveidota stabila un prognozējama sociālās apdrošināšanas sistēma, kas, ņemot vērā veiktās sociālās iemaksas, cilvēkam nodrošina sociālās garantijas bezdarba, slimības, bērna piedzimšanas un citu sociālo risku gadījumā. Pēdējos gados īpaši domāts par atbalstu arī jaunajām ģimenēm – būtiski palielināts bērna piedzimšanas pabalsts, tam ieviestas speciālas piemaksas. Savukārt no šī gada valsts materiālais atbalsts par bērna kopšanu pirmajā dzīves gadā ļaus ģimenei saglabāt ierastos ienākumus.
Pēc LM pētījuma „Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” datiem, strādāt uz ārzemēm devušies vismaz 86 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Vissvarīgākais izceļošanas iemesls ir iespēja tur nopelnīt daudz augstāku atalgojumu. Daudzi arī uzskata, ka ārvalstīs ir labāki darba apstākļi un sociālās garantijas. Ārzemēs strādājošie cilvēki kā būtiskākos atgriešanās nosacījumus minējuši iespējas saņemt augstāku darba algu, lielāku atbalstu ģimenēm, attieksmes maiņu no darba devēju un valsts puses, birokrātijas mazināšanu, veidojot un apsaimniekojot savu uzņēmumu.
Sagatavots pēc Labklājības ministrijas informācijas
Komentāri