Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Vēlas kļūt par zemessargiem

Jānis Gabrāns
13:02
07.03.2022
7

Z­­­emessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis aģentūrai LETA atzinis, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē ir vidēji piecas sešas reizes augstāka nekā pirms tam.

To “Druvai” apstiprināja arī Zemessardzes 2.Vidzemes brigādē, informējot, ka par pievienošanos Zemessardzei Vidzemē pēdējās nedēļas laikā interesi izrādījuši vairāk nekā 230 interesentu. Ir vairākas iespējas pieteikties: gan rakstot e-pastu, zvanot, gan ierodoties tuvākajā bataljonā. Informācija vēsta, ka uz pieteikšanās tālruni 1811 Latvijā kopumā saņemti vairāk nekā 800 zvanu, Vidzemē – nedaudz vairāk par simtu.

2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš norāda, ka tūlīt nevar skaidri zināt, cik no šiem cilvēkiem tiešām kļūs par zemessargiem, jo līdz zvēresta došanai jānoiet zināms ceļš: “Vispirms pārbauda, vai persona atbilst likumā noteiktajam vecumam no 18 līdz 55 gadiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Zemessardzē var dienēt līdz 65 gadiem, pieņemam iesniegumus arī no tiem, kam ir 56 un pat 58 gadi. Tad viņiem dienests attiecīgi būs īsāks. Gadās, ka zvana cilvēks, kuram krietni pāri 60 gadiem, bet liela vēlme kļūt par zemessargu. Ļoti iespējams, ka viņš varētu būt labs zemessargs, bet likumdošana to neļauj, tāpēc sakām viņam lielu paldies par interesi, bet priecājamies par katru, kurš izrāda interesi. Iespējams, mums no šiem cilvēkiem noderēs kāda citāda veida palīdzība.”

Var piebilst, ka Zemes­sar­dzes komandieris E. Leščinskis uzskata, ka vecuma slieksnis būtu jāceļ līdz 60 gadu vecumam.
Pēc iesnieguma saņemšanas no potenciālā zemessarga tiek pārbaudīts, vai cilvēks nav krimināli sodīts, svarīgs arī viņa veselības stāvoklis. Tiesa, veselības prasības, lai kļūtu par zemessargu, ir zemākas nekā gadījumā, ja ir vēlme kļūt par profesionālā dienesta karavīru.

Dienesta laikā zemessargs izvēlas apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroču operatora, militārā mediķa, ložmetējnieka, citas, taču Zemessardzē vajadzīgi dažādi speciālisti: autovadītāji, pavāri, komunikāciju speciālisti, IT speciālisti un daudzi citi.

Ja cilvēkam ir zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, viņam nav nepieciešama tik laba fiziskā sagatavotība, taču zināma veselības pārbaude tiek veikta arī šiem speciālistiem.

“Visas šīs pārbaudes aizņem laiku, bet cilvēkiem, kuri zvana, radies iespaids, ka viņš šodien piezvanīs, rīt jau būs zemessargs un parīt saņems ieroci. Tā tas nenotiek nevienā valstī. Lai piešķirtu ieroci, jāiziet 21 dienu pamatapmācība, kuru var apgūt vai nu nedēļas nogalēs, vai arī vasarā trīs nedēļu nometnē. Šobrīd tiek izskatīta arī iespēja sarīkot kādu papildu nometni ātrāk, ņemot vērā lielo interesi. Mums ir nepieciešami apmācīti zemessargi. Cilvēkam jābūt gatavam mācīties, apgūt nepieciešamās iemaņas, lai varētu nēsāt formu un veikt uzticētos uzdevumus, ” saka G. Kauliņš.

Cilvēki televīzijas ziņās redzējuši, ka Ukrainā iedzīvotājiem dala ieročus, bet, kā norāda Zemessardzē, tas nenozīmē, ka tos piešķir katram, kurš grib. Ieročus izsniedz vien tiem, kuri kādreiz bijuši dienestā, ir rezervisti vai ir no jauna apmācīti. Tātad prot rīkoties ar ieroci, zina militārās pamatiemaņas.

Brigādes komandieris atgādina vēl kādu būtisku aspektu, proti, iestāšanās Zemessardzē ir ilgstošas attiecības. Tas ir pienākumus, ko zemessargs uzņemas, dodot zvērestu. Dalība Zemessardzē nav vaļasprieks vai iespēja interesanti pavadīt laiku. Nē, tas ir pienākums, ja vajadzēs aizstāvēt valsti, tas būs jādara.

Iepriekšējā reize, kad jūtami pieauga vēlme stāties Zemessardzē, bija 2014.gadā, kad Krievija iebruka Krimā un Donbasā. Interese saglabājās gadu divus, tad nedaudz noplaka. Pērn decembrī bija kampaņa “Esi zemessargs!”, kuras laikā arī daudzi pieteicās, aktivitāte aug, palielinoties spriedzei Ukrainā, bet kopš 24.februāra, kad sākās karadarbība, tā īr ļoti kāpusi.
Patlaban Latvijā ir aptuveni 8200 zemessargu, kuri ir pietiekami aktīvi. Informācija Zemessardzes mājaslapā vēsta, ka 2.Vidzemes brigādes vienībās dienē vairāk nekā 2600 zemessargu, kā arī Zemessardzes veterāni. Zemessargu mācību procesu nodrošina profesionālā dienesta karavīri – vairāk nekā 200 virsnieku un instruktoru, kas pilda pienākumus brigādes un bataljonu štābos.

Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024.gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027.gadam – 12 000.
Dienests Zemessardzē ir iespēja ikvienam Latvijas pilsonim saliedētā komandā ne tikai apgūt militārās pamatiemaņas, bet arī iegūt citas noderīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju.

Zemessargi attīsta savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā – nedēļas nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās-, ja zemessargam šis laiks ir pieejams. Vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja uzlabot arī vispārējo fizisko sagatavotību un paplašināt redzesloku, piedaloties militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārzemēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
140
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi