Tieši 18 mēneši jeb divi mācību gadi skolas solā vēl būs jāpavada 11. klases skolniecei vecpiebaldzietei Lienei Bērziņai. Viņa ir viena no aktīvākajām meitenēm skolā, par to liecina ne tikai tas, ka Liene jau no 9. klases darbojas skolēnu parlamentā, ka viņas izstrādātie darbi vairākkārt ir izpelnījušies augstāko novērtējumu valsts līmenī, ka gana daudz ir aizstāvēts skolas un valsts gods ārpus Latvijas, tomēr visvērtīgākā ir tīra un sirds radīta prasme veidot attiecības, vēlme sadarboties, veicināt un attīstīt.
Liene netic, ka jau pieskaitāma gandrīz pie vecāko klašu audzēkņiem: „Laiks ir kaut kas interesants. Ar to ir tik ļoti dīvaini – velkas, kad kaut ko gaidi, bet steidz, kad vismazāk to gribas. Arī skolas laikā ir interesanti – vasaras aizjoņo, bet ziemas, šķiet, stiepjas neskaitāmas reizes ilgāk.” Kā gandrīz katram skolēnam, arī Lienei ir brīži, kad gribas iet uz skolu, ir brīži, kad viss esot līdz kaklam: „Tomēr kopumā varu teikt, ka šis laiks ir jautrs un interesants. Izņemot eksāmenus… Biju ļoti nobijusies no matemātikas mutiskās ieskaites, jo negribēju izvilkt dažas biļetes, tomēr man nepaveicās. Atceros, ka rokas drebēja, nedaudz arī balss. Bet man tādu lielo uztraukumu nav bijis, jo esmu pieradusi uzstāties un runāt. Lielu pārdzīvojumu rada vērtējuma gaidīšana.”
Vecpiebalgas vidusskola vienmēr izcēlusies ar daudzajiem pašdarbības pulciņiem. Iespēju tajos piedalīties izmanto arī Liene. Pagājušajā mācību gadā dejojusi tautas deju kolektīvā „Slātaviņa”, kā arī modernās dejas. Vēl viņa aktīvi nodarbojas ar volejbolu, apmeklē vides zinātnes pulciņu. Un visu noslēdz skolas mācību ministres pienākumi: „Aktivitātes man aizņem ļoti daudz laika, bet kaut kā jau tieku galā. Man ļoti patīk dejot un nodarboties ar sportu, tādēļ tam veltu tik daudz laika. Sportojot varu atslēgties no visa un daudz ko pārdomāt. Protams, apmeklēju ik skolas pasākumu, jo man šķiet, ar to mūsu vidusskola var lepoties – visi koncerti ir ļoti skaisti.”
No pagājušā gada skolniecei visspilgtāk atmiņā palikušas trakās fukšu iesvētības un, protams, saspringtais skolas akreditācijas laiks: „Tas bija liels notikums, kas prasīja izturību, daudz darba bija jāveic. Bijām priecīgi un atviegloti, kad skolu akreditēja uz maksimālo laiku.”
Par nākotni runājot, Liene vēl skaidri vēlmes nav formulējusi. Vēl neesot priekšstata par savu tā saukto sapņu profesiju. Pagaidām meitene sliecas dziļāk izzināt veselības un uztura jomu. Šī doma radusies, kad skolu apciemojuši Stradiņa universitātes studenti un pastāstījuši par šīs izglītības iestādes iespējām, ikdienu: „Man vēl ir laiks, gan kaut ko izdomāšu. Neko pārāk tālejošu necenšos ieplānot, jo negribas vilties.”
Komentāri