Sibīrietis no Omskas
Andris Tupesis,
apciemojot radus un draugus Latvijā, Cēsīs iegriezās arī pie daiļamata meistariem, tikās ar represētajiem.
Cēsu audēju darbnīcā „Vēverīšas” pirms trim gadiem tapa tautas tērpu kolekcija Omskas latviešu biedrības folkloras ansamblim „Daina”. Sibīrieši, lai pārstāvētu latviešu kultūru Krievijā, izraudzījās
vidzemniekiem raksturīgus ģērbus – Virānes brunčus sievām un pelēkas vadmalas bikses vīriem.
„Ansamblis
ar katru gadu kļūst
lielāks. Tajā
iesaistās arī dalībnieku bērni un mazbērni. Nu jau pārstāvētas trīs paaudzes,
tāpēc ik pa laikam nepieciešams papildināt
tērpus un rotas,” stāsta A. Tupesis, Omskas latviešu biedrības vadītājs.
Viena no jaunpienācējām ansamblī ir Andra vedekla Antoņina, kura, ienākdama Tupešu dzimtā, respektē tajā iesakņotās latviskās tradīcijas. Dēls Māris, apņemdams sibīrieti, vispirms viņu atvedis uz Latviju, lai pagājušās vasaras Dziesmu un deju svētkos Antoņina līdz saknēm izjustu latvisko garu un kultūru, bet šovasar jaunā sieviete jau kopā ar ansambli „Daina”
Jāņu laikā
pilntiesīgi muzicēja
pirmajos Krievijas latviešu dziesmu svētkos Baškīrijā. Tā kā Antoņinai Sibīrijā darināts tērps, par paraugu ņemot arheoloģiskos latviešu ģērbus, Andris Cēsīs
„Seno rotu kalvē” iegādājās
kaklarotu.
Mairita Kaņepe, “Druva”
Komentāri