“Pirms gadiem diviem Vecpiebalgā izveidojām Rūķu namiņu – nelielu mājiņu, kas atrodas ceļa P30 malā, ar domu, ka tā būs vieta, kas kalpos starpniecībai sniegt vai saņemt palīdzību. Bijām iecerējuši, ka cilvēki tur varēs novietot pārtiku, arī mēs paši, Vecpiebalgas Rūķu biedrība, tur izvietojam pārtikas pakas. Taču laika gaitā viss mainījās,” stāsta biedrības “Vecpiebalgas rūķi” vadītāja un namiņa idejas autore Linda Tunte.
Pēdējā laikā iedzīvotāju rīcība ieceri gandrīz sagrāvusi, šobrīd namiņš izskatās pēc vietas, kur atbrīvoties no nevajadzīgajām lietām. “Lai gan pie ziņojumu dēļa, kas atrodas tieši blakus namiņam, esam novietojuši precīzas norādes, ko drīkst vai nedrīkst atstāt, cilvēki to neievēroja. Namiņā ievietoti neskaitāmi bojāti televizori, pussaplēsti bērnu rati, pat neizmazgāta apakšveļa un citādas dīvainas lietas. Mūsu ikdiena pārvērtās atkritumu savākšanā, nemitīgi vācot veco drēbju kalnus, uzkopjot namiņu, tāpēc esam pamatīgās pārdomās, ko darīt tālāk,” norūpējusies ir L.Tunte.
Ziņu par situāciju kopā ar fotogrāfijām L.Tunte ievietojusi arī “Facebook” vietējā grupā. Komentētāji norāda, ka vaina nav tikai tajos, kas ievieto lietas, bet arī cilvēkos, kas iet pēc tām un izrakā, izārda namiņa saturu, radot bardaku. “Nevaru nepiekrist, bet secinājumi jebkurā gadījumā ir drūmi. Sabiedrība acīmredzot nav pietiekami nobriedusi, lai skaisti darītu labus darbus un arī izmantotu palīdzību. Visticamāk, netiek padomāts, ka šis namiņš ir bijusi kādu cilvēku ideja – izlolots, izsapņots, ikdienā apčubināts. Mana mamma dzīvo kaimiņos un pieskata namiņu, novieto pārtikas pakas, uzkopj. Un man lūst sirds, kad viņa reizi pa reizei atsūta attēlus, kā tur izskatās. Mēs pie savām mājām nevēlamies atkritumu namiņu. Mēs gribējām izveidot savstarpējās palīdzības vietu. Īsti neizdevās,” teic L.Tunte.
Jautāta, vai Vecpiebalgā ir vietas, kur cilvēki var atdot nevajadzīgo, bet kādam citam vēl noderīgo apģērbu un apavus, L.Tunte pastāsta, ka Vecpiebalgas apvienības pārvalde jau ziņojusi par punktu, kur apvienības teritorijā noteiktos laikos ikviens interesents var nodot apģērbu. “Risinājums, manuprāt, ir vienīgi cilvēku domāšanas maiņa, bet man zudusi ticība, ka tas varētu notikt īstermiņā. Tā ir iekšējā inteliģence, kura cilvēkiem vai nu piemīt, vai nepiemīt. Bet visam jau ir arī otra puse. Es zinu daudzus, kam mūsu Rūķu namiņš ir palīdzējis smagā dzīves brīdī. Ir gadījies aprunāties ar vairākiem cilvēkiem, kuri asarām acīs atnākuši pēc makaronu vai miltu paciņas. Tāpēc ātrais risinājums – sociālajos tīklos izplatījām aizliegumu namiņā novietot lietotu apģērbu un citas lietotas lietas. Tur drīkst atstāt pārtikas produktus tikai ar ilgu glabāšanas termiņu Ļoti ceru, ka tiksim sadzirdēti un cilvēku uzvedība mainīsies. Iedzīvotāji raksta man arī privāti un nosauc vairākus cilvēkus, kuri namiņā ievieš haosu. Vajadzības gadījumā sazināšos ar viņiem,” par plānotajām darbībām, kā atjaunot sākotnējo ideju un likt ļaudīm aizdomāties par savu rīcību, atklāj biedrības vadītāja.
“Vecpiebalgas rūķi vēl domās un apspriedīsies, pirms pieņems lēmumu, vai uzturēt namiņu turpmāk. Lēmums nav vienkāršs, mums visiem sirds ir īstajā vietā, bet kādā brīdī kļūst žēl arī pašiem sevis. Galu galā centāmies darīt labu līdztekus savam darbam un citām ikdienas aktivitātēm, lai sabiedrību padarītu laimīgāku. Izrādās, tas nemaz nav vienkārši,” saka L.Tunte.
“Vecpiebalgas rūķi ir labdarības organizācija Vecpiebalgā, darbojas kopš 2015. gada. “Katru gadu Pirmajos Ziemsvētkos dodamies ciemos pie grūtībās esošajām novada ģimenēm, nesot dāvanās lietas gan svētku priekam, gan ikdienas soļa atvieglošanai. Piemēram, pērn daudzbērnu ģimene tika pie divstāvu gultas, kāds vientuļais tētis pie veļas mazgājamās mašīnas, kāda ģimene, ko izlika no mājvietas, saņēma atbalstu jauna mājokļa iekārtošanai. Šajā svētīgajā darbā mums palīdz uzņēmumi un privātpersonas, ziedojot naudu kontā. Mēs paši decembrī aktivizējamies, plašāk stāstām par cilvēkiem grūtībās, lai piesaistītu uzmanību un tiktu pie līdzekļiem, kas palīdz darīt labus darbus. Ikdienā katrs no mums darbojas savā jomā, pat dzīvojam dažādās vietās Latvijā, tomēr vēlme nesavtīgi palīdzēt mūs vieno. Esam arī radoša kompānija. Esam piedalījušies labdarības tirdziņos, rīkojuši labestības jeb rūķu dienu, ik gadu izdodam Vecpiebalgas kalendāru, ko ar finansējumu atbalsta arī pašvaldība, darām citas lietas. Tā tapa arī Rūķu namiņa ideja, meklējot vēl vienu veidu, kā palīdzēt. Mēs kā biedrība noteikti neapstāsimies. Mēs attīstāmies un meklējam arvien jaunus, gudrākus, šķietami pareizākus ceļus, kā atbalstīt tos, kam klājas grūtāk. Lai arī brīžiem dūša ir papēžos, kopumā esam ļoti pateicīgi visiem ziedotājiem par iespēju darīt labus darbus. Smaidi, laimes asaras, apskāvieni un no sirds teikti paldies ir mūsu labākā alga par paveikto. Mēs turpināsim,” optimistiska ir biedrības vadītāja L.Tunte.
