Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Vecākā garšviela pasaulē

Druva
00:00
08.03.2008
94

Turpinām iepazīt dažu zināmu garšvielu jaunas izmantošanas iespējas, sadarbojoties ar “Santa Maria”. Šoreiz ielūkosimies garšvielu trauciņā ar uzrakstu “Kanēlis”.

Vēstures dati liecina, ka ēdiena gatavošanai Ķīnā to izmantoja jau pirms aptuveni sešiem tūkstošiem gadu, tāpēc gluži pamatoti kanēli var uzskatīt par vienu no vecākajām garšvielām pasaulē. Pateicoties portugāļu jūrasbraucējam Vasko da Gamam, 1502. gadā šī garšviela nonāca Eiropā. Līdz pat 18.gadsimtam kanēlis bija arī viena no dārgākajām garšvielām Eiropā, īpašas pārticības un bagātības apliecinātājs.

Pazīstami trīs sugu kanēļkoki. Ceilonā augošo uzskata par augstvērtīgāko, un to dēvē par īsto kanēli, tā atšķirot no divām citām biežāk sastopamām sugām – Ķīnas un Padangas kanēļa. Ceilonas kanēlis ir maigs, aromātisks, gaišāk brūns, tiek audzēts galvenokārt Šrilankā un Dienvidindijā, arī Seišeļu salās un Madagaskarā.

Ķīnas kanēlis ir tumšāks un stiprāks, ar viegli savelkošu garšu augstāka miecvielu satura dēļ. To galvenokārt audzē Dienvidķīnā, Vjetnamā, Javā un Japānā.

Padangas kanēļkoka dzimtene ir Indonēzija. Rūpnieciski to visvairāk iegūst Sumatrā. Arī tam piemīt tipiskā kanēļa smarža, bet pēc garšas Padangas kanēlis ir nedaudz asāks, it kā piparots.

Kanēļa ieguve ir vienkārša. Ik pēc diviem gadiem kanēļkoka jaunos dzinumus apgriež, novelk tiem mizu, nokasa ārējo korķa kārtu, bet atlikušo plāno iekšējās mizas slāni saliek sešās līdz desmit kārtās, sarullē un žāvē – vispirms ēnā, pēc tam saulē, līdz mizas standziņas iegūst tipisko silto kanēļbrūno nokrāsu.

Ķīnas un Padangas kanēlis tirgū lielākoties nonāk malts– kā kanēļa pulveris. Kanēli galvenokārt izmanto karsto un alkoholisko dzērienu aromatizēšanai, konditorejā, kā arī kompotiem un desertiem. Taču Indijas un Vjetnamas virtuvei raksturīga arī kanēļa izmantošana, gatavojot gaļu. Kanēļa aromāts un garša labi harmonē ar ķirbju un ābolu ēdieniem, pīles gaļu un sutinātu zivi.

“Santa Maria” piedāvā šādu recepti.

Tītara rulete ar bekonu, kanēli un medu.

Ņem puskilogramu tītara filejas, divas tējkarotes medus, divas tējkarotes “Santa Maria” maltā kanēļa, 150 gramus auksti kūpināta bekona, sāli, “Santa Maria” maltos melnos piparus.

Gaļu sagriež četrās daļās, plāni izklapē, pārklājot ar pārtikas plēvi. Sajauc kanēli ar medu un apziež gaļu. Pēc garšas pievieno sāli un piparus. Cieši satin gaļu, veidojot ruletīti, aptin ar plānu bekona šķēli, sastiprina ar koka irbulīti. Vispirms apcep uz pannas, līdz tas iegūst zeltainu nokrāsu, pēc tam turpina cepšanu cepeškrāsnī apmēram astoņas minūtes 180°C temperatūrā. Pasniedz, sagriežot pa diagonāli. Kā piedevu var izmantot cepeškrāsnī ceptus kartupeļus, iespējams tādus, kā rakstīju iepriekšējā rakstiņā par lauru lapām.

Ja nav pieejama tītara gaļa, iespējams, ka var pamēģināt izmantot vistas fileju. Manuprāt, varētu izdoties.

Lai labi garšo!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
7

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
222

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi