Kur “Jāņu siers” top pēc senču receptes

Straupes pienotavā, sanākot kopā, 12 piena pārstrādāji atklāja “Jāņu siera” ražošanas sezonu.

“Tas ir pagodinājums, ka sezonu sākam Straupē. Turpinām senču tradīciju. “Jāņu siers” mums nav tikai produkts, tā ražošana ir tradīcija, sirdslieta, goda lieta. “Jāņu siers” nav ienesīgākais produkts, tā ražošana ir roku darbs,” uzsvēra piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” priekšsēdētāja vietnieks Jānis Šulcs. Viņa vecvectēvs bija pienotavas vadītājs, vecāmamma, arī mamma strādājušas šajā pienotavā, Jānis uzņēmies turpināt dzimtas iesākto.

“Latvijā saražotā “Jāņu siera” apjomi pa gadiem bijuši mainīgi. Pērn piena pārstrādāji patērētājiem pārdeva gandrīz 180 tonnas – tas ir lielākais apjoms pēdējo gadu laikā pēc krituma kopš 2019. gada, kad saražoja 200 tonnas siera,” stāstīja biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidano­va un atgādināja, ka 2015. gadā “Jāņu siers” tika iekļauts Eiropas Savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Tikai 12 piena pārstrādātāji “Jā­ņu sieru” ražo atbilstoši Eiropas Komi­sijā iesniegtam aprakstam un receptūrai. Tas ir norādīts arī siera marķējumā, un ražotāji atgādina, ka ne katrs siers ar ķimenēm ir ES izsargātais produkts.

V. Davidanova pauda gandarījumu, ka piena pārstrādes uzņēmumiem, kas ražo “Jāņu sieru”, pievienojušies arī trīs mājražotāji Latgalē, kuri to popularizē tūristiem. Par Latvijas tradicionālo produktu māca arī Smiltenes un Ogres tehnikumos.

“Jāņu siera” ražošanas sezonas atklāšanā piedalījās arī zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsvēra, ka šī produkta gatavošanas tradīcijas saglabāšana ir svarīga visā Latvi­jā, norādot, ka tas ir mūsu nacionālais dārgums, kura receptūra un garša ir stingri aizsargāta visā Eiropā. Lielākais “Jāņu siera” ražotājs “Valmieras piens” pērn saražoja 78 ton- nas siera, “Straupe” – astoņas tonnas.

“Pirms gadiem “Jāņu sieru” ēda tikai uz Jāņiem. Tagad latvietis to ir iekļāvis arī ikdienas ēdienkartē. Pat ziemā to ražojam,” pastāstīja “Straupes” ražošanas vadītājs Rolands Jomerts.

Tikšanās reizē svētku noskaņā piensaimnieki arī pārrunāja nozares aktualitātes. Katrs piena pārstrādātājs varētu saražot vairāk “Jāņu siera”, bet nav viegli to pārdot, un sadarbība ar tirgotājiem nav vienkārša. Siera ražotāji aicināja arī ministriju iesaistīties un palīdzēt meklēt risinājumu.

Sezonas atklāšanā ikviens varēja būt klāt un redzēt, kā ražošanas meistares Guntas Teteres vadībā Straupē top pirmie 120 kilogrami “Jāņu siera”,  proti, kā biezpiens, piens, olas, ķimenes, sāls un saldais krējums tiek samaisīti, uzkarsēti, kā siera masu pilda traukos, tad nogādā aukstuma kamerā. Bija arī iespēja nogaršot tikko pagatavotu, siltu “Jāņu sieru”.

Lai arī gatavots pēc vienas receptes, katra ražotāja siers tomēr ir atšķirīgs. R. Jomerts atgādināja, ka piens ir īpašs produkts, katru dienu tas ir atšķirīgs un glabā kādu noslēpumu un arī ražotājam katru dienu būs kāda cita nianse.   

“Piena pārstrādātāju tikšanās “Jāņu siera” sezonas atklāšanā veidojas kā jauka tradīcija. Pērn satikāmies Jaunpils pienotavā, šogad Straupē,” gandarījumu pauda “Siera kluba” vadītāja.

V. Davidanova “Druvai” pastāstīja, ka pērn Latvijā saražoti ap 60 tūkstošiem tonnu dažādu sieru. Patērētāju iecienītākie ir tradicionālie cietie sieri, piemēram, Holandes un klasiskais siers, taču aizvien palielinās interese par svaigajiem sieriem. Tiek lēsts, ka Latvijā viens cilvēks gadā vidēji apēd 25 kilogramus siera.