Pateicoties saulainajam laikam, šonedēļ visā Latvijā ātrāk nekā citus gadus tiks pabeigti vasarāju sējas darbi, vienlaikus zemniekos nopietnas bažas raisa ieilgušais sausuma periods, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina aptaujātie eksperti.
“Katru dienu skatāmies debesīs, vai lietus būs. No vienas puses, sausais laiks ļauj darbiem ļoti raiti ritēt uz priekšu – lielākā daļa vasarāju ātrā tempā jau ir sasēti, kas negadās katru gadu. Tas ir pozitīvi. Tomēr, ja lietus kavēsies vēl nedēļu, sāksies problēmas gan ar iepriekšējās nedēļās pārsēto ziemāju, gan nupat sasēto vasarāju dīgšanu,” sacīja kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Arī Jaunpils novada SIA “Joži” īpašnieks Gunvaldis Sproģis atzina, ka bažīgi raugās uz ieilgušo sausumu, lai gan saimniecības 500 hektāri ar labību apsēti ļoti laicīgi.
“Lietu ļoti vajag. It kā nedēļas beigās sola, bet, būs vai nebūs, kas to lai zina. Savus laukus apsējām jau 8.aprīlī, jo rēķināmies, ka katru gadu ap šo laiku ir sausuma periods. Tomēr šogad galīgi nav standarta gads. Aprīļa sākumā pusi ziemāju lauku nācās pārsēt, un lauki skaisti sazaļojuši, bet tagad nav skaidrs, kā sausums un vējš ietekmēs gan pārsētos laukus, gan svaigi sasētos vasarājus,” sacīja zemnieks.
Savukārt lauksaimniecības kompānijas “Syngenta” agronome Ingrīda Grantiņa atzina, ka lietus kavēšanās gadījumā vasarāju attīstība stipri kavēsies, attiecīgi ietekmējot jauno ražu.
“Vasarāju sēšana šonedēļ tiks noslēgta visos reģionos, ko sekmēja saulainas laiks. Tomēr mitrums ir ļoti nepieciešams. Ja joprojām būs tik sauss, laikā nesāksies cerošana, kas ietekmēs gan augu tālāko attīstību, gan arī jauno ražu,” sacīja agronome.
Viņa arī norādīja, ka šā gada sezonas meteoroloģiskās īpatnības liek katrai saimniecībai ātri reaģēt uz situāciju un plānot sēšanas darbus.
“Visos laukos agri sēt nevarēja, jo daudzviet augsne bija auksta un pārāk mitra. Zemgalē nācās pārsēt lielas ziemāju platības un tīri fiziski bija ļoti grūti pagūt izdarīt gan pārsēšanas darbus, gan sēt jauno ražu. Zemniekiem bija ātri jāreaģē un jāplāno darbi. Nenācās viegli un tagad visi ar nepacietību gaida lietu, citādi nebūs labi,” atzina Grantiņa.
Kā ziņots, šajā ziemā nepastāvīgo laika apstākļu dēļ Latvijā stipri cieta ziemāji un līdz ar vasarāju sēju Zemgalē vien nācās pārsēt līdz pat 80% no graudaugu sējumiem. Pārsēšanas darbus, kuru izmaksas ir apmēram 100 eiro uz vienu hektāru, zemnieki veica par saviem līdzekļiem, nerēķinoties ar kompensācijām no valsts vai Eiropas Savienības fondiem.
Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot 2012.gada sezonas visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu. Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2012.gadā. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība gan samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem 2013.gadā.
NOZARE.LV
Komentāri