Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Valmieras teātrī top izrāde bērniem “Vējš vītolos”

Druva
13:48
03.01.2013
12

10.janvārī Valmieras Drāmas teātra (VDT) Lielajā zālē vērsies priekškars izrādei mazajiem skatītājiem “Vējš vītolos” režisora Feliksa Deiča iestudējumā, informēja VDT.

Skotu rakstnieka Keneta Greiema (1859-1932) grāmata “Vējš vītolos” ir pasaules bērnu literatūras klasika – stāsti par draugiem Ūdensžurku un Kurmi, viņu dzīvi pie upes un mēģinājumu pāraudzināt neglābjamo dēkaini Krupi.

Izrādei dziesmas ar Evitas Sniedzes vārdiem sarakstījis komponists Emīls Zilberts, skatuvi iekārtojis Reinis Suhanovs, kostīmus radījusi Ieva Veita, radošajā komandā ir arī gaisu mākslinieks Krišjānis Strazdīts un kustību konsultants Aigars Apinis.

“Vējš vītolos” ir tapis no gulētiešanas pasakām, ko Greiems izdomāja savam dēlam Elisteram. Rakstnieks ilgu laiku bija spiests strādāt bankā, lai arī ilgojās pēc laukos pavadītās bērnības, dzīvošanās pie ūdeņiem, plašumiem un klejojumiem. Pie pirmās izdevības Greiems pameta darbu bankā un kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi ārpilsētas muižā. Stāsti par Žurkas un Kurmja brīvo dzīvi pie upes, laivu braucieniem un klejojumiem mežā bija paša rakstnieka sapņu piepildījums. Savukārt viens no grāmatas galvenajiem varoņiem – Krupis no Krupjapils, kas nepārtraukti ir pārņemts ar kādu nodarbi, lai pēc brīža to pamestu jauna jājamzirdziņa dēļ, – esot Greiema dēla Elistera portrets.

“Vējš vītolos” ietekmējis arī citas 20.gadsimta bērnu literatūras klasikas – “Vinnija Pūka” – rašanos, jo Alana Milna ģimenē valdījusi pilnīga aizraušanās ar Krupja un viņa draugu dēkām.

“Galvenais mērķis, iestudējot šo izrādi, ir saglabāt grāmatas neatkārtojamo noskaņu – dabas tuvumu, dabiskas un tiešas draudzības jūtas starp varoņiem,” saka izrādes režisors Deičs. “Tikpat svarīgi ir atrast skatuvisku atbilstību rakstnieka zīmētajiem raksturiem, nepazaudēt Kurmja pamatīgumu un dzīves gudrību, Žurkas izpalīdzību un Krupja mākslinieka spontanitāti un neaprēķināmību. Bērnu rotaļa, brīva iemiesošanās dažādās būtnēs un priekšmetos, vienlaikus nezaudējot savu paša raksturu, ir viena no iespējamām atslēgām, ar ko slēgt šo šķietami vieglo un nepretenciozo darbu.”

Kopā ar galveno trijotni – Žurku (Imants Strads), Kurmi (Rihards Jakovels) un Krupi (Aigars Apinis) -, kā arī prātīgo Āpsi (Aigars Vilims) un intelektuālo zirgu Frīdi (Ivars Vanags) darbojas arī itāļu masku komēdijas pakalpiņi jeb dzanni (Ilze Pukinska, Ilze Lieckalniņa, Kārlis Neimanis, Oskars Morozovs un Ģirts Rāviņš), kas tieši tā kā bērnu spēlēs viegli maina savas lomas, iejūtoties visdažādākajos tēlos, ar kuriem savās dēkās un piedzīvojumos sastopas galvenie varoņi.

“Lai arī izrādē būs tai īpaši rakstītas dziesmas, tā principiāli nebūs muzikālā izrāde, kurā aiz melodijām viegli noslēpt īstas darbības un attiecību trūkumu,” uzsver režisors. “Lai arī pagājis vesels gadsimts kopš grāmatas radīšanas, gribētos izrādē saglabāt pietāti pret dabu, cieņu pret katru radījumu, izcilo humoru un labo valodu.”

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
6

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
38

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
45

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
52

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
188

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
451
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi