Vai Cēsīs un Priekuļos “zaļā sērga”?

Aizvadītās piektdienas rītā kāds skrejriteņa vadītājs Cēsīs saskrējās ar gājēju, braucējs no notikuma vietas aizbēga. Par notikušo drīz feisbukā rakstīja meitenes māte, cēsniece Lāsma Vasmane-Mašina.

Ieraksts sacēla īstu vētru, jo neapmierinātība ar “Bolt” nomas jeb tā sauktajiem zaļajiem skrejriteņiem, kas kopš 21. jūlija ir pieejami Cēsīs un Priekuļos, nevienam vien izraisa lielu nepatiku un bažas par savu un bērnu drošību. Vai tiešām nomas skrejriteņu pieejamība ir pasliktinājusi gājēju drošību?

Pirmais oficiālais negadījums

Lāsmas Vasmanes-Mašinas meita mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā, kurai pagaidu telpas ir Raunas ielā pretī Vidzemes    koncertzālei. Mūzikas, tajā skaitā kora, nodarbības notiek koncertzālē, tāpēc skolēniem ikdienā jāpārvietojas no vienas ēkas uz otru un jāšķērso iela.

Piektdien, neilgi pirms deviņiem rītā, iznākot no koncertzāles, lai dotos uz otru ēku, meiteni, kas atradās uz ietves, aizķēra “Bolt” nomas skrejriteņa vadītājs, pēc starpgadījuma mierīgi aizbraucot tālāk. Tā kā negadījums notika mācību laikā, skola izsauca gan policiju, gan neatliekamo medicīnisko palīdzību, protams, informēja arī vecākus.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidze­mes iecirkņa Priekšnieka palīdze Rūta Smilga informē, ka iecirknī negadījums reģistrēts, proti, “plkst.08:55 Cēsīs, Raunas ielā pie koncertzāles, nenoskaidrots vadītājs, vadot elektrisko skrejriteni, uzbrauca gājējai un no notikuma vietas aizbrauca. Cietusī gājēja nogādāta ārstniecības iestādē. Policijā uzsākts administratīvais process”. Savukārt Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas priekšniece Valda Cīrule “Druvai” pastāstīja: “Šis negadījums Cēsīs bija pirmais un šobrīd vienīgais. Cerēsim, ka tādu, kur iesaistīti skrejriteņa vadītāji, vairāk nebūs.” Viņa piebilst, ka ir konstatēti pārkāpumi, ko veikuši skrejriteņu vadītāji, ar tiem tiek strādāts, bet pārsvarā pārkāpumi ir par braukšanu reibumā vai arī skrejriteņa izmantošanu neatbilstošā vecumā. Papildus ikdienas satiksmes uzraudzībai arī iecirkņa Prevencijas grupa plāno un veic kampaņveidīgus satiksmes drošības kontroles pasākumus tieši skrejriteņu vadītājiem.

Cēsu klīnikas pārstāve Dace Valnere apstiprina, ka līdz šim gadījumu, kad pacientam jā­sniedz palīdzība pēc negadījuma, kas noticis ar skrejriteni, nav bijis: “Jāteic, Cēsu klīnika ir lokālā klīnika, kurā nav jābūt dežūrtraumatologam, tāpēc, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem jāizvēlas, kur nogādāt pacientu, tā visdrīzāk būs Vid­zemes slimnīca, kur ir šāds dežūrārsts. Savukārt, ja trauma ir vieglāka, pacients var pats ierasties klīnikā, viņu apskatīs dežūrķirurgs.”

Savukārt Vidzemes slimnīcas pārstāve Agnija Upīte skaidro: “Diemžēl informācija par šādām traumām mums nav objektīvi pieejama, jo, aprakstot gūtās traumas iemeslu, traumatologa pienākums nav norādīt “skrejritenis” vai minēt firmu, ka tieši “Bolt”.”

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā    teic, ka gadu no gada siltajā sezonā palielinās traumu skaits, kas gūtas, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem. Iemesli tam ir, pirmkārt, braukšana alkohola reibumā, otrkārt, pārgalvība un neuzmanība krustojumos, šķērsojot ielu, neievērojot, kas nāk no sān­ielām, tāpat nereti bērni un jaunieši, braucot divatā uz viena skrejriteņa, krīt un tā gūst smagas traumas.

Pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts vērtē, ka iedzīvotāji seko līdzi tam, kā skrejriteņi tiek nolikti, aktīvi ziņo, ja tie nav novietoti pareizi: “Katru dienu ir pa kādam šādam ziņojumam. Tādos gadījumos policija brauc un situāciju risina.” Tomēr viņš atgādina, lai reģistrētu brauciena beigas, skrejriteņa vadītājam transporta līdzeklis ir jānovieto pareizi, tāpēc braucējs ir ieinteresēts to darīt.    Visbiežāk braucamo izkustina, pārvieto vai apgāž kāds garāmgājējs: “Ja pats vadītājs to vairākkārtīgi novietos nepareizi, viņam braukšanu liegs. Arī mēs sekojam līdzi, lai uz skrejriteņa nebrauktu divatā, lai pārvietotos atbilstoši gājēju kustībai. Ir uzsāktas arī lietvedības par braukšanu alkohola reibumā un braukšanu divatā.”

Uzņemties atbildību

Lāsma Vasmane-Mašina ierakstu feisbukā publicējusi, uzzinot, ka vainīgais no notikuma vietas aizbraucis. Viņa aicinājusi braucēju atsaukties un uzņemties atbildību.

Kad “Druva”, piektdien izlasījusi ierakstu sociālajā medijā, sazvanīja Lāsmu Vasmani-Mašinu, viņa ar meitu jau pabijusi slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Cietušās māte teica: “Tagad trīs dienas jāievēro miera režīms un kādu laiku sportiskās aktivitātes ies secen. Par laimi, nav lūzumu, tik nobrāzumi, vieglas traumas, tomēr izbīlis liels gan meitai, gan mums, vecākiem. Kurš gan var iedomāties, ka, izejot no koncert­zāles uz ietves, tev kāds var uztriekties. Turklāt pat neapstāties un mierīgi aizbraukt tālāk.”

Ap pusvieniem dienā Lāsma savā feisbuka kontā ieraksta, ka skrejriteņa vadītājs ir atsaucies un atbildību uzņemsies: “Ļoti ceru, ka mūsu šīs dienas pārdzīvojums jauniešiem liks aizdomāties gan par atbildīgu braukšanu un noteikumu ievērošanu, gan par atbildības uzņemšanos par savu rīcību, ja ir noticis negadījums!”

Sarunā ar “Druvu”    Lāsma Vasmane-Mašina vērtē, ka skrejriteņi ir briesmīga sērga un būtu atvieglota, ja tos vispār aizliegtu: “Būtu labi, ja pajautātu iedzīvotājiem, vai viņi ir par vai pret šādiem skrejriteņiem. Ļoti daudzu vecāku vārdā aicinātu pašvaldību pārdomāt visu šo sistēmu, šādu skrejriteņu nepieciešamību. Nedrīkst būt tā, ka skrejriteni var paņemt jebkurš, neievērojot nekādus noteikumus. Man šķiet,    jebkuram, kurš šādu transporta līdzekli vada, būtu jābūt vismaz baltajām tiesībām, lai vadītājs saprastu, kādi ir ceļu satiksmes noteikumi un kā tos ievērot. Tāpat jautājums, vai ar šiem braucamrīkiem vispār centrā vajadzētu pārvietoties, vai gājējs var uz trotu­āra justies droši.”

Vēlāk arī Lāsma aicināja ikvienu parakstīties par iniciatīvu, kas jau aprīlī ir publicēta portālā manabalss.lv par nomas skrejriteņu aizliegšanu. Līdz šim par iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku. Lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešami vēl apmēram 1,7 tūkstoši balsu. Iniciatīvā arī skaidrots, ka Lietuvas galvaspilsētā Viļņā daļā vecpilsētas jau ierobežo elektrisko skrejriteņu izmantošanu. Tieši tāpat publiski izskanējusi informācija, ka Francijas galvaspilsētā Parīzē no septembra pilnībā aizliegti nomas skrejriteņi.

Arī Lāsmas kolēģe bibliotēkā Inta Zaksa teic, ka ne reizi vien novērojusi nepatīkamas situācijas, kas saistītas ar skrejriteņiem. Tā kādu dienu pa ietvi gājis neredzīgs cilvēks, bet skrejritenis bija nomests tieši ietves vidū, cilvēks tam uzskrējis: “Savukārt citā rītā pie bibliotēkas pa ielu divi puiši brauca ar vienu skrejriteni. No rīta satiksme liela, bet vienā brīdī viņi nokrita tieši ceļa vidū, pašiem jautri. Viņi jau nedomā, ka mašīna aiz viņiem var nepagūt nobremzēt. Bet kā justos autovadītājs šādā situācijā? Mūsu sabiedrība vēl nav gatava šiem braucamajiem. Turklāt Cēsis ir tik mazas, ka jautājums ir par skrejriteņu lietderīgumu kā tādu. Jā, ja jātiek uz Priekuļiem vai Cīrulīšiem, tas ir saprotams, bet lielākoties ar tiem vizinās prieka pēc, turklāt reāli apdraudot gan sevi, gan citus.”

Skrejriteņu iznomātājs braucēju māca un sola mācīt turpmāk

Uzņēmuma “Bolt” skrejriteņu speciālists Latvijā Valts Marga “Druvai” teic: v“Mēs esam informēti par notikušo Cēsīs, un mums ir žēl par braucēja rīcību. Esam atvērti sadarbībai ar policiju, lai sniegtu visu informāciju, kas mums ir pieejama par konkrēto braucienu, un rūpētos par drošu pārvietošanos arī Cēsīs. Vienmēr aicinām vadītājus izturēties ar cieņu pret citiem satiksmes dalībniekiem, to­starp gājējiem. Mēs pārskatām katru saņemto atsauksmi kā no gājējiem, tā arī vadītājiem un katru situāciju izskatām. Šādos gadījumos, kad ir fiksēts pārkāpums, mēs varam braucēju bloķēt.”

Satiksmes drošībai “Bolt” ir arī sava Skrejriteņu skola, kurā var apgūt, kā ar skrejriteni braukt droši – nodarbībās iekļauta gan likumdošana, gan braukšanas ābece, droša braukšana. Tāpat iespējams pirms pirmā brauciena saņemt apmācību. Pirmā brauciena sākumā tiek ierobežots skrejriteņa ātrums līdz 15 kilometriem stundā. “Bolt” drošībai brauciena laikā ar skrejriteni aicina izmantot ķiveres.

Cēsnieki feisbukā par nomas skrejriteņiem 

Kristīne Bramane: “(..) principā tiek atstāti, kur pagadās,    pie mums, Saules ielā, atbrauc un atstāj pie mājas durvīm. Gājām ar bērniem pa Raunas ielu, divas    pusaudzes uz viena tā zaļā sū… tā nesās, ka mums bija jābēg malā. Aizrādīju, izlamāja mani. (..)Ar tiem brauc pa gājēju ietvēm kā varoņi, un gājējiem ir jābēg malā, lai neuzbrauc virsū.”

Irina Orlovska: “Viestura ielā šie braucamie regulāri ir nomesti iekšpagalmā, uz gājēju celiņiem, šodien jau mašīnas stāvlaukuma zonā un uz braucamās daļas! Bezatbildība un nesodāmība rullē! Par šo zaļo sērgu daudz un dikti jau ir runāts, bet ir jārunā, kamēr kompānijai pielēks – ir jāsoda braucēji! (..) daudziem vēl ir jāiemācās elementāras ētikas normas, ir jānes atbildība, ir jābūt sodītiem. (..) Kamēr tādi indivīdi nedomā ar galvu, tikmēr ko tādu nedrīkstēja ieviest pilsētā!”

Ilona Leimane: “Pilnīgi piekrītu. Zvirbuļu ielas rajonā tas pats.”

Jurģis Lukss: “Otrdien redzēju, kā pie KIC bērni ākstoties bija “Bolt” riteņus sametuši ielas vidū. Viena vadītāja šos salamāja, un viņi novāca tos no ceļa. Nebija pat braucēji pie vainas, vienkārši vietējie puikas “jokojas”.”

Iveta Sietpine: “Jaunieši, bērni, protams, arī pieaugušie kopā pa divi laiž pa Cēsīm, ka mati plīvo, netiek ievērots neviens noteikums, un policijai, protams, šie gadījumi ceļā negadās. Jautājums, kurš Cēsīs gūst finansiālu labumu par šiem braucamrīkiem, ka pat policija palikusi akla?”

Līga Zaharčuka-Vērpele: “Vakar redzēju, ka rotaļu laukumā Maija parkā divi puišeļi izmantoja stāvdrāžus, lai interesantāk viņiem šūpoties un lēkāt pa batutu (mazo, iebūvēto segumā). Pēc aizrādījuma uz laiku lika mieru, bet, cik ilgi, nav zināms.”