Cēsu mākslas festivālā, ko atklās jūlija beigās, viena no aktivitātēm – laikmetīgās mākslas izstāde – būs skatāma vecajā Cēsu alus darītavā. Šī teritorija Lenču ielā cēsniekiem rosina dažādas domas. Ilggadējie pilsētas iedzīvotāji atceras rūgto apiņu un iesala smaržu, kas nāca no alus darītavas, stikla pudeļu šķindoņu un mašīnu rūkoņu. Ne viens vien tā laika skolēns vasaras brīvdienās tur nopelnīja kādu rublīti jaunajam mācību gadam. Jā, šī ēka rosina atmiņas, lai gan ilgu laiku bijusi slēgta apmeklētājiem. Bet tikai tiem, kuri izmanto oficiālas ieejas, jo nereti redzams, ka no bijušā alus brūža kādreizējās katlu mājas pa logu izlec jaunieši, kuri pamestajā teritorijā meklē savas “aktivitātes”.
Vecākā Baltijā
Ne tikai alus cienītāji zinās, ka Cēsu alus darītava ir vecākā Baltijā. Pirmās ziņas par alus gatavošanu Cēsīs atrodamas 1590. gada Cēsu pils revīzijas protokolā. Tad alus brūvēts tieši pilī, tas bijis sākums alus gatavošanas tradīcijām. 1621.gadā zviedru – poļu kara uzvarētāji zviedri savu panākumu atzīmēja ar tik pamatīgu alus dzeršanu, ka brūža jauda kļuva par mazu, nācās brūzi pārcelt uz trešo priekšpili, ap to ierīkojot plašus apiņu dārzus. Bet laiki gāja, un arī šī vieta kļuva par mazu, tāpēc 1878. gadā grāfs Emanuels Zīverss uzbūvēja ēkas, kas tagad atrodas Lenču ielā, izveidojot tur alus darītavu. Līdz pat 2001.gadam šajā vietā darīja alu, ražoja limonādi un citus atspirdzinošus dzērienus. Tad “Cēsu alus” pārcēlās uz modernām ēkām pilsētas nomalē, bet vecā alus darītavas ēka nu jau vairākus gadus stāv pamesta. Pagaidām nekādas skaidrības par šīs teritorijas nākotni nav.
Pilsētas sabiedriskais centrs
Kādreizējais Cēsu alusdarītavas direktors Kārlis Tomsons norāda, ka gribētu šajā vietā redzēt alus vēstures muzeju, par ko savulaik runāts, diemžēl nekāda darbība nenotiek. Viņaprāt, iespējas attīstīt šo teritoriju ir ļoti plašas, jābūt vien vēlmei to darīt.
“Vieta varētu kļūt par ievērojamu pilsētas sabiedrisko centru, kur būtu gan muzejs, kurā apmeklētāji varētu uzzināt, kā alus gatavots agrāk, kā nozare attīstījusies, gan kāds īpašs krodziņš, vēl kādas atpūtas iespējas. Žēl, ka līdz galam nerealizējās ideja pa boulinga zāli, kas būtu labs starts teritorijas attīstībai. Te ir visas iespējas izveidot kompleksu, kur tūristiem vakarā atpūsties, jo, kā labi zināms, pagaidām ir problēmas ar to, ka vakaros iebraucējiem Cēsīs īsti nav ko darīt. Kā labs papildinājums varētu būt arī iecerētā sabiedriskā centra izbūve Lenču ielā 6. Abas teritorijas kopā veidotu jaunu, īpašu akcentu pilsētā,” skaidro K.Tomsons.
Bijušais alus darītavas vadītājs būtu gatavs palīdzēt ar zināšanām un pieredzi šāda muzeja izveidē, ja iecere realizētos. K.Tomsons daudzviet Eiropas valstīs redzējis, kā bijušās vēsturiski nozīmīgās ēkas piemēro mūsdienu vajadzībām, saglabājot īpašo auru. Visbijā vecajā alus un spirta brūzī izveidots sabiedriskais centrs, kurā aktīvi darbojas arī jaunieši, viņiem piedāvā dažādas darbošanās iespējas.
Vēl teritoriju un ēkas varētu izmantot Pils parka vajadzībām. Alus darītavas ēkās varētu ierīkot aktieru ģērbtuves. Šo telpu trūkums allaž rada problēmas, kad brīvdabas estrādē notiek plaši teātra vai operas uzvedumi un koncerti. Varētu būt arī dušas, modernas labierīcības, citas palīgtelpas, lai nodrošinātu pasākumu norisi.
“Par to vairākkārt runāts, diemžēl rīcība pagaidām neseko. Protams, viss atkarīgs no īpašniekiem, viņu redzējuma teritorijas attīstībā. Bet, manuprāt, šai vietai vajadzētu kalpot tūrismam, ja reiz pilsētu gribam redzēt kā tūrisma centru. Varbūt Cēsu mākslas festivāls, kura laikā bijušās alus darītavas teritorijā notiks izstāde, būs labs starta signāls darbībai. Katrā ziņā daudzdzīvokļu mājas šajā vietā es negribētu redzēt,” piebilst K.Tomsons.
Kā naglai uz galvas
Arī Cēsu Tūrisma informācijas centrā stāsta, ka tūristi itin bieži jautājot par iespēju iekļūt vecajā alus darītavā, taču šīm vēlmēm nākoties atteikt. Bet tā būtu iespēja pelnīt, jo vecākā alus darītava – tas tomēr skan nopietni. It īpaši ņemot vērā, ka uz Cēsīm brauc daudz vācu tūristu, kuriem alus ir cieņā. Ja vecās alus darītavas ēkā izveidotu laba līmeņa alus krogu, ar īpašu interjeru un gaisotni, būtu trāpīts naglai uz galvas.
Bet, kā jau minēja K.Tomsons, tas atkarīgs no īpašniekiem. “Druvas” rīcībā esošā informācija liecina, ka daļa teritorijas pieder SIA “Remarks nekustamie īpašumi”, taču sazvanīties ar uzņēmumu neizdevās. Pašvaldībā “Druva” noskaidroja, ka pēdējā laikā no uzņēmuma nekādi iesniegumi par iespējamām aktivitātēm šajā teritorijā nav saņemti. Tātad pagaidām viss paliks kā līdz šim, un mūsu pilsētas svarīgs vēstures aspekts – alus darīšana – netiks akcentēts. Tiešām, alus vēstures muzejs ar degustēšanas iespējām, veco iekārtu apskati un varbūt pat mazu, kompaktu alus darītavu, lai piedāvātu apmeklētājiem arvien svaigu brūvējumu, būtu labākais risinājums. Latvija ir ne tikai zeme, kas dzied, bet arī zeme, kur dzer alu. Ne tikai Jāņos, bet vienmēr, kā liecina statistikas dati, alus pārdošanas apjomi pieaug. Tāpēc svarīgi, kurš pirmais sadūšosies realizēt ideju par alus muzeja izveidi. Tas būs ieguvējs, jo laikā, kad domājam par tūristu piesaisti, katrs jauns, mazliet netradicionāls risinājums ir labs. Divi alus muzeji valstī nav vajadzīgi, tāpēc svarīgi pirmajiem spert šo soli. Cerēsim, ka Cēsu festivāls, kura laikā pilsētniekiem un viesiem atkal būs iespēja apmeklēt veco alus darītavas teritoriju, būs viens solis pretī šīs teritorijas attīstībai.
Komentāri