Jau decembra vidū Vidzemes novada rehabilitācijas centru “Līgatne” plānots apsildīt tikai ar gāzi. Šajā nedēļā noslēgts sadarbības līgums ar firmu “MRK” par vecās katlu mājas rekonstrukciju, kurā paredzēts vecos malkas apkures katlus nomainīt ar gāzes katliem, nepārtraucot siltuma padevi veselības aprūpes iestādē. Pašlaik notiek vajadzīgās jaudas apkures katlu komplektācija.
Rekonstrukcija iespējama, jo vasaras mēnešos, pateicoties a/s “Latvijas gāze” atbalstam, rehabilitācijas centram radīta iespēja saņemt gāzi no maģistrālā gāzes vada, ko jau izmanto Līgatnes pilsēta. Gāzes apkure tagad pieejama arī iedzīvotājiem, kuri dzīvo Spriņģu kalnā.
“Apkures finansiālais izdevīgums būs atkarīgs no tā, kāda būs gāzes cena, bet rekonstrukcija bija nepieciešama, jo malkas apkures katli bija fiziski un morāli novecojuši, bija lieli siltuma zudumi. Katli kalpojuši gandrīz 30 gadus, sākumā centru apkurināja ar mazutu, tad malku. Tās patēriņš bija liels, cenas kāpa. Malka ir jāsagādā, jāglabā, smags bija kurinātāju darbs,” vērtēja rehabilitācijas centra saimnieciskais direktors Guntis Vecais.
Ir aprēķināts, ka katlu mājas rekonstrukcija izmaksās vairāk nekā 300 tūkstošus latu. Tā kā uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Cēsu rajona padome, tad iestādes valde gatava diskusijām par finanšu piesaisti. Tajā pašā laikā veselības aprūpes iestādes vadība neslēpj, ka lielāko finansējuma daļu ir gatavi pelnīt paši, piedāvājot kvalitatīvus pakalpojumus valsts programmā esošajiem un maksas grupas klientiem.
“Pilnveidojam tehnoloģijas medicīnisko pakalpojumu nodaļā. Jaunās tehnoloģijas sekmē attīstību. Nopelnītie līdzekļi savukārt veicina kopējo attīstību, arī jau pieminētās infrastruktūras sakārtošanu,” sacīja centra mārketinga daļas vadītāja Ginta Lūse un neslēpa, ka centra pakalpojumus izmanto aizvien lielāks klientu skaits. Vasaras mēnešos, atvaļinājuma laikā bijis daudz maksas klientu, tāpēc, lai atpūstos un atgūtu veselību “Līgatnē,” ir jāparedz vismaz mēnesi ilga gaidīšana, valsts apmaksāto vietu rinda diemžēl ir daudz garāka.
Vasarā izdevies izremontēt arī vairākus rehabilitācijas iestādes klientu numuriņus un speciālistu darba telpas. Arī centra fasādi rotā aizvien vairāk ziedošu puķu dobes un dekoratīvie stādījumi. Tuvākajā nākotnē, cerot uz Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaisti, plānots sakārtot arī notekūdeņu sistēmu.
