Latvijas attīstību joprojām kavē iesīkstējusī izglītības un medicīnas sistēma, savukārt viena no lielākajām problēmām ir ļoti zemais profesionālās izglītības prestižs, secināts biznesa portāla “Nozare.lv” Smiltenē rīkotajā diskusijā ar novada uzņēmējiem.
“Latvijas attīstību kavē ļoti vāja izglītības sistēma, kuru gan pašreizējais ministrs Roberts Ķīlis cenšas sakārtot, tomēr neizdodas. Tāpēc jau ministram iet tik grūti, ka izglītības sistēma stipri iesīkstējusi. Tas, ka pret viņu iesaista ne tikai lektorus, bet arī studentus, man šķiet šausmīgi, jo ministra idejas ir pareizas,” sacīja AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece.
Viņa atzina, ka līdzīga situācija ir arī medicīnas jomā.
“Pirms desmit gadiem mediķi bija godprātīgāki, tik vienkārši slimības lapas neizrakstīja. Tagad, ja kādam darbiniekam kaut kas nepatīk, seko teksts – “paņemšu zilo lapu”. Vai – “nokārtošu invaliditātes grupu vai arodslimību”, un to arī izdara. Turklāt agrāk lapā bija ieraksts – mājas ambulances režīms – un cilvēkam bija jāpaliek mājās. Tagad uzņēmējs satiek “saslimušo” darbinieku ballē un dzird piezīmi – es atnācu, jo man rekomendē svaigu gaisu,” sacīja Mūrniece.
Tāpat “Smiltenes piena” vadītāja uzsvēra, ka izglītībā joprojām nav definēts, kādas nozares vajadzīgas biznesam.
“Latvijā ir sešas profesionālas pārtikas pārstrādes nozares – piens, alus, maize, gaļa, zivis, alkohols. Tikmēr pastāv tikai viena augstskola – Jelgavā, kurā gatavo pārtikas tehnologus. Tur uzņem apmēram 100 jauniešus gadā, bet augstskolu pabeidz 30, no kuriem puse pēc absolvēšanas aizbrauc uz Īriju lasīt zemenes,” sacīja Mūrniece, akcentējot, ka vajadzētu atjaunot savulaik augstskolās praktizēto sadales sistēmu.
“Nesaprotu, kādēļ valsts neliek atstrādāt jauniešiem, kas mācījušies budžeta grupās. Ja mēs to no saviem nodokļiem apmaksājam, kāpēc lai absolventi to neatstrādātu. Ja esi ņēmis no valsts, ar savu darbu jāatdod,” sacīja Mūrniece.
Tāpat viņa arī norādīja, ka izglītības problēma esot tā, ka bērniem no mazotnes netiek mācīta atbildība pret darbu.
“Bērnam no pirmās skolas dienas jāmāca paņemt grābekli un sakopt apkārtni, citādi viņš nebūs ne ārsts, ne kosmonauts. Jāmāca nebaidīties no darba un atbildības,” atzina uzņēmēja.
Savukārt ceļu būves uzņēmuma SIA “8 CBR” valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs norādīja, ka sabiedrībā joprojām ir ļoti zems profesionālās izglītības prestižs.
“Visi raujas uz vidusskolām un tad – uz Rīgu. Tikmēr profesionāli tehniskās skolas pārvērtušās par internātskolām, kur bērns dabū siltu ēdienu un ir apkopts. Kopējais profesionālās izglītības prestižs ir ārkārtīgi zems, lai gan šajās skolās sagatavo patiešām profesionālus jauniešus – ceļu un meža tehnikas speciālistus,” sacīja Lancbergs.
Vienlaikus viņš atzina – lai no jaunā darbinieka “kaut ko prātīgu izveidotu”, uzņēmējam ar viņu jāstrādā vēl četrus piecus gadus, jo jaunie esot stipri galvenokārt teorētiskajās zināšanās.
NOZARE.LV
Komentāri