Daļa sabiedrības ar bažām gaida nākamā gada 1.janvāri, kad Latvijā
pilnībā atvērs elektroenerģijas tirgu.
Šis jautājums tiek pārrunāts, tiekoties draugiem, radiem un paziņām. “Druvas” lasītāji ne reizi vien zvanījuši
redakcijai, lai uzzinātu ko vairāk.
Jāatgādina, ka šis mūsu valstī būs jau trešais piegājiens, cenšoties arī mājsaimniecībām atvērt elektroenerģijas tirgu. Pirmais bija 2013.gada septembrī, nākamais datums
šī gada 1.aprīlī – toreiz valdība to atlika uz 2015.gada 1.janvāri. Šķiet, nu vairs atkāpšanās nebūs – ar jauno gadu tiks pārtraukta regulēto elektroenerģijas cenu (tarifu) piemērošana elektroenerģijas tirdzniecībai.
Novembrī Valmierā notika Sabiedrisko pakalpojuma regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotā reģionu diena. Tādas kopā būs astoņās Latvijas pilsētās. Reģionu dienā
izskatīs visus
jautājumus, kas saistīti ar elektrības tirgus atvēršanu.
Elektrību tirgo biržā
SPRK elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme, uzstājoties Vidzemē,
vispirms atgādināja elektroenerģijas tarifa trīs sastāvdaļas: “To veido trīs komponentes – maksa par elektroenerģijas pārvadi un sadali; maksa par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), kas ir valsts noteiktais atbalsts zaļajai enerģijai, un treškārt – elektrības cena. Tarifu, kurā ietilpst visas šīs trīs komponentes, uz šo brīdi izvērtē SPRK. Sākoties brīvajam tirgum, trīs komponentes arī paliks, un pirmās divas tāpat izvērtēs SPRK. Atšķirība tā, ka trešā komponente – elektrības cena – nonāks brīvajā tirgū un vairs netiks regulēta no valsts. Šo cenu noteiks elektrības tirgotāji, veicot piedāvājumus tirgū.”
Viņš pastāstīja, ka pirms gada Latvija iestājās Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržā “Nord Pool Spot”, kuras dalībnieces ir visas Skandināvijas un Baltijas valstis, un tirgotāji elektrību iegādāsies par biržas cenām. Cenu tur nosaka, izvērtējot pieprasījumu un piedāvājumu, reizi dienā tos apkopo, aprēķina nākamās dienas cenu un publicē mājas lapā. Cena visiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā ir vienāda, un viņi to var izmantot savos piedāvājumos.
Par tirgus cenu
Ekonomikas ministrijas vecākais referents Dainis Dravnieks savu uzstāšanos sāka ar stereotipu, kas ir dzīvs sabiedrībā: “Joprojām runā, ka no 1.janvāra pieaugs cena pārtikai, pakalpojumiem, bet tā nav. Elektrības brīvais tirgus tiks atvērts tikai mājsaimniecībām. Uzņēmumi jau vairākus gadus strādā brīvajā elektroenerģijas tirgū. Tātad nav pamata uztraukumam, ka būs patēriņa preču sadārdzinājums.”
Stāstot par nepieciešamību tirgus atvēršanai, viņš norādīja, ka dzīvojam kapitālismā. Tajā valda konkurence, un patērētājam jābūt tiesībām izvēlēties piegādātāju, preci. Visiem produktiem, pakalpojumiem ir alternatīvas izvēles iespējas, vienīgi elektrība līdz šim nebija brīvajā tirgū. To saņēmām no viena piegādātāja, kas atradās monopola situācijā.
D. Dravnieks informēja, ka no lietotāju kopuma mājsaimniecības aizņem ļoti lielu tirgus daļu, taču pēc patēriņa uzņēmumu segments patērē ¾ no visa elektroenerģijas patēriņa.
“Līdz šim mājsaimniecībām elektrību piegādāja “Latvenergo”, katram patērētājam vispirms piemērojot “Starta tarifu”, pēc kura pirmās 1200 kilovatstundas maksāja 1,3 eirocentus, kas absolūti neatspoguļoja elektroenerģijas izmaksas. Par nākamajām maksājām “Pamata tarifu”, kurā cena bija 4,2 eirocenti par kilovatstundu, bet arī tā nav vidējā biržas cena,” norādīja D. Dravnieks.
Turpmāk tiem, kuri nebūs kādā īpaši atbalstāmo grupā, vairs nebūs “Starta tarifs”, jau no pirmās kilovatstundas
būs jāmaksā tirgus cena. Kā norādīja D. Dravnieks, vissmagāk brīvo tirgu izjutīs vientuļie pensionāri, kuri nav maznodrošināto statusā: “Līdz šim viņi taupīja elektrību un iekļāvās “Starta tarifā”, maksājot 11,64 eiro par 100 kilovatstundām. No 1.janvāra par tām būs jāmaksā 16,90 eiro, kas ir jūtams pieaugums.”
Atbalsta mehānismi
Ilgu laiku atklāts bija jautājums, kāds
būs atbalsts maznodrošinātajiem un daudzbērnu ģimenēm. D. Dravnieks informēja, ka šobrīd izstrādātais piedāvājums
ir paredzēts nākamajam gadam un esot kompromiss, kas panākts spraigās diskusijās.
Grozījumi “Elektroenerģijas tirgus likumā” paredz, ka trūcīgai jeb maznodrošinātai ģimenei (personai) atbalsts ir 100 kilovatstundas mēnesī par cenu, kas līdzvērtīga esošajam “Starta tarifam”. Daudzbērnu ģimenēm atbalsts ir lielāks – 300 kilovatstundas mēnesī pēc “Starta tarifa”.
D. Dravnieks norāda, ka nākamgad šo pakalpojumu sniegs “Latvenergo” un citu piegādātāju izvēlēties nevarēs. Pārsniedzot šo daudzumu, elektrību nāksies pirkt par tirgus cenu atbilstoši izvēlētajam piedāvājumam.
“Raugoties no komersantu un arī Ekonomikas ministrijas viedokļa, vajadzētu izvēlēties citu atbalsta mehānismu. Mūsuprāt, cilvēkam par preci, pakalpojumu jāmaksā tik, cik tas reāli maksā. Degvielas uzpildes stacijās taču nav atsevišķa uzpildes pistole, uz kuras rakstīts “maznodrošinātajiem” vai “daudzbērnu ģimenēm”, tur visiem viena cena. Tā jābūt arī elektroenerģijas tirgū, bet valstij un pašvaldībām atbalsts jāsniedz pabalstu veidā.”
Izskanēja jautājums, ko darīt maznodrošinātajiem, kuri īrē apdzīvojamo platību, bet līgums ar “Latvenergo” ir dzīvokļa īpašniekam. Šādā situācijā īrniekam, kam ir maznodrošinātā statuss vai
kas ir daudzbērnu ģimene, pašvaldībai jāpaziņo minētā līguma numurs, tā informāciju nodos tirgotājam.
Elektrība būs
Dabiskā monopola stāvoklī arī turpmāk būs “Sadales tīkls” AS, jo elektroenerģijas piegādes ceļš līdz klientam paliek nemainīgs. Klientu līgumu direktors Vents Kleikalīdis informēja, ka šobrīd vēlmi piedāvāt elektroenerģiju mājsaimniecību tirgū pauduši seši tirgotāji. Mājas lapā sadalestikls.lv redzami tirgotāji,
kuri jau šobrīd piedāvā savus piedāvājumus – “Latvenergo”, “Baltcom” un “WIN Baltic”, kā arī tie, kas paziņojuši, ka nākotnē tirgos elektrību, bet savus piedāvājumus vēl nav publicējuši.
“Cilvēki satraukušies, ka līdz 15. decembrim jāizdara izvēle, ja vēlas mainīt līdzšinējo piegādātāju. Nekas slikts nenotiks, ja nepaspēsiet to izdarīt līdz šim datumam. Elektrība būs arī 1.janvārī un pēc tam. To turpināsiet saņemt no līdzšinējā tirgotāja atbilstoši universālā pakalpojuma piedāvājumam. “Latvenergo” universālā piedāvājuma cena ir 16,9 eirocenti par kilovatstundu, ieskaitot visas izmaksas – elektrības cenu, piegādes izmaksas, OIK. Šī pakalpojuma pluss, ka jebkurā mēnesī klients var mainīt tirgotāju vai izvēlēties esošā tirgotāja citu pakalpojumu un par to nebūs nekādu sankciju,” informēja V. Kleikalīdis.
Izvēles iespējas
“Sadales tīkls” pārstāvis minēja, ko ņemt vērā, izdarot izvēli par labu kādam elektroenerģijas tirgotājam. Iedzīvotājam vajadzētu zināt, cik elektroenerģijas viņš mēnesī patērē, un atbilstoši tam izvēlēties izdevīgāko piedāvājuma produktu.
“Ir nianses, ko vēl vajadzētu ņemt vērā. Piemēram, vai piedāvājumā, kas sākumā šķiet izdevīgs, nav iekļauta maksa par līguma laušanu, vēl kādi nosacījumi. Jāskatās, no kā sastāv maksa par elektroenerģiju. Ir piedāvājumi, kuros ir tikai elektrības cena, bez
papildu maksājumiem, taču ir piedāvājumi, kur ir vēl kādas fiksētas maksas. Viens ir maksa par elektrību, bet arī viss pārējais audzē kopējās izmaksas, tostarp komisijas maksa pastā, bankā, apmaksājot rēķinu. To visu vajadzētu salikt kopā un tikai tad izdarīt izvēli,” teica V. Kleikalīdis.
Patērētājam sava izvēle jāizdara līdz
decembra 15.datumam, tad no nākamā mēneša 1.datuma tiks saņemta elektroenerģija pēc izvēlētā piedāvājuma. Ja izmanto universālā pakalpojuma piedāvājumu vai citu piedāvājumu bez līgumsoda, reizi mēnesī var izvēlēties citu piedāvājumu.
V. Kleikalīdis skaidro, ka patērētāji arī turpmāk saņems vienu rēķinu no tirgotāja, kurā būs visas izmaksas – piegāde, OIK un elektrības cena: “Pirms tirgus atvēršanas bija diskusija, vajag vienu vai divus rēķinus, kā tas ir Igaunijā. Vienu sūta elektrības piegādātājs, otru – tirgotājs. Sarēķinājām, ka Latvijā iedzīvotājiem būs vairāku miljonu ekonomija, ja būs tikai viens rēķins, un tika pieņemts atbilstošs lēmums.”
Iedziļināties niansēs
Par patērētāju iespējām meklēt palīdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) informēja Elīna Krecele – Germane, kura atzina, ka arī viņiem tā ir pilnīgi jauna pieredze, līdz ar to nāksies mācīties kopā ar patērētājiem. Šobrīd centrs sācis izvērtēt līgumus elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumos, lai analizētu, vai tur nav iekļauti netaisnīgi līguma nosacījumi.
Viņa aicināja ikvienu rūpīgi iepazīties ar piedāvājumiem: “Pieredze rāda, ka cilvēki līgumus slēdz vieglprātīgi, neizlasot, neiedziļinoties niansēs. Saprotam, ka galvenais, kam pievērsīs uzmanību, būs cena, bet aicinu izvērtēt arī visus pārējos nosacījumus, kas ir tikpat svarīgi kā cena. Ja šaubāties, vai nezināt, ko izvēlēties, varat nesatraukties, jo būs arī universāls pakalpojuma piedāvājums. Svarīgi atcerēties, ka līguma nosacījumi nedrīkst būt atšķirīgi no tiem nosacījumiem, kas uzskaitīti piedāvājumā. Pretējā gadījumā
to jātraktē
kā negodīgu.”
Zinot, ka komersanti piedāvās standartlīgumus, rodas jautājums, vai patērētājam ir tiesības lūgt mainīt kādus punktus? E. Krecele – Germane norādīja, ka līguma slēgšana ir abu pušu savstarpējās attiecības: “Ja spējat vienoties par citiem līguma noteikumiem, viss kārtībā. Taču nevar sūdzēties par to, ka komersants nepiekrīt jūsu piedāvājumam. Ja līgumā visi punkti būs taisnīgi, bet klients vēlēsies panākt sev patīkamāku kāda punkta redakciju, mūsu
centrs tur neiejauksies. To darīsim vien gadījumā, ja būs netaisnīgi līguma nosacījumi.”
Jānis Gabrāns
Komentāri