Cēsis par šā brīža mājām jau vairāk nekā mēnesi sauc ģimene no Ukrainas – Viktorija un viņas divas meitas.
Abas mācās Cēsu 2.pamatskolā. Meitenes ir divas no pieciem ukraiņu bērniem, kas patlaban mācās šajā skolā, bet viens bērniņš dodas uz nodarbībām skolas pirmsskolas grupiņā.
Skolas direktore Ija Brammane atzīst, ka radusies iespēja pieņemt darbā divus skolotāja palīgus, viņa piedāvājusi šīs pozīcijas divām ukraiņu skolēnu māmiņām. Abas Ukrainā strādājušas par skolotājām, Viktorija ir bioloģijas un ķīmijas skolotāja, bet viņas kolēģe – ukraiņu valodas pasniedzēja.
“Mums nebija plānu doties šurp,” savu stāstu iesāk Viktorija, “esam bijuši Latvijā vasarās, bet doma par došanos uz šejieni kara dēļ radās pēc mana kolēģa, kurš šeit dzīvo, aicinājuma.” Viktorija stāsta, ka pirms vairākiem gadiem dzīvojusi Krimā. Kad tur sākusies nemierīgā situācija, ģimene izlēmusi pārcelties uz Kijevu. “Kad sākās šis karš, domāju, nu kāpēc atkal? Kāpēc atkal mums kaut kur jābēg?” viņa, piesmokot balsij, nosaka. Kad ģimene pametusi Krimu, Viktorija labu brīdi apsvērusi pārcelties uz Buču. “Kad tagad redzu tos attēlus, to, kas tur izdarīts, … lūst sirds. Tas ir prātam neaptverami,” viņa pavisam klusi nosaka.
Darbs skolā patīk, Viktorija arī daudzkārt cildina 2.pamatskolas vadību, ka tā devusi iespēju gan viņai, gan bērniem. “Pagaidām darbs ir uz pusslodzi, tas mums dod laiku kārtot visas citas lietas, kas nepieciešamas, lai patlaban šeit uzturētos,” pastāsta Viktorija.
Ukraiņu skolēniem skolā tiek dota iespēja mācīties pēc speciāli pielāgotas programmas. Tā kā Ukrainā mācības notiek attālināti, bet diezgan nevienmērīgā režīmā, traucē trauksmes sirēnas, došanās uz patvertnēm, tad Cēsu 2.pamatskolas direktore Ija Brammane radusi iespēju bērniem gan piedalīties tiešsaistes mācībās no Ukrainas, kad tas ir iespējams, gan pielāgot pārējās mācības šeit skolā.
“Nupat manai meitai bija jāgatavo prezentācija ģeogrāfijā. Lai arī cenšamies apgūt latviešu vārdus, mācības, protams, latviski vēl mums nenotiek, tādēļ priecājos, ka prezentāciju varēja veikt angliski,” pateicīga par pretimnākšanu ir Viktorija. Viņa vērtē, ka vecākā meita skolā ir iejutusies jau krietni labi, jo pietiekami pārzina angļu valodu, kas ļauj brīvāk komunicēt ar vienaudžiem. Jaunākā turpretim angliski neprot runāt tik brīvi, lai varētu ērti sarunāties, un krieviski runājošo skolā tomēr ir mazāk. Bet kopumā abas meitenes jūtoties labi. “Uzskatu, ka ir svarīgi turpināt mācības skolā, tas bērniem dod iespēju nodarbināt smadzenes ar skolas lietām un nedomāt par to, kas notiek mājās, dzimtenē,” tā Viktorija.
Sarunas laikā viena no meitām aizvada nodarbību tālmācībā no Ukrainas. Meitene smaida, šķiet, ka mācības šeit, Cēsīs, viņai patiešām patīk, kā to apgalvo mamma. Viktorija arī piebilst, ka cilvēki Latvijā ir ļoti pretimnākoši, izpalīdzīgi un viņa pagaidām neesot saskārusies ar problēmām, arī dokumentu kārtošanā sarežģījumu neesot bijis.
Komentāri