Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Ukrainas bērni mācās, un viņu mammas strādā Cēsu skolā

Anna Kola
23:00
07.04.2022
34
Ukrainietes 1

Cēsis par šā brīža mājām jau vairāk nekā mēnesi sauc ģimene no Ukrainas – Viktorija un viņas divas meitas.

Abas mācās Cēsu 2.pamatskolā. Meitenes ir divas no pieciem ukraiņu bērniem, kas patlaban mācās šajā skolā, bet viens bērniņš dodas uz nodarbībām skolas pirmsskolas grupiņā.

Skolas direktore Ija Bram­mane atzīst, ka radusies iespēja pieņemt darbā divus skolotāja palīgus, viņa piedāvājusi šīs pozīcijas divām ukraiņu skolēnu māmiņām. Abas Ukrainā strādājušas par skolotājām, Viktorija ir bioloģijas un ķīmijas skolotāja, bet viņas kolēģe – ukraiņu valodas pasniedzēja.

“Mums nebija plānu doties šurp,” savu stāstu iesāk Viktorija, “esam bijuši Latvijā vasarās, bet doma par došanos uz šejieni kara dēļ radās pēc mana kolēģa, kurš šeit dzīvo, aicinājuma.” Viktorija stāsta, ka pirms vairākiem gadiem dzīvojusi Krimā. Kad tur sākusies nemierīgā situācija, ģimene izlēmusi pārcelties uz Kijevu. “Kad sākās šis karš, domāju, nu kāpēc atkal? Kāpēc atkal mums kaut kur jābēg?” viņa, piesmokot balsij, nosaka. Kad ģimene pametusi Krimu, Viktorija labu brīdi apsvērusi pārcelties uz Buču. “Kad tagad redzu tos attēlus, to, kas tur izdarīts, … lūst sirds. Tas ir prātam neaptverami,” viņa pavisam klusi nosaka.

Darbs skolā patīk, Viktorija arī daudzkārt cildina 2.pamatskolas vadību, ka tā devusi iespēju gan viņai, gan bērniem. “Pagai­dām darbs ir uz pusslodzi, tas mums dod laiku kārtot visas citas lietas, kas nepieciešamas, lai patlaban šeit uzturētos,” pastāsta Viktorija.

Ukraiņu skolēniem skolā tiek dota iespēja mācīties pēc speciāli pielāgotas programmas. Tā kā Ukrainā mācības notiek attālināti, bet diezgan nevienmērīgā režīmā, traucē trauksmes sirēnas, došanās uz patvertnēm, tad Cēsu 2.pamatskolas direktore Ija Brammane radusi iespēju bērniem gan piedalīties tiešsaistes mācībās no Ukrainas, kad tas ir iespējams, gan pielāgot pārējās mācības šeit skolā.

“Nupat manai meitai bija jāgatavo prezentācija ģeogrāfijā. Lai arī cenšamies apgūt latviešu vārdus, mācības, protams, latviski vēl mums nenotiek, tādēļ priecājos, ka prezentāciju varēja veikt angliski,” pateicīga par pretimnākšanu ir Viktorija. Viņa vērtē, ka vecākā meita skolā ir iejutusies jau krietni labi, jo pietiekami pārzina angļu valodu, kas ļauj brīvāk komunicēt ar vienaudžiem. Jaunākā turpretim angliski neprot runāt tik brīvi, lai varētu ērti sarunāties, un krieviski runājošo skolā tomēr ir mazāk. Bet kopumā abas meitenes jūtoties labi. “Uzskatu, ka ir svarīgi turpināt mācības skolā, tas bērniem dod iespēju nodarbināt smadzenes ar skolas lietām un nedomāt par to, kas notiek mājās, dzimtenē,” tā Viktorija.

Sarunas laikā viena no meitām aizvada nodarbību tālmācībā no Ukrainas. Meitene smaida, šķiet, ka mācības šeit, Cēsīs, viņai patiešām patīk, kā to apgalvo mamma. Viktorija arī piebilst, ka cilvēki Latvijā ir ļoti pretimnākoši, izpalīdzīgi un viņa pagaidām neesot saskārusies ar problēmām, arī dokumentu kārtošanā sarežģījumu neesot bijis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
19

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
124

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
426

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
37

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
18
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi