Pašvaldību likums vienu no vietvaras autonomajām funkcijām noteicis organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus. Arī Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums   paredz, ka vietējā pašvaldība organizē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā. Dome nosaka pašvaldības iestādi, kas tās administratīvajā teritorijā sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un citus noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus, vai pilnvaro komersantu sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, noslēdzot ar to līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu visā paš­valdības administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība “Cēsu pilsētas SIA “Vinda”” sniedz pakalpojumus Cēsīs, Priekuļu un Pārgaujas apvienības pagastos, Līgatnes pilsētā un Līgatnes pagastā. No 1. jūlija uzņēmums nodrošinās ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumus arī Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas apvienību pagastos.

Bez ūdens nevar iztikt neviens

Katras pārmaiņas raisa neziņu. Lai tās mazinātu, skaidrotu par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību, tarifiem, līgumu slēgšanu, SIA “Vinda” un paš­valdība rīko tikšanās ar iedzīvotājiem. Taurenē uz tikšanos ar SIA “Vinda” valdes locekli Artūru Smagaru, novada paš­valdības izpilddirektori Līgu Medni un Vecpiebalgas apvienības Saimniecības nodaļas vadītāju Artūru Vāveri bija atnākuši ap pussimts iedzīvotāju, bet Dzērbenē ap 20.

Uzzina noderīgu informāciju

Vecpiebalgas, Inešu, Kaives, Dzērbenes un Taurenes pagastā iedzīvotāji patlaban par kubikmetru patērētā ūdens maksā 1,40 eiro, par kanalizācijas pakalpojumu – 1,60 bez PVN. No 1. jūlija būs jāmaksā – 1,28 un 1,35 eiro bez PVN.

“Palielinās klientu skaits, tāpēc varam saglabāt tādu tarifu. No septembra tas mainīsies. Ar katru gadu ūdens patēriņš samazinās, jo samazinās iedzīvotāju skaits. Katrā pagastā ūdenssaimniecībā ir lietas, kas jāsakārto, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, lai kanalizācijas sistēmas strādātu atbilstoši prasībām. Lai to izdarītu, jāiegulda līdzekļi, pakalpojumi lētāki nekļūs. Visā novadā būs vienots tarifs,” stāstīja SIA “Vinda” valdes loceklis A. Smagars un atgādināja, ka uzņēmuma atbildībā ir maģistrālie ūdensvadi un kanalizācijas sistēmas, bet iedzīvotāju ziņā pievadi mājām. Tiks fiksētas to robežas.

Taurenieši gribēja sīkāk noskaidrot, kā pakalpojuma sniedzējs rīkosies, ja ūdens vai kanalizācijas sistēmā būs bojājumi, cik ātri tos varēs novērst, kā informēs par ūdensapgādes pārtraukumu. Garāka saruna izvērtās par norēķinu kārtību. Uzņē­mums      līgumus par pakalpojumiem slēgs vai nu ar privātmāju īpašnieku, daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāju, vai pilnvaroto personu, vai dzīvokļa īpašnieku. Ja kāds daudzdzīvokļa mājas dzīvokļa īpašnieks vēlēsies saņemt atsevišķu rēķinu par tikai viņam sniegto pakalpojumu, par rēķina sagatavošanu būs jāmaksā 4,05 eiro ar PVN, bet par rēķina nosūtīšanu pa pastu vēl 2,60 eiro ar PVN, ja rēķinu sūta elektroniski, atkrīt pasta izdevumi. Visa informācijas apmaiņa ar klientiem notiek platformā Bill.me, katru jautājumu var noskaidrot, sazinoties ar uzņēmumu.

“Katrai problēmai ir savs risinājums, katra situācija jārisina atsevišķi. Pirmajā mēnesī visu neatrisisim, tas notiks pakāpeniski,” teica A. Smagars un piebilda, nāka, apsekojot ūdens un kanalizācijas sistēmas, nereti atklāti nereģistrēti pieslēgumi, par tiem ir jāinformē, lai tad, kad tos atklās, nebūtu jāmaksā sods.
“Visu skaidroto sapratu,” pēc tikšanās “Druvai” teica taurenietis Guntars Batņa. “Arī līdz šim nebija problēmu, ja tagad būs firma, kur strādā profesionāļi, būs vēl labāk. Nav, par ko uztraukties. Protams, ir gadījies, ka mums diennakti nav ūdens, bet ir jau avotiņš.” Ruta Putniņa un Andris Dubkevičs vien piebilda, ka dzeramais ūdens ir kaļķains.

Tīklu labirintā cerība

Laikam gan pēdējos gados Dzērbenē nav bijis reizes, kad, tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem, nepieminētu ūdenssaimniecības problēmas Līvānu māju ciematā. Daudzdzīvokļu ēkās ūdens piegādes traucējumu nav, tikai no krāna tek ūdens, kas bieži vien izskatās kā kafija ar pienu.

Nedēļas laikā, Dzērbenes iedzīvotāju padomes aicināti, vēstuli pašvaldībai un “Vindai” parakstījuši 132 ciema iedzīvotāji. Tajā atgādināts, ka ūdenssaimniecības kvalitātes jautājums pagastā ir izvirzījies kā viens no būtiskākajiem    iedzīvotāju padomes organizētajās aptaujās un sarunās. “Dzērbenes pagasta ūdenssaimniecība ir graujošā stāvoklī. Centrālajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem pieslēgtie mājokļi nesaņem kvalitatīvu pakalpojumu: bieži notiek ūdensvada avārijas, ūdens ir brūns un duļķains,” rakstīts vēstulē. Iedzīvotāji arī vērš uzmanību, ka 2026. gada budžetā pašvaldība ir paredzējusi līdzekļus ieguldījumam SIA “Vinda” pamatkapitālā ūdenssaimniecības attīstībai. “Lūdzam nodrošināt, ka tie tiek izmantoti ūdenssaimniecības attīstības projektēšanai Dzērbenē. Ūdenssaimniecības atjaunošanas process ir laikietilpīgs, tādēļ lūdzam pirmos soļus spert nekavējoties!” aicina iedzīvotāji.      

Sapulcē Dzērbenes iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Rei­nis Rotkalis vēstuli nodeva novada pašvaldības izpilddirektorei L. Mednei.

“Par Dzērbenes problēmām pašvaldībā labi zina, ir informēta “Vinda”. Pērn pašvaldība piešķīra simts tūkstošus eiro Dzēr­benes un Pārgaujas pagastu ūdenssaimniecības sakārtošanas projektēšanai. Iepirkumā projektēšanas cena Dzērbenei bija 82 tūkstoši eiro, un līgumu noslēgt nevarējām. Šogad “Vin­dai” pašvaldība piešķir 150 tūkstošus eiro, no šīs naudas lielākā    daļa paredzēta Dzērbenei, lai uzsāktu projektēšanu un ieguldītu dzeramā ūdens nodrošināšanai,” stāstīja pašvaldības izpilddirektore.   

Cerībā, ka vismaz pārredzamā nākotnē kaut kas varētu mainīties, privātmāju īpašnieki “Vin­das” vadītājam pastāstīja savu ikdienas pieredzi, ar ko nākas saskarties, kad kārtējo reizi pārplīst ūdensvads vai, kā nākas, nedarbojas kanalizācija.

Dzērbeniete Inese Kemlere atgādināja, ka Līvānu ciemata iedzīvotāji ar ūdens saimniecības problēmām ir nomocījušies vairāk nekā 30 gadu. Rūķīšu iela visbiežāk tiek rakta, mājas pagalms kā Kangaru kalni, apstādījumi izrakti. Daina Šmite dzīvo Skolas ielā: “Meklējot ūdensvada plīsuma vietu, apraka apkārt kaimiņu mājai, saimniecības ēkai, izraka piecu metru dziļu bedri, tad pāri manam pagalmam, apkārt saimniecības ēkai līdz mājas stūrim, bet ūdensvadu neatrada. Pēc tam kaut kādas caurules salika kopā, kurš ir centrālais vads, kurš ne, nezinu. Manā īpašumā ir piecas kontrolakas.”

Maģistrālie ūdensvadi Līvānu māju ciematā ir kā labirints, tie šķērso pagalmus, dažviet atrodas arī zem ēkām. Plānu, kur tie ierīkoti, nav.

“Mani uztrauc, vai maģistrālais ūdensvads, kas ievilkts manā īpašumā, nebūs manā atbildībā,” satraukumu pauda dzērbeniete. A. Smagars skaidroja, ka ir tehnoloģijas, lai atklātu, kur atrodas ūdensvads. “Ūdens un kanalizācijas maģistrālie tīkli ir jāpārbūvē, lai tie neskar privāt­īpašumus. Izdevīgāk izbūvēt jaunu, nevis katru gadu remontēt. “Vindā” ir  būvinženieri, viņi izdomās, kā rīkoties, ko darīt, lai novērstu regulāras avārijas situācijas,” teica “Vindas” vadītājs.

Arī kanalizācijas sistēmas darbība ne vienmēr apmierina iedzīvotājus, attīrīšanas iekārtās mēdz būt pārplūdes. A. Smagars pastāstīja, ka nereti paši iedzīvotāji vainojami pie kanalizācijas sistēmas aizsērējumiem, jo tajā tiek samestas drēbes, dvieļi, mitrās salvetes.     
Pēc tikšanās dzērbenieši atzina, ka ūdenssaimniecības problēmu labirintā beidzot saredzējuši kādu cerību staru.

Jādara profesionāļiem

L. Medne tikšanās reizē atzina: “Jāatzīst, pašvaldība ūdenssaimniecības pakalpojumus novadā ir sniegusi sliktā kvalitātē, tāpat arī vajadzīgajā līmenī neesam uzturējuši ūdenssaimniecību. Vienmēr pietrūcis naudas un zināšanu. Apvienībās, kur “Vinda” jau strādā, daudz kas ir sakārtots, paveikts, kas gadiem netika izdarīts.”

“Druvai” izpilddirektore pastāstīja, ka pašvaldība “Vindai” nenodos mašīnu bez riteņiem, vietvara veiks ieguldījumus SIA pamatkapitālā ar mērķi sakārtot ūdenssaimniecības pagastos. Patlaban tiek projektēta ūdenssaimniecības sakārtošana Au­ciemā, un būvniecībai jāsākas nākamgad. Dzērbenē projektēšanu varētu uzsākt šogad.   

“Vienīgi par Cēsīm var teikt, ka tur ūdenssaimniecība ir sakārtota. Priekuļu apvienības pagastos jāveic nelieli uzlabojumi, ieguldīts Līgatnes pilsētā, tur viss sakārtots, Augšlīgatnē darāmā daudz. Straupē privātmājas pievienoja centralizētajai sistēmai un attīrīšanas iekārtām sāk trūkt jaudas. Ir apzināts, kas jādara Vecpiebalgas un Jaunpie­balgas apvienību pagastos. Problēmu daudz, ” pastāstīja izpilddirektore un piebilda, ka daudzviet ir problēmas ar attīrīšanas iekārtu darbību, ar to jaudām. Arī lietus ūdens nonāk kanalizācijā.

“Mazajos novados nebija naudas, lai sakārtotu ūdenssaimniecības. Katra pašvaldība ik gadu kādā pagastā kaut ko darīja. Līdzīga situācija ir visā Latvijā. Patlaban nav iespēju piesaistīt ne Eiropas Savienības fondu, ne valsts investīciju projektu finansējumu,” vērtē L. Medne un uzsver, ka “Vindā” ir profesionāļi un iedzīvotājiem tiks nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums. Pašvaldība nedarīs to, ko nemāk vai nespēj nodrošināt.

Pašvaldība nedotēs

Visos novada pagastos satraukumu un reizē neizpratni radījusi pašvaldības ziņa, ka tā vairs nesniegs asenizācijas pakalpojumu. Katrs var izvēlēties, kura uzņēmēja pakalpojumu izmantot.

Līdz šim pašvaldība šo pakalpojumu ir dotējusi. Apvienībās maksa par vienas mucas izvešanu ir ļoti atšķirīga. Vislētākais pakalpojums ir Vecpiebalgas apvienības pagastos – 15 eiro.  Par tādu pašu cenu to izmanto arī jaunpiebaldzēni un zosēnieši. Visdārgāk nākas maksāt līgatniešiem – 85 eiro, bet Priekuļu apvienības pagastos 58,08 eiro ar PVN  plus nobrauktie kilometri, Amatas apvienībā 33 eiro.

“Vidēji vienas mucas izvešana maksā, sākot no 50 līdz 70 eiro atkarībā no attāluma. Pieba­lgā bez “Vindas” ir vēl trīs uzņēmēji, kuri sniedz šo pakalpojumu. Arī citās apvienībās ir pakalpojuma sniedzēji, saprotams, ka iedzīvotājiem jārēķinās, ka pakalpojums kļūs dārgāks,” stāsta L. Medne.

A. Smagars skaidro, ka iedzīvotājiem jāizvērtē, kā apsaimniekos savas individuālās kanalizācijas sistēmas. Bieži vien tajās ieplūst lietus ūdens un asenizatori uz attīrīšanas iekārtām ved ūdeni. Ja iekārtās ir par daudz ūdens, tas kaitē baktērijām. Asenizators par kubikmetra kanalizācijas ūdens nodošanu attīrīšanas iekārtās maksā divus eiro.