Slapja sniega nogulumi nav ļoti bieža parādība Latvijas ziemās, un tuvākajā laikā sinoptiķi tādu neprognozē.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVGMC) aģentūrai LETA skaidroja, ka slapja sniega nogulums veidojas, ja krīt sniegs, bet pie zemes ir ap nulle grādiem, un tā pakāpeniski pazeminās – šādos gadījumos veidojas sniega apledojums. Ir novērojams arī ledus lietus – tas veidojas, ja augšējos atmosfēras slāņos pārvietojas siltās gaisa masas, bet pie zemes gaisa temperatūra ir zem 0 grādiem. Tad lietus lāsēm izveidojas tāda kā ledus garoza.
Šogad šādi slapja sniega nogulumi Vidzemē fiksēti novembra pēdējās dienās un decembra pirmajās dienās, bet vakar slapjš sniegs esot novērots Lubānā un Kalnciemā.
Patlaban sniegs saglabājas koku zaros tāpēc, ka nav vēja, kas to no kokiem nopūstu, tāpēc arī ir novērojama koku lūšana.
Šāda parādība nav visai bieža. Iepriekš spēcīgs slapja sniega nogulums fiksēts 2010.gada decembra pēdējās dienās, kad lija lietus un, nonākot uz zemes, sasala.
Iepriekš slapja sniega nogulumi fiksēti, piemēram, 2003.gada 25.oktobrī Alūksnē un 6.decembrī Ventspilī, 2004.gadā 8.februārī Ventspilī un Alūksnē, bet 2006.gadā 20.februārī – Ventspilī un Rīgā, bet 23.februārī – Liepājā.
Šādas parādības sinoptiķiem ir iespējams prognozēt jau iepriekš. Kā norādīja LVĢMC, siltās ziemās slapja sniega nogulumi nav bieža parādība.
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs šorīt LNT raidījumā “900 sekundes” stāstīja, ka situācija ar elektroenerģijas piegādi atsevišķos rajonos ir saistīta ar īpatnēju parādību – snieglauzi. “Pēdējos gados mūsu platuma grādos ir parādījusies tāda lieta kā sasalstošs lietus. Līst lietus, ārā ir mīnus grādi, un ledus krājas uz koku zariem,” klāstīja Žīgurs.
Ja pirms pāris nedēļām šīs parādības sekas uzņēmuma speciālisti novērsuši Valmierā, patlaban notiekot cīņa ar snieglauzi Madonas pusē. Pilnībā no tā izbēgt nevar, secināja “Latvenergo” vadītājs.
LETA
Komentāri