Limbažu novada pašvaldībā turpinās darbs pie novada izglītības iestāžu tīkla optimizācijas stratēģijas izstrādes. Tā ietvaros pēc dažādiem kritērijiem tiek izvērtēta skolu darbība – izglītības kvalitāte, skolēnu skaits, ieguldītās investīcijas, ES līdzfinansēto projektu īstenošana, skolu ēku un telpu atbilstība kvalitatīvam mācību procesam un citiem. Izvērtēšanu veic visi novada skolu direktori un Izglītības nodaļa. Dokumenta izstrādes pirmais uzdevums ir pilsētas skolu tīkla sakārtošana, tai skaitā, atsevišķas pamatskolas izveides nepieciešamība. Nākamais solis ir novada pamatskolu optimizācija.
Jāatgādina, ka pašvaldība maijā nolēma veidot Limbažu Valsts ģimnāziju. Izpalika lēmums par atsevišķas pamatskolas ar posmu no 1. līdz 6.klasei izveidi. Pie šī jautājuma strādāja īpaši izveidota darba grupa – Limbažu skolu direktori, Izglītības nodaļas darbinieki un daži skolotāji. Pašvaldība deputāti jūlija komiteju sēdē uzklausīja darba grupas ziņojumu par atsevišķas pamatskolas izveides nepieciešamību pilsētā. Ar tās secinājumiem iepazīstināja Izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova. Viņa informēja, ka 7 no 9 locekļiem atbalsta atsevišķas pamatskolas veidošanas ieceri, uzskatot, ka pamatskola būtu pamats un drošības garants ģimnāzijai. G. Karpova uzsvēra: „Pārejas posmā tas ir optimālais variants, kas mazinātu emocionālo spriedzi.”
Deputāts Andris Garklāvs atzina, ka vēlējies dzirdēt ne tikai viedokli, bet argumentus, ekonomisko pamatojumu, prognozes par bērnu skaitu, pedagogiem un iespējamo finansējumu. Darba grupas pārstāve, deputāte Vaira Ābele uzsvēra, ka sākotnēji tāds uzstādījums nav bijis. Arī citi deputāti, tāpat kā pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers, piekrita – ekonomiskais pamatojums ir vajadzīgs.
Sēdē G. Karpova iepazīstināja ar situāciju skolēnu skaita ziņā novada izglītības iestādēs. Prognozes liecina, ka Limbažu 3.vidusskolā jaunajā mācību gadā mācības uzsāks 554 skolēni, 1.vidusskolā – par 20 mazāk. Savukārt pamatskolas klasēs (1. – 4.kl) 1.vidusskolā paredzēti 220, bet 3.vidussskolā – 145 skolēni. Umurgā jauno mācību gadu sāks 98 skolēni, Viļķenē – 84, un Pālē – 71. „Pēc skolu iesniegtajām prognozēm par skolēnu skaitu nākamajā mācību gadā satraukumu rada Pociema skolas turpmākā eksistence”, atzina Izglītības nodaļas vadītāja. Diemžēl Pociemā tie būs ap 40 skolēnu, pie tam posmā no 1. līdz 4.klasei – tikai 9. Iespējams, ka līdz ar jauno mācību gadu skolēnu skaits vēl samazināsies.
Ņemto vērā G. Karpvas ziņojumu gan par darba grupas rezultātiem, gan arī skolu skaita prognozēm, domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu veikt ekonomisko analīzi par izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, izstrādājot novada izglītības attīstības programmu. Pie tā šobrīd notiek intensīvs darbs. Tāpat, ņemot vērā informāciju par skolēnu skaitu Friča Bārdas Pociema pamatskolā, deputāti nolēma paredzēt iespēju par skolas slēgšanu. G. Karpova gan atzīmē, ka tikai ap 5.septembri, kad skolās tiks apkopoti dati, būs zināms konkrēts skolēnu skaits katrā novada skolā. „Lēmums par kādas skolas turpmāko likteni tiks pieņemts atbilstoši likumdošanai,” viņa norāda.
Augstākminētais izglītības attīstības dokuments tiek izstrādāts arī saistībā ar pašvaldības ieceri startēt Izglītības ministrijas izsludinātajā projektu konkursā aktivitātē „Atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai”. Tā paredz 100% Eiropas struktūrfondu atbalstu iespējai veikt būvdarbus izglītības iestāžu paplašināšanai vai pielāgošanai izglītojamo skaita palielinājumam, iegādāties mācību aprīkojumu un mēbeles, kā arī Ls nodrošinot autotransportu skolēnu pārvadāšanai. Projektā maksimāli iegūstamā summa ir 557 000. Kā skaidroja Attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Ieleja, projektu pēc tā prasībām var īstenot tikai Limbažu 3.vidusskolā. Lai piedalītos projektu konkursā, pašvaldībai jāapstiprina izglītības koncepcija. Projekta pieteikums jāiesniedz līdz 30.augustam.
Komentāri