Jau gandrīz desmit gadus par Cēsu ietvju tīrību ziemā gādā zaļie “Avant” minitraktori, tīrot sniegu, kaisot, slaukot. To gan dara tikai tur, kur ar šo tehniku var izbraukt.
Pēc pagājušās nedēļas negaidītā pavasara, kas nokausēja visu sniegu, naktī uz ceturtdienu ziema atgriezās un vīriem atkal nācās doties darbā. “Druva” ar viņiem satikās ap desmitiem no rīta, kad visi trīs atgriezās garāžās, jo darbu bija sākuši četros naktī. Aivars Kozaks ar šo tehniku strādā jau no 2011.gada, kad pašvaldība to iegādājās. Viņš stāsta, ka uzturamā teritorija šajā laikā jūtami palielinājusies, katru gadu kilometri nāk klāt, jo tiek atjaunotas ielas un ietves. Minitraktoru komandā arī Gints Rožkalns un Ingars Feders.
Uz norādi par atkal uznākušo sniegu vīri atteic, ka ir tikai marta sākums un gan jau ziema tik drīz neatkāpšoties.
“Kāds varbūt sapriecājās, ka sācies pavasaris, mēs esam reālisti. Patiesībā ir labi, ka sniegs paspēja nokust, jo daudzviet tas uz ietvēm bija piestaigāts, piesalis, notīrīt nevarēja. Nevaram kā uz burvju mājienu notīrīt uzreiz visas ietves, tas prasa vairākas stundas. Kamēr tiekam līdz pēdējām ietvēm, tur sniegs jau piemīdīts, notīrīt līdz bruģim nav iespējams. Ja grib perfektu tīrību, jāievieš komandantstunda no brīža, tiklīdz sāk snigt, lai neviens nestaigā un nepiemīda,” smejot saka G. Rožkalns.
Dienās, kad sniega nebija, jau slaucījuši ietves, lai savāktu izkaisīto smilti, vīri norāda, ka gandrīz pusi apjoma paspējuši savākt.
Darba diena ziemā minitraktoru vadītājiem sākas tad, kad beidzas snigšana un pašvaldības komunālinženieris Didzis Ozoliņš dod starta signālu. Mehanizēti tīrāmo ietvju kopgarums pilsētā ir apmēram 45 kilometri, katra traktorista pārziņā sava teritorija, kurā jānotīra apmēram 15 kilometri.
“Viss atkarīgs no laika apstākļiem,” stāsta A. Kozaks. “Reizēm sākam naktī, citreiz pa dienu. Gadās, ka nākas pat divreiz doties ielās – gan naktīs, gan pēcpusdienā vai vakarā -, tad strādājam līdz vieniem diviem naktī. Nemaz jau tik ātri darbu nevar paveikt, jo taisnu posmu nav daudz. Pie gājēju pārejām jāpiestrādā vairāk, arī ietves dažādas. Man iedalītās teritorijas tīrīšana aizņem sešas septiņas stundas.”
Tas gan attiecināmas tikai uz tīrīšanu, ja nepieciešams kaisīt, tiek uzlikts cits agregāts, un traktoristi atkal dodas darbos, nereti darba diena ilgst 12, pat 14 stundas.
Katrs savu maršrutu pārzina gandrīz aizsietām acīm, katrā savas problemātiskās vietas ar ietvju vidū esošām ceļazīmēm, apgaismes stabiem, kokiem vai pārāk tuvu ietvēm esošiem dzīvžogiem, kas apgrūtina darbu. Tad vēl esot gudrinieki, kuri pie iebrauktuves uz savu māju šķērsām pāri ietvei atstājot mašīnas, ne traktoriņi var izbraukt, ne gājēji tikt. Dažkārt nākoties pat ziņot pašvaldības policijai, lai veic pārrunas ar šiem autovadītājiem.
Visnemierīgākais gadalaiks traktoriņu vadītājiem, protams, ziema, kad neko personīgu ieplānot nevarot. Šoziem viegli, nekur nekas nenotiek, ciemoties nevar, bet arī iepriekš ikdiena pilnībā bija jāpakārto darbam.
A. Kozaks stāsta, ka jau divas ziemas nav ticis makšķerēt, pērn nebija ledus, šogad ledus ir, bet dienas paiet darbos: “Nevar tā, izdomāju – rīt braukšu. Pēkšņi vakarā vai naktī var sākt snigt, tad visi plāni vējā, jākāpj traktoriņā un jāstrādā. Kolēģis Ingars, pat dzīvojot pie ezera, šoziem tikai vienu reizi ticis uz copi.”
Minitraktori ražoti Somijā, kas ir sava veida kvalitātes apliecinājums. Vīri stāsta, ka tehnika joprojām kalpo labi, regulāri tiek veiktas apkopes, to dara dīleri, arī paši vīri vajadzības gadījumā veic sīkākus remontus, rūpējas par agregātu uzturēšanu. To klāsts plašs – sniega lāpstas, slaukāmās birstes, sniega pūtēji, pļāvēji, piekabes, citi -, tāpēc traktoriņi ir darbā visu gadu. Pēc ziemas paiet zināms laiks, kamēr visas ietves tiek saslaucītas, tad jau nāk zāles pļaušana. Pēc vasaras seko rudens ar lapu vākšanu, un tad jau atkal ziema.
Komentāri