Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Traumas darbā gūst neuzmanības dēļ

Druva
00:00
04.03.2008
11

Februārī Valsts darba inspekcijas (VDI) Ziemeļvidzemes reģionālajā Cēsu birojā reģistrēti četri negadījumi darba vietās un vēl četri šobrīd ir izmeklēšanas procesā.

Darba inspektori Valdis Tabūns un Juris Suseklis atzīst, ka pie vainas lielākoties ir pašu darbinieku neuzmanība.

Sazāģē pirkstus

Kādā rajona kokapstrādes uzņēmumā ar nedēļas intervālu notikuši divi negadījumi. Pēc otrā nelaimes gadījuma darba devējs sapratis, ka kaut kas jādara un, sazinoties ar VDI Cēsu biroju, sācis šo lietu izmeklēšanu.

„Abos gadījumos darbinieki rupji pārkāpuši it kā pašsaprotamas normas. Kā nereti gadās, pie vainas ir neuzmanība un nepareizas darba metodes. Viens darbinieks, zāģējot sagataves, sazāģējis sev pirkstus, otrs, strādājot ar ēveli, ieēvelēja pirksta galā,” stāsta V.Tabūns un atklāj, ka darbinieks, kurš traumu guva, strādājot ar ēveli, bijis praktikants, kurš vēl mācās.

„Šajā gadījumā darba devējs darbiniekus bija gan instruējis, gan izvērtējis visus riskus,” komentē vecākais darba inspektors. Traumē kāju

Par kādu citu negadījumu darba vietā valsts darba inspektori uzzinājuši no Cēsu rajona slimnīcas, saņemot izziņu.

„Pēc izziņas konstatējām, ka šis ir kārtējais slēptais vai neizmeklētais negadījums darba vietā. Sazvanījāmies ar darba devēju, kurš nenoliedza, ka negadījums darba vietā bijis. Darba devējs tika administratīvi sodīts,” stāsta V.Tabūns un atklāj, ka darbinieks nestabili uzkrāvis kravu ar rokām stumjamiem ratiem un tos pārvietojis pa slīpu virsmu. Rati sasvērušies un krītot darbiniekam traumējuši kāju. Šobrīd cietušais vēl ārstējas. Apdedzina seju

Arī nākamajā negadījumā galvenokārt vainojams pats darbinieks, kurš neuzmanīgi un nepārdomāti veicis darba pienākumus.

„Strādājot pustumsā, darbā ar automašīnas akumulatoriem darbinieks nepareizi salicis kontaktus un ar skābi guvis ķīmisku sejas apdegumu. Par laimi, trauma nebija smaga,” secina inspektors un piebilst, ka šajā gadījumā darba devējs bija darbiniekus instruējis, kā arī novērtējis visus iespējamos riskus.

“Pie vainas bija nepareizas darba metodes,” uzsver V.Tabūns.

Salauž potīti, iefrēzē pirkstā

VDI Cēsu birojā izmeklēšanas procesā ir četri negadījumi, kas notikuši pagājušajā mēnesī.

„Patlaban izmeklēju lietu, kurā darbinieks, tīrot mežu un velkot zarus, saspieda kāju starp diviem baļķiem. Pats spējis aiziet līdz mājām, bet nākamajā dienā, apmeklējot ārstu, konstatēts potītes lūzums. Otra lieta, kura tiek izmeklēta, saistīta ar kokapstrādes uzņēmumu,” saka V.Tabūns un stāsta, ka negadījums noticis pie frēzes.

„Veicot apkopes darbus, darbinieks it kā frēzi izslēdz un, liekot aizsargus, pieliek roku pie rotējošām detaļām. Darbinieks nepagaidīja, kamēr frēze apstājas pilnībā, un traumēja pirkstus,” stāsta inspektors.

Sazāģē roku

Kāds cits negadījums kokapstrādē noticis darbā ar lentzāģi. Darbinieks nav ievērojis instrukciju. Zāģējot sagataves, turējis rokas zāģēšanas vietas tiešā tuvumā, lai arī lentzāģis bijis aprīkots ar speciālu turētāju.

„Darba trauma nav smaga. Bet vainojams nav tikai darbinieks. Šajā gadījumā nav tikusi veikta obligātā veselības pārbaude. Bez tam šis ir trešais nelaimes gadījums konkrētajai firmai neilgā laikā, un atkārtoti konstatējam, ka nav veikta darbinieku obligātā veselības pārbaude,” komentē vecākais darba inspektors J.Suseklis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
22

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
29

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
199

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
95
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
51

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
21

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
30
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi