Kā ik gadu Saulgriežu vakarā Cēsis pieskandēja ķekatnieki. Folkloras kopas “Dzieti” aicināti, cēsnieki gan ģērbušies maskās, gan vien uzlikuši galvā kādu rūķa cepuri devās rituālā cauri Cēsīm.
Kopā ar ķekatniekiem bija arī Paula Stelpa vadītā druīdu grupa. Cauri pilsētai tika izvilkts bluķis, kas savāca visu slikto, aizslaucīja šīgada pēdas. Aiz bluķa nāca druīdi ar gaismu nākamajam gadam.
“Pats otro reizi mūžā piedalījos Bluķa vakarā,” atzina Pauls Stelps, kurš ar domubiedriem bija piekritis “Dzietu” vadītājas Daces Balodes aicinājumam. “Ir jāmaina izpratne par Saulgriežiem, par baltu kultūru, jāapzinās, ka mūsu senči bija zinoši, pašcieņas pilni cilvēki. Ir jāceļ tautas pašcieņa, jāsaprot, ka katrā tautā bija garīgā aristokrātija un mēs nebijām izņēmums. Mūsu senčiem bija tradīcijas un tikumi, kas mums jānodod nākamajām paaudzēm,” “Druvai” sacīja Pauls Stelps.
Bluķis
Pils dārzā tika sadedzināts. Tas nekas, ka ugunskura kūrējiem vajadzēja daudz laika, lai iedegtu liesmu, viss sliktais sadega. Pirmdien Ziemas saulgrieži gadi pagrieza uz pavasara pusi.
Drustos “Piltiņkalnā” ap 150 cilvēki svinēja bluķa vakaru. Tālākie bija atbraukuši no Liepājas. “Atšķirībā no citiem bluķi neuzskatām par smagumu. Tas ir svētība, kas slēpjas kokā, to paceļam gaismā. To var ieraudzīt bluķi dedzinot,” tā tautas tradīciju zinātājs Ojārs Rode. Pēc tam Drustos bija danču vakars.
Sarmīte Feldmane
