Trešdiena, 9. jūlijs
Vārda dienas: Zaiga, Asne, Asna

Top smagnēji un lēni

Druva
23:00
05.07.2007
12

Amatas novadā teritorijas plānojums apstiprināts 24. janvārī un juridiski spēkā ir kopš 2. februāra. Tomēr jau tagad zināms, ka septembra pēdējā nedēļā tiks uzsākti teritorijas plānojuma grozījumi, lai precizētu perspektīvā apbūvei pakļautās teritorijas, papildinātu apbūves noteikumus un veiktu citas korekcijas, atbilstoši augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem.

Amatas novada domes teritoriālās plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs Arvīds Lukjanovs atzīst, ka, tāpat kā pirms plānojuma izstrādāšanas bija daudz problēmas, tās ir arī pēc apstiprināšanas: „Ja līdz teritorijas plānojuma apstiprināšanai būvniecība noritēja pēc Ministru kabineta noteikumiem „Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi”, tad tagad tā notiek saskaņā ar plānojumu. Loģiski būtu, ja līdz ar plānojuma apstiprināšanu būvniecības process tiktu atvieglots. Tomēr šobrīd teritorijas plānojums drīzāk ir attīstību kavējošs faktors, vismaz attīstības tempa ziņā, jo atsevišķu teritoriju attīstība, saskaņā ar esošo likumdošanu, pakļaujas garākai procedūrai. Tā, piemēram, šobrīd atsevišķu zemju īpašniekiem nākas izstrādāt detālplānojumus, kas prasa gan laiku, gan arī finanšu līdzekļus. Agrāk pietika ar publisko apspriešanu.”

A.Lukjanovs skaidro, ka ne visi uzņēmēji vai fiziskās personas plānojumā paredzēja savas teritorijas attīstību: ”Plānojums tiek izstrādāts 12 gadiem. Tas ir ilgs laika periods, un domāju, ka ne katrs īpašnieks šodien ir pārliecināts par sava nekustamā īpašuma attīstītības koncepciju. Grozījumu izstrādes laikā novada iedzīvotājiem atkal būs iespēja iesniegt priekšlikumus Amatas novada domei par nekustamā īpašuma paredzamo attīstību.

Lauksaimniecības zemes apdzīvoto vietu, ciemu un pilsētu tuvumā tiek uzskatītas par potenciālajām teritorijām attīstībai, bet, ja zemes vienībai šobrīd ir lauksaimniecības zemes statuss, tad, saskaņā ar plānojuma apbūves noteikumiem, iespējas būvēt ir ierobežotas. Zemes īpašnieks, kas vēlas zemi sadalīt sīkākās vienībās un būvēt ciematu, to nevar darīt, ja teritorijas plānotajā un atļautajā izmantošanas kartē nav iekļauts un paredzēts šim nolūkam atbilstošs zonējums.”

Nodaļas vadītājs uzskata, ja iedzīvotāji un uzņēmēji pietiekami nereaģē uz teritorijas plānojuma izstrādi jebkurā tā attīstības posmā (sevišķi jau pilsētvides un ciematu plānošanas procesos), tad plānojums var kļūt par attīstību kavējošu faktoru lielā apmērā, izmaiņas plānojumā būtu jāveic gandrīz katru mēnesi. Amatas novadā bijusi liela atsaucība un plānojumā iekļauti 97 iesniegumi no fiziskām un juridiskām personām. Tomēr vēl aizvien atrodas cilvēki, kas nav paspējuši reaģēt uz plānojuma sabiedriskās apspriešanas procesiem un ir spiesti savas ieceres atlikt līdz brīdim, kad teritorijas plānojuma grozījumi stāsies spēkā. Teritorijas plānojuma grozījumi, tāpat kā paša plānojuma izstrāde, ir smagnējs process. Grozījumu izstrāde ilgst apmēram septiņus mēnešus.

”Domājam plānojuma grozījumus izsludināt divas reizes gadā, jo cenšamies prognozēt attīstību novadā. Tomēr ne visu spējam paredzēt. Viens no pieciem šobrīd iesniegtajiem grozījumiem ir vieglo lidaparātu nosēšanās laukuma izveide. Nu, to nu gan mēs nebijām iekļāvuši savās prognozēs,” saka A.Lukjanovs un skaidro, ka tādu, kuri vēlas būvēt un attīstīt savas teritorijas, ir daudz, tomēr tādu, kuriem nepieciešami plānojuma grozījumi, šobrīd ir tikai pieci.

Amatas novadam ir raksturīga ciematu attīstība, izveidojušās ir deviņas ciematu teritorijas: ”Ciematu paplašināšanās no plānošanas viedokļa ir jāveido saprātīgi, lai teritorijas ļoti neizplestos. Plānojums nosaka detālplānojuma obligātu nepieciešamību šajās teritorijās, jo vēlamies redzēt ciematus loģiski saplānotus, ar visām komunikācijām.” Tādēļ, veidojot plānojumu, ciemata teritorijās ir noteikts viens iedzīvotāju blīvums, ārpus tā cits.

Līdzās grozījumu pieņemšanas sarežģītajai procedūrai kā vēl vienu problēmu A.Lukjanovs norāda detālplānojuma nepieciešamību pat nelielas mājas būvniecībai. Cilvēkam, kurš nolēmis būvēt, tas ne tikai paildzina procesu, bet arī sadārdzina: ”Detālplānojums maksā bargu naudu – viens hektārs pat līdz 2 600 latiem. Taču lielākoties no tā izvairīties nav iespējams. Manuprāt, šādā veidā neapzināti jau ir izveidojies inflācijas mazināšanas pasākumu plāns būvniecībā, jo, lai izstrādātu detālplānojumu, minimālais laiks, kas nepieciešams, ir četri līdz seši mēneši, lielajās pilsētās izstrādes laiks var sasniegt pat gadu un vairāk.

Novadā savā īpašumā īpašnieks vēlas uzbūvēt nelielu dzīvojamo māju mežā. Saskaņā ar likumdošanu, viņam jāveic zemes transformācija, taču tādā gadījumā ir jāizstrādā detālplānojums 200 kvadrātmetriem.”

A.Lukjanovs tomēr uzskata, ka par detālplānojumu nepieciešamību likumdošana ir strīdīga. MK noteikumu „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” punkts nosaka, ka teritorijās, kurās paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai būvniecība, detālplānojumu izstrādā vairākos gadījumos. Savukārt šo noteikumu cits punkts nosaka detālplānojuma nepieciešamību teritorijā, kurā paredzēta meža zemes vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija par apbūves teritoriju. ”It kā reglamentēta tiek obligāta detālplānojuma vajadzība transformācijas gadījumā. Tai pašā laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas noteikumi nosaka, ka platībās, kas ir mazākas par 0,1 hektāru, viensētā ar saimniecības ēkām, izņemot īpaši vērtīgās nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas, par zemes transformāciju neuzskata ceļu ierīkošanu saimniecības vajadzībām, būvniecību un ūdenstilpju ierīkošanu. Izņēmums ir meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās – tajās detālplānojums ir jāsagatavo no pirmā kvadrātmetra.”

A.Lukjanovs norāda, ka diskusijas raisa daudzi ar teritorijas plānošanu saistīti jautājumi. Arī kartogrāfiskā materiāla apstrāde un aktualizācija rada problēmas, jo pašvaldības strādā ar atšķirīgām kartogrāfijas programmām, un bieži vien datu salāgošanas rezultātā ar citām institūcijām kartes zaudē savus kvalitatīvos datus. Tāpat apbūves noteikumos bieži vien tiek iestrādātas likumdošanas normas, mainoties likumdošanai, nākas mainīt arī apbūves noteikumus. Par veiksmes atslēgu A.Lukjanovs uzskata iedzīvotāju un uzņēmēju iesaistīšanu plānošanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lapsēns nav rotaļlieta. Tam jādzīvo savvaļā

06:11
09.07.2025
14

Līgatnes dabas takas kļuvušas par mājvietu diviem lapsēniem, kas jau ieguvuši vārdus Bonija un Klaids. Lapsēni nonāca cilvēku gādībā, kad Dzīvnieku policija sadarbībā ar medību inspektoru un dzīvnieku patversmi “Ulubele” saņēma izsaukumu uz Valmieras novadu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ziņo, ka kāda ģimene bija atņēmusi savvaļas mazuļus mātei un turējusi nelielā būrī mājas apstākļos. Pieradināti […]

Raunas Dzirnavu dīķis tiks tīrīts

00:00
09.07.2025
27

Pērn aptaujā par nepieciešamajiem teritoriju uzlabojumiem Raunas pagastā 19,4 procenti aptaujas dalībnieku par būtisku uzskatīja Dzirnavu dīķa tīrīšanu. “Piesaistot projekta “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Smiltenes novadā” finansējumu, pašvaldība iecerējusi trīs    novada ūdenstilpju tīrīšanu – Tiltlejas ezera    Bilskas pagastā, Mēru ūdenskrātuves un Raunas dzirnavu dīķa tīrīšanu.    Ūdenstilpju tīrīšana vislielākajā mērā ir saistīta ar riskiem, […]

Kamēr kartupeļi un citi dārzeņi vēl aug

00:00
08.07.2025
441
1

Ceturtdienas rīts Cēsu tirgū bija kluss. Ja citās vasarās šajā laikā uz letēm tika piedāvāti dažādi mazdārziņos, nelielās saimniecībās audzēti dārzeņi, meža veltes, šogad ne. Tie, kam ir, var prasīt lielāku cenu. Gaileņu litrs maksāja piecus eiro, kartupeļi no 1.80 līdz četriem eiro par kilogramu, melleņu litrs desmit eiro. Kaut pircēju maz, kāds piestāj, painteresējas […]

Pirtsupītes gravas labiekārtošana iekavējas lietavu dēļ

06:05
07.07.2025
159

Cēsnieki, kuri ikdienas gaitās kājām dodas no pilsētas centra uz Viestura ielu, iet caur Pirtsupītes gravu. Tajā patlaban notiek vērienīgi darbi, dabā jau redzamas takas, kas izlokās ainavā. Vēl pirms dažiem gadiem nesakoptā Pirtsupītes teritorija pamazām pārtop par atpūtas un pastaigu vietu. “Diemžēl darbus aizkavējušas lietavas. Celtnieki nevar strādāt, celiņiem pamata stiprinājumam jāpieved grants, bet […]

Pārgājieni veselībai un saskarsmei

00:00
07.07.2025
67

Biedrība “Y’S MEN” klubs “Cēsis”” Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta sociālās jomas projektu konkursā startēja ar četru pārgājienu ciklu “Roku rokā kopā”. Projekta iesniedzēja Dace Kalniņa teic: “Pārgājienu kā aktivitāti izvēlējāmies, lai rosinātu cilvēkus kustēties, tikties un atrautu no viedierīcēm. Ikdienā tajās darbojamies pārāk daudz, bet ejot īsti nevar skatīties telefonā, toties ir iespēja aprunāties […]

Izstādes “Pasaule. Ieelpa. Izelpa. Māksla” atklāšana

06:58
06.07.2025
65

Daudz runājam, ka vasara šogad nelutina, un tiek meklēts vainīgais, kurš to mums nozadzis. Pietrūkst gaišuma un krāsu. Tagad iespēju sajust vasaru un košumu piedāvā Cēsu Izstāžu nams, kur 28. jūnijā tika atklāta latviešu izcelsmes brazīļu mākslinieka Nelsona Teofilo Hartmaņa (Nelson Theophilo Hartmann) personālizstāde “Pasaule. Ieelpa. Izelpa. Māksla”. Par to, kā izstāde nonāca Cēsīs, stāsta […]

Tautas balss

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
28
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
19
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
41
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
31
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
48
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Sludinājumi