Amatas novadā teritorijas plānojums apstiprināts 24. janvārī un juridiski spēkā ir kopš 2. februāra. Tomēr jau tagad zināms, ka septembra pēdējā nedēļā tiks uzsākti teritorijas plānojuma grozījumi, lai precizētu perspektīvā apbūvei pakļautās teritorijas, papildinātu apbūves noteikumus un veiktu citas korekcijas, atbilstoši augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem.
Amatas novada domes teritoriālās plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs Arvīds Lukjanovs atzīst, ka, tāpat kā pirms plānojuma izstrādāšanas bija daudz problēmas, tās ir arī pēc apstiprināšanas: „Ja līdz teritorijas plānojuma apstiprināšanai būvniecība noritēja pēc Ministru kabineta noteikumiem „Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi”, tad tagad tā notiek saskaņā ar plānojumu. Loģiski būtu, ja līdz ar plānojuma apstiprināšanu būvniecības process tiktu atvieglots. Tomēr šobrīd teritorijas plānojums drīzāk ir attīstību kavējošs faktors, vismaz attīstības tempa ziņā, jo atsevišķu teritoriju attīstība, saskaņā ar esošo likumdošanu, pakļaujas garākai procedūrai. Tā, piemēram, šobrīd atsevišķu zemju īpašniekiem nākas izstrādāt detālplānojumus, kas prasa gan laiku, gan arī finanšu līdzekļus. Agrāk pietika ar publisko apspriešanu.”
A.Lukjanovs skaidro, ka ne visi uzņēmēji vai fiziskās personas plānojumā paredzēja savas teritorijas attīstību: ”Plānojums tiek izstrādāts 12 gadiem. Tas ir ilgs laika periods, un domāju, ka ne katrs īpašnieks šodien ir pārliecināts par sava nekustamā īpašuma attīstītības koncepciju. Grozījumu izstrādes laikā novada iedzīvotājiem atkal būs iespēja iesniegt priekšlikumus Amatas novada domei par nekustamā īpašuma paredzamo attīstību.
Lauksaimniecības zemes apdzīvoto vietu, ciemu un pilsētu tuvumā tiek uzskatītas par potenciālajām teritorijām attīstībai, bet, ja zemes vienībai šobrīd ir lauksaimniecības zemes statuss, tad, saskaņā ar plānojuma apbūves noteikumiem, iespējas būvēt ir ierobežotas. Zemes īpašnieks, kas vēlas zemi sadalīt sīkākās vienībās un būvēt ciematu, to nevar darīt, ja teritorijas plānotajā un atļautajā izmantošanas kartē nav iekļauts un paredzēts šim nolūkam atbilstošs zonējums.”
Nodaļas vadītājs uzskata, ja iedzīvotāji un uzņēmēji pietiekami nereaģē uz teritorijas plānojuma izstrādi jebkurā tā attīstības posmā (sevišķi jau pilsētvides un ciematu plānošanas procesos), tad plānojums var kļūt par attīstību kavējošu faktoru lielā apmērā, izmaiņas plānojumā būtu jāveic gandrīz katru mēnesi. Amatas novadā bijusi liela atsaucība un plānojumā iekļauti 97 iesniegumi no fiziskām un juridiskām personām. Tomēr vēl aizvien atrodas cilvēki, kas nav paspējuši reaģēt uz plānojuma sabiedriskās apspriešanas procesiem un ir spiesti savas ieceres atlikt līdz brīdim, kad teritorijas plānojuma grozījumi stāsies spēkā. Teritorijas plānojuma grozījumi, tāpat kā paša plānojuma izstrāde, ir smagnējs process. Grozījumu izstrāde ilgst apmēram septiņus mēnešus.
”Domājam plānojuma grozījumus izsludināt divas reizes gadā, jo cenšamies prognozēt attīstību novadā. Tomēr ne visu spējam paredzēt. Viens no pieciem šobrīd iesniegtajiem grozījumiem ir vieglo lidaparātu nosēšanās laukuma izveide. Nu, to nu gan mēs nebijām iekļāvuši savās prognozēs,” saka A.Lukjanovs un skaidro, ka tādu, kuri vēlas būvēt un attīstīt savas teritorijas, ir daudz, tomēr tādu, kuriem nepieciešami plānojuma grozījumi, šobrīd ir tikai pieci.
Amatas novadam ir raksturīga ciematu attīstība, izveidojušās ir deviņas ciematu teritorijas: ”Ciematu paplašināšanās no plānošanas viedokļa ir jāveido saprātīgi, lai teritorijas ļoti neizplestos. Plānojums nosaka detālplānojuma obligātu nepieciešamību šajās teritorijās, jo vēlamies redzēt ciematus loģiski saplānotus, ar visām komunikācijām.” Tādēļ, veidojot plānojumu, ciemata teritorijās ir noteikts viens iedzīvotāju blīvums, ārpus tā cits.
Līdzās grozījumu pieņemšanas sarežģītajai procedūrai kā vēl vienu problēmu A.Lukjanovs norāda detālplānojuma nepieciešamību pat nelielas mājas būvniecībai. Cilvēkam, kurš nolēmis būvēt, tas ne tikai paildzina procesu, bet arī sadārdzina: ”Detālplānojums maksā bargu naudu – viens hektārs pat līdz 2 600 latiem. Taču lielākoties no tā izvairīties nav iespējams. Manuprāt, šādā veidā neapzināti jau ir izveidojies inflācijas mazināšanas pasākumu plāns būvniecībā, jo, lai izstrādātu detālplānojumu, minimālais laiks, kas nepieciešams, ir četri līdz seši mēneši, lielajās pilsētās izstrādes laiks var sasniegt pat gadu un vairāk.
Novadā savā īpašumā īpašnieks vēlas uzbūvēt nelielu dzīvojamo māju mežā. Saskaņā ar likumdošanu, viņam jāveic zemes transformācija, taču tādā gadījumā ir jāizstrādā detālplānojums 200 kvadrātmetriem.”
A.Lukjanovs tomēr uzskata, ka par detālplānojumu nepieciešamību likumdošana ir strīdīga. MK noteikumu „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” punkts nosaka, ka teritorijās, kurās paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai būvniecība, detālplānojumu izstrādā vairākos gadījumos. Savukārt šo noteikumu cits punkts nosaka detālplānojuma nepieciešamību teritorijā, kurā paredzēta meža zemes vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija par apbūves teritoriju. ”It kā reglamentēta tiek obligāta detālplānojuma vajadzība transformācijas gadījumā. Tai pašā laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas noteikumi nosaka, ka platībās, kas ir mazākas par 0,1 hektāru, viensētā ar saimniecības ēkām, izņemot īpaši vērtīgās nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas, par zemes transformāciju neuzskata ceļu ierīkošanu saimniecības vajadzībām, būvniecību un ūdenstilpju ierīkošanu. Izņēmums ir meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās – tajās detālplānojums ir jāsagatavo no pirmā kvadrātmetra.”
A.Lukjanovs norāda, ka diskusijas raisa daudzi ar teritorijas plānošanu saistīti jautājumi. Arī kartogrāfiskā materiāla apstrāde un aktualizācija rada problēmas, jo pašvaldības strādā ar atšķirīgām kartogrāfijas programmām, un bieži vien datu salāgošanas rezultātā ar citām institūcijām kartes zaudē savus kvalitatīvos datus. Tāpat apbūves noteikumos bieži vien tiek iestrādātas likumdošanas normas, mainoties likumdošanai, nākas mainīt arī apbūves noteikumus. Par veiksmes atslēgu A.Lukjanovs uzskata iedzīvotāju un uzņēmēju iesaistīšanu plānošanā.
Komentāri