Tipisks Latvijas velotūrists izbraucienā pavada divas līdz trīs dienas un ceļo kopā ar ģimeni vai draugiem, šāds velotūrista portrets tika iezīmēts Ērgļos notikušajā Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekta “Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju” darba sanāksmē.
Raksturojot tipisku Latvijas velotūristu, Vidzemes Augstskolas lektors Andris Klepers informēja, ka vidēji velobraucējs dienā nobrauc 80 līdz 90 kilometrus, velobraukšanai veltot divas līdz trīs dienas, reti ilgāk.
Velotūristi izbraucienos parasti dodas draugu kompānijā vai kopā ar ģimeni, un to galvenā vēlme ir iepazīt konkrēto reģionu, kā arī aktīvi pavadīt laiku. Pārtika tiek pirkta galvenokārt vietējos veikaliņos, dienā iztērējot līdz pat desmit latiem, savukārt par naktsmītnēm velotūristi ir gatavi maksāt līdz 15 latiem.
Ārvalstu tūristi tērē vairāk un dodas arī garākos pārbraucienos, bet esot jāņem vērā būtiska atšķirība – “vecajās Eiropas valstīs” ir jau nostiprinājusies velobraukšanas kultūra un arī iedzīvotāju pirktspēja ir daudz augstāka.
Kā aģentūru LETA informēja projekta vadītājs Raitis Sijāts, tikšanās gaitā tika runāts arī par velotūrisma mārketinga iespējām. Lai piesaistītu ārvalstu tūristus, esot jānosaka un jāreklamē Latvijas valsts konkurētspējas priekšrocības. Eiropas tūristi lielākoties Baltijas valstis atpazīst kā vienotu galamērķi, neizšķirot atsevišķas valstis vai reģionus, turklāt tūristiem šķiet, ka šīs valstis atrodas tālu, kaut gan realitātē tās ir tādā pašā attālumā kādā, piemēram, atrodas Barselona no Amsterdamas.
Tikšanās dalībnieks, Nīderlandes organizācijas “VVV Veluwe Ijsselvallei” vadītājs Rudijs Heide uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir viena ļoti būtiska priekšrocība – maz pārveidota daba un vide, kurā ir maz modernās tehnoloģijas radītu traucēkļu – satiksmes sastrēgumu un trokšņa. Tās ir vērtības, kuras savukārt var novērtēt ārvalstu tūristi.
Savukārt attiecībā uz vietējiem tūristiem, kas ir galvenā jaunā velomaršruta “Tour De LatEst” mērķauditorija, gan Heide, gan aktīvā tūrisma centra “Eži” projektu vadītāja Ilze Grīnfelde uzsvēra, ka būtiski mainīt cilvēku “mentālo karti” – Latvijas iedzīvotāji vēl nav raduši izmantot velosipēdu.
Lai veicinātu velotūrisma un velokustības attīstību, vispirms ir jārosina iedzīvotājus būt aktīviem, domājot gan par savu veselību, par dabai draudzīgu transporta līdzekļu izmantošanu, gan tuvākas un tālākas apkārtnes iepazīšanu izmantojot tieši šo pārvietošanās līdzekli.
Riteņbraukšanas kultūras attīstību var veicināt arī tādas sabiedrisko attiecību aktivitātes kā “nacionālā velobraukšanas diena”, “riteņbraukšanas mēnesis”, “četru dienu velokross” u.tml. Jāizmanto jebkuras publicitātes iespējas un jāorganizē, piemēram, velomaršruta atklāšanas pasākumi, atklājot arī mazus maršrutus novadā.
Projekta “Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju” ietvaros nākamajā vasarā, no 11.jūlija līdz 25.jūlijam, tiks organizēts velomaratons jeb jaunā maršruta apceļošanas akcija, kurā interesenti varēs iepazīties ar atsevišķiem tā posmiem vai visu maršrutu.
LETA
Komentāri