“Šogad barikāžu atceres laiks bija kluss. Atbraucām uz Cēsīm, bijām pārsteigti, ka nav ugunskura,” saka jaunpiebaldzēns Aivars Ontužāns. Viņš tāpat kā vēl vairāk nekā desmit bijušo Tautas frontes Cēsu nodaļas aktīvistu, Ivara Prauliņa rosināti, barikāžu atceres dienā satikās Cēsīs.
“Satikāmies šaurā lokā, atcerējāmies to dienu notikumus, pārrunājām aktuālo Latvijā, izteicām savus viedokļus,” pastāsta Jānis Līpacis un uzsver, ka citus gadus barikāžu atceres pasākums jārīko plašākam lokam.
A.Ontužāns atzīst, ka diemžēl interese par barikāžu laiku ir maza. “Jaunpiebalgā pie kultūras nama iekūrām ugunskuru. Bijām pieci. Pie ugunskura parunājāmies. Vairāk gan par to, kā stiprināt valsti, par aktuāliem jautājumiem. Kritizēt jau viegli, bet katram ir jāstrādā. Citus gadus pasākumā piedalījās arī jaunsargi. Jaunieši labprāt klausās, kā toreiz bija, ko domājām, darījām,” pārdomās dalās A.Ontužāns un piebilst, ka ar katru gadu barikāžu notikumu dalībnieku rindas kļūst mazākas un ir svarīgi atstāt jaunajai paaudzei to dienu atmiņas. “Labi, ka skolās stāsta par barikāžu dienām,” piebilst A.Ontužāns.
