Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Teksasiete Keitija Ledervuda Cēsīs palīdz cilvēkiem ar invaliditāti

Anna Kola
23:00
25.04.2022
27
Katie1 1

Keitija Ledervuda pirmoreiz Latvijā ieradās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Toreiz tā bija draudžu sadraudzība. Plāna par pārcelšanos uz Latviju viņai nekad neesot bijis, bet tagad viņa ar pārliecību saka, ka šeit paliks pavisam.

Uz dzīvi Latvijā Keitija pārcēlās 2015.gadā. Tolaik viņa ieradās viena, bet atzīst, ka viņai te jau bijuši draugi un paziņas. Turklāt Keitija vērtē, ka Latvijā noder viņas profesionālās prasmes.

Keitija ir tehniskā ortopēde, profesionālās zināšanas izmanto, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties pilnvērtīgākā dzīvē. “Kad ieguvu maģistra grādu protezēšanā – ortozēšanā, zināju, ka savas prasmes vēlos pielietot valstī, kur varbūt šī joma nav tik attīstīta vai ir grūtāk pieejama. Bet, lai nokļūtu līdz tam, ka varu strādāt ārzemēs, bija vajadzīga praktiskā pieredze, kuru ieguvu vairākās klīnikās ASV. Lai arī darbs man ļoti patika, pienāca brīdis, kad domāju – ko tagad? Tā kā esmu kristiete, šķita, Dievs ir devis iespēju palīdzēt cilvēkiem caur šo profesiju, un tas bija jāliek lietā,” tā Keitija.

Viņa teic, ka Latvija, protams, nebija pirmā izvēle, kad plānojusi valsti, uz kuru ar savu zināšanu un prasmju bagāžu doties. Latvija tomēr ir mierīga valsts, te nav kara, tādu apstākļu, kas veicina nepieciešamību pēc protēžu lietošanas. Sarunā dalos ar savu pieņēmumu, ka amputētu locekļu protēzes ir neticami dārgas, un Keitija piekrīt. “Jā, tā bija daļa no izpētes, ko veicu, pirms doties uz šejieni. Ja es gribēju šo ideju īstenot, radās jautājums – kā to finansiāli realizēt? Ievācu daudz informācijas, padomus no zinošiem cilvēkiem. Tad ierados Latvijā atvaļinājuma laikā, tikos šeit ar dažādu institūciju, augstskolu, baznīcas pārstāvjiem, lai saprastu, kā savas profesionālās prasmes varu izmantot Latvijā.”

Viņa smaidot atzīstas, ka pietiekami bieži saņēmusi atbildi, ka Latvijā speciālistu pietiek, ka viņa šeit īsti nebūs vajadzīga, uz ko Keitija norāda, ka šobrīd Latvijā viņai līdzīgi speciālisti ir tikai septiņi. Kā jūtas profesionāls cilvēks, kurš vēlas sniegt palīdzību, bet jāsaņem šāda noraidoša attieksme? Keitija tikai smaida. “Man šeit ļoti patīk. Gan dzīvot, gan visādi citādi, jo arī paši pacienti mani uzmeklē, meklējam veidus, kā risināt viņu invaliditātes problēmas. Pagaidām gan gaidu ofici­ālos dokumentus, tas apgrūtina darbu, jo, lai arī man ir pasaulē atzīta izglītība, sertifikāti, sākot darbu šeit, paziņoja, ka pēc Latvijas likumdošanas mani dokumenti nav derīgi darbam Latvijā un man ir jākārto eksāmeni no jauna, latviešu valodā,” par mazliet ačgārno situāciju stāsta Keitija. “Vienu reizi esmu jau eksāmenu kārtojusi, diemžēl vienā daļā izkritu. Bet nekas, pēc trim mēnešiem kārtošu atkal,” jaunā tehniskā ortopēde optimistiski saka.

Jautāta, vai izglītības līmenis šeit un ASV augstskolā, kuru viņa beigusi, atšķiras, Keitija atkal pasmaida. “Nē, mana izglītība būtībā atrodas šeit,” viņa saliek plauk­stas sāniski kopā apmēram sev zoda līmenī, “bet tie eksāmeni, kas man jākārto, lai varētu strādāt šeit, apmēram te,” viņa nolaiž plaukstas par sprīdi zemāk.

Keitijas profesionālās izglītības ceļš bijis diezgan ilgs – kopā vairāk nekā septiņi gadi, bakalaura grādu kinezioloģijā viņa ieguvusi Leturno universitātē Longvjūvā, Teksasas štatā, vēlāk maģistra grādu – Konektikutas štatā, vēlāk arī prakse vairākās medicīnas iestādēs ASV. Pirms četriem gadiem Rīgā Keitija uzsāka organizāciju “ParaFit”, kas nodrošina iespēju cilvēkiem ar invaliditāti būt fiziski aktīviem, saglabāt muskuļu spēku un justies enerģiskiem, aktīviem. Runājot par to, Keitija piebilst, ka Latvijā liela problēma ir birokrātija, kas cilvēkiem ar jauniegūtu invaliditāti kavē iespēju normāli atgriezties sabiedrībā. “Latvijā ir kādi astoņi mēneši, ko cilvēks pavada no brīža, kad viņam ir, piemēram, amputēta kāja, līdz brīdim, kad var saņemt protēzi. Šis laiks ir kritiski svarīgs, lai cilvēks varētu normāli turpināt dzīvi. IIgā gaidīšana veicina depresiju, atrofē muskulatūru un mazina cilvēka fiziskās spējas, jo ķermenis netiek nodarbināts. ASV pēc šāda veida ķermeņa daļas zaudējuma rehabilitācija tiek uzsākta uzreiz, protams, arī tur jāgaida līdz protēzes saņemšanai, tomēr process, lai kustinātu, trenētu ķermeni, notiek jau dažas dienas pēc operācijas,” novērojumos dalās speciāliste.

“Sākot strādāt Latvijā, sapratu, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir ierobežotas iespējas būt fiziski aktīviem, arī sporta zālēs treneri lielākoties neprot strādāt ar tādiem cilvēkiem, tāpēc radās doma par “ParaFit”. Tas būtībā ir fitness cilvēkiem ar invaliditāti. Tie nav nekādā ziņā atviegloti vingrojumi, tie vienkārši ir pielāgoti tam, lai cilvēks var savu fizisko iespēju robežās nodarbināt muskuļu grupas līdzvērtīgā līmenī.”

Lai gan “ParaFit” darbību sāka Rīgā, Keitijai pārceļoties uz Cēsīm, arī organizācija tagad darbojas te. Jautāta, vai ir milzīga atšķirība starp cilvēku ar invaliditāti integrēšanu sabiedrībā Lat­vijā un ASV, viņa teic, ka jā, bet tas, iespējams, esot tādēļ, ka ASV ir atsevišķs likums (Amerikāņu Invaliditātes Akts – aut.), kas nosaka, ka darba devējam un sabiedriskām vietām ir jānodrošina šiem cilvēkiem iespējas piekļūt, darboties, būt aktīviem visās tajās pašās norisēs kā jebkuram citam sabiedrības loceklim.

Keitija ar klientiem strādā latviešu valodā, pa šiem gadiem viņa esot apguvusi pamata zināšanas, lai sekmīgi komunicētu kā darba apstākļos, tā sabiedriskās vietās. Šobrīd Keitijai Cēsīs ir māja un savs mājas mīlulis kaķis, un viņa ir pārliecināta, ka te ieradusies uz palikšanu.

Būdama aktīva sabiedriskajās norisēs, Keitija kopā ar Nacio­nālo bruņoto spēku kapelānu Oļegu Jermolājevu svētdienās ir kopā ar Ukrainas bēgļiem un arī nodrošina Cēsīs vietu, kur viņiem tikties un aizlūgt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
12
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
122
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi