Kādreiz no cilvēkiem var dzirdēt brīnumainas lietas par to, kā viņi vai viņu draugi risina nesaskaņas. Šoreiz stāsts ir par tiem, kuri oficiāli izvēlas šķirt laulību un nolemj dzīvē doties katrs savu ceļu.
Kāds rajona Jānis smejoties stāstīja, kā viņa brālis šķīries. Tiesa, atzīstot, ka nekā smieklīga nemaz jau arī neesot. Jāņa brālis un viņa sieva, kā jau normālam laulātam pārim pieklājas, dzīvojuši un kopā saimniekojuši savā sētā. Taču, kas noticis, kas ne, lieta nonākusi līdz šķiršanās mirklim. Sieva sākusi dalīt visu, kas kuram pienākas. Šķiršanās beigusies ar to, ka sieva izņēmusi pat mājai ieliktos plastmasas logus un prom bijusi. Tā nu nabaga vīram nācās pārcelties uz dzīvi pie brāļa, jo nebija lieku līdzekļu, lai mājai saliktu visus logus.
Līdzīgu situāciju pastāstīja Sarmīte, kad aizrunājāmies par ģimeņu nebūšanām. Viņas dēls, šķiroties ar sievu, dalījis visu. Vedekla aizgājusi tik tālu, ka skaitījusi karotes, dakšiņas un nažus, sadalot visu uz pusēm. Bet vēl amizantāk bijis tad, kad bijusī vedekla bija nolēmusi ar cirvi uz pusēm pārdalīt viesistabas sekciju.
