Eglīšu tirgotājus pagaidām mūspusē mana maz, rosību vakar pamanījām vien Cēsīs. Tie, kas svētku eglītes pārdod, saka, ka pircēji parasti sarosās pāris dienu pirms svētkiem, tāpēc stāvēt aukstumā esot veltīgi.
Ziemassvētku eglīšu audzēšana ir veids, kā lietderīgi izmantot lauksaimniecības zemi, kura nav vajadzīga augkopībai vai lopkopībai. Šādu praksi piekopj arī Dainis Sūniņš, kurš pirms sešiem gadiem Priekuļu novada Veselavas pagastā 0,5 hektāru platībā iestādījis eglītes. Šis ir pirmais gads, kad tās nonākušas pārdošanā. „Nozāģēts vairāk nekā
simts kociņu. Ja būs pieprasījums, zāģēšu vēl. Eglītes piegādāšu Cēsīs, ceru, ka nebūs jābrauc tirgoties uz Rīgu,” stāsta D.Sūniņš. Lai piesaistītu klientus, viņš padomājis arī par eglīšu nostiprināšanu. „Daudzi nopērk egli un nezina, kā to labāk nostiprināt. Es piedāvāju eglītes, kas iestrādātas koka ripā,” uzsver D.Sūniņš. Viņš plāno tirgot baltegles augstumā no 60 centimetriem līdz 2,20 metriem. Cena atbilstoši garumam no pieciem līdz 15 latiem. Pirmās eglītes Dainis vedis pārdot pagājušajā nedēļā. „Neko daudz notirgot neizdevās. Cilvēki interesējas, bet pirkšanu atstāj uz pēdējo brīdi,” viņš secina.
D.Sūniņš par eglīšu audzēšanu aizdomājies jau 90. gados, kad stažējies Amerikā. Pabijis svētku egļu audzētavās un domājis, ka arī Latvijā ar laiku tā varētu būt biznesa niša. „Joprojām daudzi neuzdrīkstas to sākt, jo rezultāts uzreiz nav redzams, ieguldījumi atmaksājas tikai pēc gadiem. Ienākumi nav lieli, taču tie ir brīdī, kad citā s lauksaimniecības jomās to nav vai ir mazi,” skaidro D. Sūniņš un saka, ka lielākie ieguldījumi ir pirmajā gadā, tomēr eglīšu stādīšana ir tikai daļa no darba. „Regulāri sekoju eglīšu kvalitātei, kociņu izkopšanā, stādīšanā un izpļaušanā ir iesaistīti visi ģimenes locekļi,” viņš piebilst un teic, ka plāno eglīšu audzi paplašināt līdz divarpus hektāriem.
Ja cilvēks pats savai ģimenei grib nocirst svētku eglīti, tad jādodas uz Raunas pagasta zemnieku saimniecību „Lejas Smurģi”, kur eglītes audzē jau vairāk nekā desmit gadu, patlaban stādījumi aizņem
pusotru hektāru. Saimnieks Laimonis Bite stāsta, ka katram ir iespēja atbraukt, izraudzīties skaistāko eglīti un pašam to nozāģēt. „Atkarībā no kociņa lieluma, cena būs no trim latiem. Egles, kas garākas par diviem metriem, maksās pieci lati,” pastāsta L.Bite un vērtē, ka pircēji dod priekšroku eglītēm augumā no metra līdz pusotram. Saimnieks teic, ka pieprasījums pēc eglītēm ir jau labu laiku, katru dienu kāds atbrauc, taču visvairāk pircēju ir tieši pirms svētkiem.
Vakar pirmo dienu Cēsu tirgū eglītes tirgoja Anita Ošiņa. “Nupat saņēmu eglīšu pievedumu no Nītaures puses. Tās ir īstas skaistules, astoņus gadus augušas,” skaidro A.Ošiņa un saka, ka tagad mežā grūti izvēlēties to skaistāko eglīti, visas klāj sniegs. Viņa domā, ka reti kurš pilsētnieks gatavs tērēt degvielu, ja, piemēram, jābrauc vairāki kilometri līdz mežam.
Pircēji pēta un salīdzina cenas vairākās vietās. Cēsnieks Ģirts Miezis pastāstīja:
“Meklēju divas eglītes, ko uzstādīt darba vietā. Mājai vēl laika gana to sagādāt. Pats došos uz mežu,” viņš atzina. Savukārt cēsniece Anna atnākusi uz tirgu pēc egļu zariņa. “Galvenais – gribas to noskaņu mājās. Nav ko postīt katru gadu pa eglītei. Man pietiek ar zariņu,” viņa saka.
“Druva” Cēsīs apmeklēja vairākas tirdzniecības vietas, tur lielākoties nopērkamas nelielas eglītes podiņos. Pie “Statoil” degvielas uzpildes stacijas jau nedēļu pirms svētkiem tiek pārdodas zemnieku saimniecības “Dzērves” asās egles podiņos. Tās krietni dārgākas nekā tirgū. Egles podiņos var iegādāties
arī būvmateriālu veikalā “Nodus”, lielveikalā “Maxima” un citās tirdzniecības vietās.
Arī šogad, kā ikkatru gadu, „Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajos mežos katram Latvijas iedzīvotājam personīgajām vajadzībām ir atļauts nocirst vienu eglīti. Taču, meklējot un cērtot eglīti, vispirms jāpārliecinās, kam pieder mežs. “Iedzīvotāji šo iespēju izmanto, taču ne visiem tuvumā atrodas valsts meža masīvs. Ja rēķina to, ka tuvākais valsts mežu īpašums no Cēsīm atrodas 20 kilometrus, tad izdevīgāk eglīti nopirkt,” saka AS “Latvijas valsts meži” Valmieras meža iecirkņa vadītājs Ivars Nīmanis. Viņš piebilst, ka akciju sabiedrības mājas lapā var iepazīties ar noteikumiem, kas jāievēro, pirms doties pēc eglītes uz valsts mežu.
Ilze Fedotova
Komentāri