Uz „Baldiešēniem” devāmies, lai satiktu
24. aprīļa gaviļnieku Andri Asari. Taču diemžēl saimnieks bija devies kādās darīšanās, viņa vietā mūs laipni sagaidīja Andra māsa Marga Asare.
“Es arī esmu pavasara bērns. Man dzimšanas diena ir martā, bet vārda dienu svin visa Latvija un ne tikai,” smaidot saka Marga un skaidro, ka vārda diena viņai ir 8. martā.
Asaru ģimene dzīvo Nedža ezera tuvumā. Skaistā vietā. Margas kundze saka: “Šeit ir skaisti. Klusums, miers un dabas tuvums. Brāļa sieva Vija mūsu mājās ir puķu saimniece. Dārzā puķes zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Istabā podiņos jau puķu dēsti dīgst. Iesētas gan asterītes, gan citas puķītes.”
Margas kundze stāsta, ka pavasaris nāk ar pirmajiem dārza darbiem. “Jau strādājam dārzā. Ābelēm nokaltušos zarus zāģējam, lapas esam apgrābuši. Tiklīdz sniedziņš pazūd, tā darbu netrūkst. Un jāsaka – par dzīvi nesūdzamies. Domāju, attieksme atkarīga no ambīcijām un lielajiem sapņiem. Diezgan jau nebūs nekad ne ubagam, ne miljonāram. Visiem ir par maz. Bet kamēr varu ieiet veikalā un nepētīt, cik maksā maize, nedomāt – varu to nopirkt, vai ne – tikmēr dzīvot var. Jo netrūkst jau cilvēku, kuri maizīti veikalā vairs nopirkt nevar. Taču žēl to cilvēku, kuriem nauda atrodas citām lietām, bet ne pārtikai. Un diemžēl tādu nav maz. Nepatīk, ka cilvēki gaužas un izrāda savu neapmierinātību, bet paši neko nedara, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti,” domās dalās Marga un stāsta, ka prieku vienmēr rada tuvinieku ciemošanās.
„Mēs, vecie, vairāk pie mājas. Palēnām dzīvojam. Ar televizora skatīšanos daudz neaizraujamies, bet presi lasām gan. Lai arī tā kļuvusi dārga, tomēr pasūtām gan vairākas avīzes, gan žurnālus. Kādreiz pašiem bija sava piemājas saimniecība. Tagad gan lopiņus vairs neturam. Vienīgais dzīvnieks ir kaķis. Rudenī pārdevu pēdējo gotiņu, lai arī bija grūti šķirties. Jau iepriekšējā vasarā nepļāvām sienu. Pienāca rudens un domāju, ka ir vēl šķūnī pērnais siens. Nedaudz piepirku klāt un ziemu pārdzīvojām. Bija jau labi – pašiem savs piens, sviests, krējums un biezpiens. Vēl tagad no saldētavas velkam laukā pagājušajā vasarā taisīto sieru. Un nav ne vainas. Garšīgs,” saka Anda un stāsta, ka aprīļa beigās brālim tiks svinēta 70. dzimšanas diena.
“Apsveiksim, bet ar greznām dāvanām neaizraujamies. Arī no bērnības nav dāvanu, ko atcerēties. Manā mūžā īsti neviena lelle nav bijusi. Tajos laikos domāja par ko citu, ne dāvanām. Bet sievietēm patīk, ka dāvina. Ziedus. Taču jāsaka – mājās ziedu netrūkst. Ne tikai vasarā, arī ziemā. Vienmēr mūsmājās kaut kas zied,” saka Marga un prāto: “Šogad agrs pavasaris. Cielaviņas atlaidušās. Viss jau no zemes lien laukā. Bet atminos, pirms 20 gadiem, kad brālim svinējām 50 gadu jubileju, bridām pa tādu sniegu un kupenām!”
Komentāri