Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Svētki tūrisma attīstībai

Druva
23:00
11.05.2007
4

Līgatnē vēl piektdien ritēja pēdējie brīvdabas estrādes atjaunošanas darbi, lai šodien līgatnieši un pilsētas viesi varētu izbaudīt kultūras svētkus “… šis krāšņais ievziedu laiks…”, kas ir sākums daudz plašākai pilsētas tūrisma attīstībai.

Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins pastāstīja, ka estrādes pilsētai nav kopš 90. gadiem. Arī kultūras dzīve apsīkusi, salīdzinājumā ar aktivitātēm padomju laikā: “Līdz šim lieli kultūras pasākumi nenotika. Tikai pagājušajā gadā ierīkojām apkures sistēmu kultūras namā, lai tajā varētu strādāt gan ziemā, gan vasarā. Pēdējos divus gadus mēģinām atjaunot kultūras dzīvi, lai prieks būtu gan pašiem, gan pilsētas viesiem.”

A.Šteins atzīst, ka kultūras dzīves iedzīvināšana notiek pakāpeniski. Pagājušajā gadā atjaunota estrāde Gaujmalā, kur katru gadu tiek svinēti Jāņi. Rudenī pirmo reizi pēc vairāk nekā 30 gadiem organizēts gadatirgus.

Domes priekšsēdētājs skaidro, ka tūristu interese par pilsētu ir liela un jau tagad viesu skaits mērāms pat ne simtos, bet tūkstošos: “Ļoti daudz cilvēku brauc, lai staigātu pa dabas takām, lai apskatītu Līgatni.”

“Mūsu pūtēju orķestrim ir tradīcija brīvdienās uzspēlēt Lustūzī, smilšakmens klintī, pilsētas augstākajā vietā, lai iepriecinātu līgatniešus un tūristus,” atklāja A.Šteins. Tieši orķestris ir kolektīvs, kurš Līgatnē vēl aizvien darbojas aktīvi. Ideja par pasākumu, kurā kopā pulcētos pūtēju orķestri, radusies Mārim Buholcam, kurš neatlaidīgi aizstāvējis šo domu. Laika gaitā šī ideja apaudzēta ar citām, un rezultāts – šodien pilsētā notiek svētki. Ir iespēja iepirkties gadatirgū, klausīties pūtēju orķestrus, apskatīt izstādi par Līgatni, piedalīties dažādās aktivitātēs, kā arī izdejoties zaļumballē. “Man šķiet, ka šis ir laiks, kad cilvēkiem ir vajadzīga atpūta, jo strādājam ļoti daudz, bieži vien nedomājot par sevi,” vērtē A.Šteins.

A.Šteinam ir lieli mērķi pilsētas tūrisma attīstībai, tomēr priekšsēdētājs atzīstas, ka kultūras svētki būs iespēja izprast to, kāda ir: “mūsu varēšana. Mums nav pieredzes šādu lielu pasākumu organizēšanā. Sākumā plānojām nelielu pasākumu pūtējiem, bet latiņu pacēlām, lai redzētu, cik daudz varam paveikt un kāda ir iedzīvotāju un tūristu atsaucība.”

Tiek plānots, ka dažus svētku pasākumus varētu iedibināt kā regulāru piedāvājumu, piemēram, iespēju gida pavadībā izstaigāt vietas, kuras nav atzīmētas tūrisma maršrutos, vīna dzeršanu un romantikas baudīšanu dziļi alā, pūtēju orķestra muzicēšanu no klintīm konkrētās dienās un laikos: “Gribam, lai cilvēki, kuri iebrauc Līgatnē, šeit tiešām atpūstos, turklāt, lai tā varētu būt ne tikai dabas vērošana, bet arī aktīvā atpūta.”

A.Šteins pieļauj, ka mērķtiecīgi un pakāpeniski veicinot tūrisma attīstību, turklāt pilnveidojot apkalpojošo sfēru nozarē, Līgatnē būtu iespējams izveidot jaunas darba vietas.

Dainis Timermanis ir viens no līgatniešiem, kuri visu šo nedēļu strādāja, lai no jauna izveidotu deju grīdu un skatuvi: “Soliņus pagaidām atjaunojam no vecajiem materiāliem, bet ar laiku tie tiks veidoti no jauna. Arī skatuve būs lielāka, taču uz šo pasākumu to nevarējām paspēt.” A.Šteins norāda, ka ar laiku plānots estrādi veidot tā, lai te varētu notikt arī plaša mēroga pasākumi. Darbu finansē pilsētas dome, turklāt: “strādā mūsu pašu cilvēki, kuriem vislielākais paldies, jo atjaunošana bija jāveic ļoti ātri.”

Līgatniete Laura Kozlovska ir informēta par estrādes atjaunošanas darbiem un atklāja, ka ir priecīga, ka beidzot Līgatnē būs vieta, kur notikt pasākumiem: “Tas bija ļoti vajadzīgs, lai varētu notikt zaļumballes un citi pasākumi vasarā!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi