Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Sveicienam pastkarte ar pils bildi

Druva
23:00
19.10.2007
15

Rajona padome Eiropas Savienības Intereg IIIB projekta “Inovāciju aplis” ietvaros izdevusi pastkaršu komplektu “Cēsu rajona pilis un muižas”. Izdevēji aicina iepazīt noslēpumainās un romantiskās rajona pilis un muižas, kuras gadsimtiem bijušas vēsturisku notikumu un cilvēku likteņu liecinieces.

“Daudzi rajona iedzīvotāji jau iepazinuši grāmatu “Cēsu rajona pilis un muižas stāstos, nostāstos un spoku stāstos” un atzinuši par noderīgu izdevumu. Tā kā projekta budžetā vēl bija nauda, domājām, ko praktisku un vajadzīgu varētu dot tūrisma attīstībai rajonā ,” stāsta projekta koordinatore Rita Merca. Projekta dalībnieki vērtējuši, ka tūristiem pieejamās pastkartes ir vienveidīgas, kopā radusies doma, ka cēsnieki var sagatavot kaut ko citu, interesantu un jaunu.

“Uz pastkartes ir garāks teksts par to, kas bildē redzams, formāts ne tas ierastais. Galvenais, tās nav parastās, spīdīgās skaistbildītes, bet sveicieni no kādas pils vai muižas un reizē arī informācija par to, ” tā Guna Rukšāne, grāmatas par pilīm un muižām autore.

Savukārt pastkaršu izdevēja Anda Nordena ir gandarīta, ka kopīgais darbs izdevies un pastkartes ir kā loģisks grāmatas turpinājums. Arī dizaina elementi vieni un tie paši. “Grāmatā daudzas pilis un muižas jau tik labi iepazītas, ka, šķiet, ko vēl var atklāt. Var un daudz,” domās dalās

Anda Nordena un atklāj, ka vairākas fotogrāfijas

bildētas pavisam nesen. Izvēlētajam pastkartes formātam vajag sarežģītāku kompozīciju nekā ierastajam. Uz dažām pastkartēm redzamas divas fotogrāfijas. Bet uz visām ir muižu un piļu īpašnieku ģerboņi. Anda vienmēr pratusi pārsteigt ar vienkāršo un, kā atzīst kolēģi, viņa katrā darbā ieliek sirdi.

Pastkartes aicina ceļojumā pa rajona pilīm un muižām. “Ceļojums sākas Straupes senpilsētā un turpinās netālajā Mazstraupes muižā, jo leģenda vēsta, ka tās abas viduslaikos savienoja pazemes eja. Ceļu turpinot uz Ungurmuižu, vērts ielūkoties sienu gleznojumos redzamā grenadiera acīs – tās stāsta par skarbo Ziemeļu kara laiku 18.gadsimta sākumā, kas tik radikāli mainīja gan Vidzemes, gan ikkatra iedzīvotāja likteni..” Un tā ik teikums rosina doties ceļā, lai apskatītu Raunas pili, kuru sākts celt 13.gadsimta otrā pusē un tā bijusi Rīgas arhibīskapa rezidence līdz 16.gadsimta vidum, vai Skangaļu muižas kungu māju, kur bērnības vasaras pavadījis bijušais Zviedrijas premjerministrs Ūlovs Palme, vai varbūt pakavēties 1753.gadā uzbūvētajā Ungurmuižas tējas namiņā.

Šīs pastkartes ir dāvana gan savējiem, gan ārzemniekiem. Tās izdotas divtūkstoš eksemplāros un kā prezentācijas materiāls pieejams vietējās pašvaldībās un rajona padomē.

“Viens attēls ir tūkstoš vārdu vērts – tā rakstīts pastkaršu komplekta uzrunā senatnes un mākslas cienītājiem,“ stāsta Rita Merca un piebilst, ka atliek cerēt – pastkartes rajona iedzīvotājiem un viesiem noderēs, jo izziņas materiālu nekad nevar būt par daudz, sevišķi tādu, kuros informācija nenoveco.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
90

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
330
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
41

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
60

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
105
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi