Brīvdienās, braucot cauri Amatas novada Ieriķiem, autobraucēji būs pamanījuši norādi, ka piedāvā kļavu sulas. Iespējams, kāds nodomā, ka tās saglabātas no pērnā gada, jo esam pieraduši, ka šis dzēriens saistās ar pavasari, taču “Nāriņu” saimnieks Uģis Jansons piedāvā svaigi tecinātas kļavu sulas. Viņš pastāstīja, ka jau pērn sulu laiks kļavām sācies agri – janvārī, bet šajā ziemā pirmo urbumu veicis decembra vidū: “Ziemai neraksturīgie laika apstākļi veicina sulu tecēšanu. Īpaši labi tek tad, kad naktī temperatūra noslīd mīnusos, bet dienā ir plusos. Ja vēl uzspīd saule, satek itin daudz. Cilvēki laikam īsti netic, ka ir svaigas sulas, jo garāmbraucot piestāj retāk nekā īstajā sulu laikā.”
Viņa saimniecībā kļavu esot ļoti daudz, apmēram simts, tāpēc urbumus U. Jansons ierīkojis vairākos kokos, kas ļauj iegūt pietiekami daudz sulas. Daļa tiek vārītas sīrupā, tam gan esot nepieciešams daudz sulas, no desmit litriem sanākot vien simts grami sīrupa.
Sekojot U. Jansona piemēram, pie pašu tecinātām kļavu sulām tikusi arī Jirgensonu ģimene, kas dzīvo netālu no Ieriķiem. Indulis Jirgensons stāsta, ka janvāra sākumā, braucot uz Rīgu, Ieriķos pamanījis sulu tirdzniecību: “Sākumā nodomājām, ka tas joks – svaigas sulas. Taču ziņkārības dzīti piestājām, lai noskaidrotu. Izrādījās, ka mūsu novadnieks sulas tecinot jau kopš decembra. Nolēmām pamēģināt arī paši, un tiešām, tek! Dienās, kad naktī bijis sals, bet dienā temperatūra virs nulles, pat trīs litri satek.”
Tas ir noderīgi, ziemā dzert svaigas kļavu sulas. Speciālisti norāda, ka kļavu sulā ir ļoti labs minerālvielu sastāvs, kas veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, līdz ar to nieres veiksmīgi darbojas un filtrē aizturēto šķidrumu. Saka, ka pavasarī, izdzerot vismaz desmit litrus tikko tecinātas sulas, no organisma tiek izskaloti visi ziemā uzkrājušies sārņi. Tagad ir iespēja jau ziemas laikā organismu nedaudz attīrīt, pavasarī to varēs atkārtot.
“Druva” sazinājās ar Latvijas Dabas muzeju, lai gūtu speciālistu skaidrojumu par koku devību ziemas vidū. Botānikas nodaļas speciāliste Egita Zviedre
atzina, ka tā ir normāla parādība, jo šajā ziemā laika apstākļi bijuši ļoti silti šim gadalaikam: “Sulas taču kokā ir visu laiku, bet, iestājoties siltam laikam, uzsākas to cirkulēšana. Bioloģiski tā ieprogrammēts, ka kļavas sulas sāk dot ātrāk. Kāpēc tas tā, to, visticamāk, varētu izskaidrot augu fiziologi, bet ir skaidrs, ka kļavas mostas ātrāk. Šogad tas notika jau decembrī, janvārī, bet, iestājoties aukstākam laikam, sulu tecēšana atkal apstāsies. Visu galvenokārt nosaka gaisa temperatūra, nedaudz arī tas, vai zeme ir sasalusi.”
Speciāliste norāda, ka šāda ziema ar neierastām temperatūras maiņām Latvijas vietējām koku sugām nekādu sliktumu nenodara, tās ir pieradušas. Problēmas varētu būt ar daudziem krāšņumaugiem, kas spēj izturēt bargu ziemu, bet nav pielāgoti krasām temperatūras maiņām.
Siltās ziemās cilvēki bieži ievēro briestošos koku pumpurus, īpaši ceriņiem. Kā stāsta E. Zviedre, cilvēki, iespējams, to nepamana, bet kokiem pumpuri parādās jau vasarā, vēl pirms lapu nobiršanas: “Tāpēc tikai dabiski, ja redzam, ka ceriņiem ir pumpuri. Kamēr tie nav sākuši plaukt, tur atkal tāda koku fizioloģiska īpatnība, ka tie pasargāti no laika apstākļu iedarbības. Izplaukstot gan tie nevar paciest salu un iet bojā. Bet ceriņi jau nav galvenais rādītājs. Der
paraudzīties, vai šajā laikā nav izziedējušas lazdas, kas pirmās reaģē uz pavasari. Piemēram, pagājušajā gadā lazdas izziedēja decembrī un bija skaidrs, ka riekstu ražas nebūs.”
Dabā ir procesi, ko nepamanām, jo tā ļoti jūtīgi reaģē uz visām laika apstākļu maiņām. Kaislīgākie sēņotāji droši vien siltajā laikā varēja doties uz mežu, lai svaigas kļavu sulas piedzertu pie tikko lasītu sēņu mērces. Piemēram, pērn janvārī presē rakstīja, ka lasītas ziemas celmenes, atrastas arī gailenes.
Tiesa, laika prognozes vēsta, ka tuvākās nedēļas laikā temperatūra pazemināsies, un tas liecina, ka procesi dabā norimsies. Daba atkal centīsies laisties ziemas guļā.
Jānis Gabrāns
Komentāri