Svētdiena, 19. janvāris
Vārda dienas: Andulis, Alnis

Studēt gribētāju dokumentus sāk pieņemt arī Vidzemes augstskola

Druva
22:24
21.07.2009
12

Vakar Vidzemes augstskolā (ViA) sākās jauno studentu uzņemšana. Dokumentus sāka pieņemt studijām profesionālajās pirmā līmeņa augstākās izglītības bakalaura, otrā līmeņa augstākās izglītības un maģistrantūras pilna laika studiju programmās.

Pirmo reizi studentus uzņems koledžas studiju programmās “Grāmatvedība” un “Mehatronika”, kā arī notiks papildu uzņemšana nepilna laika bakalaura studijās un e-studijās.

Dokumentus līdz 3.augustam varēs iesniegt ViA telpās Valmierā un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas telpās. Vēl visu augustu ViA turpināsies dokumentu pieņemšana otrā līmeņa augstākās izglītības un maģistra studiju programmās.

Pavisam pamatstudiju līmenī ViA 2009./2010.akadēmiskajā gadā piedāvās septiņas bakalaura līmeņa profesionālās studiju programmas: “Biznesa vadība”, “Informācijas tehnoloģijas”, “Komunikācija un sabiedriskās attiecības”, “Mediju studijas un žurnālistika”, “Politoloģija”, “Tūrisma organizācija un vadība”, “Tūristu gids”, kā arī trīs koledžas līmeņa studiju programmas “Informācijas tehnoloģijas”, “Grāmatvedība” un “Mehatronika”.

Augstākā līmeņa studijās ViA var apgūt četras maģistra studiju programmas: “Biznesa vides vadība”, “Pārvaldība un komunikācija”, “Tūrisma stratēģiskā vadība” un “Sociotehnisku sistēmu modelēšana”, kā arī 2. līmeņa profesionālo augstākās izglītības programmu “Tulkotājs”.

ViA šogad pirmajā kursā plāno uzņemt ap 500 studentus, no kuriem vairāk nekā trešdaļa (181 students) varēs mācīties par valsts līdzekļiem.

Šogad pirmo reizi varēs pieteikties nepilna laika studijām arī vasarā (pamatā nepilna laika studijām uzņemšana ViA notika katra gada janvārī). Nepilna laika studiju formā ViA uzņems bakalaura studiju programmās “Biznesa vadība” un “Tūrisma organizācija un vadība”, kā arī e-studiju formā “Informācijas tehnoloģiju” bakalaura programmā.

LETA jau ziņoja, ka Vidzemes augstskolas (ViA) pēdējā Senāta sēdē nolemts studiju maksu nākamajam akadēmiskajam gadam nepalielināt, aģentūru LETA informēja augstskolas Komunikācijas daļas vadītājas vietniece Zane Leimane.

ViA Komunikācijas daļas vadītājas vietniece Zane Leimane skaidro, ka sākotnēji augstskolas vadība bija nolēmusi palielināt studiju maksu jaunajiem studentiem par 10%, studiju maksai bakalaura programmās sasniedzot 1265 latus gadā, taču augstskolas vadība nolēmusi to saglabāt 1150 latu apmērā. Šādu summu par mācībām augstskolā šogad maksāja iepriekšējos gados uzņemtie bakalaura studiju programmas audzēkņi.

Augstskolas Senāts nolēmis arī samazināt ikgadējo studiju maksas pieaugumu, ko paredz ViA slēgtie līgumi ar studentiem. Līdz šim ikgadējais studiju maksas pieaugums bija 10% gadā, bet turpmāk studiju maksa pieaugs par 7% gadā.

Līdz ar to rudenī koledžas līmenī studiju maksa vienam akadēmiskajam gadam būs no 998 līdz 1150 latiem, bet bakalaura un otrā līmeņa studijām – 1150 lati. Maģistra līmenī studijas šogad maksās 1400 latus.

Augstskola ieviesusi arī atlaižu sistēmu, kas attiecas uz vairākiem ģimenes locekļiem, kas vienlaikus studē augstskolā, kā arī ViA bakalaura programmu absolventiem, turpinot studijas maģistrantūrā.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārsteidzošā sēņu pasaule

00:00
19.01.2025
13

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos. “Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm […]

Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

00:00
18.01.2025
36

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, […]

Priekuļi. Redzēt attīstību un uzlabot ikdienu

00:01
17.01.2025
70

Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos […]

Lācenes Ilzītes jubileja atzīmēta savējo pulkā

00:00
17.01.2025
36

“Apskatīju iepriekšējo jubileju bildes, kāda izskatījusies torte. Tās gleznojumi ir    līdzīgi, jo kārumi jāsaliek tā, lai jubilāre dāvanu uzreiz    neizjauc, bet ēd lēnām un skaisti. Tortē ir lasis un citas zivis, krabju nūjiņas,    rieksti, ogas, kartupeļu biezputra, liellopu kuņģīši, medus. Cienastā bija arī āboli,” pastāsta zvērkope, par lācenes Ilzītes mammu dēvētā Velga […]

Dzērbenē Pateicības svētki darītājiem

00:00
16.01.2025
56

“Cik paši darīsim, tik būs, jo kurš gan nāks un darīs,” saka dzērbenietis Guntars Skripko. Viņš ir viens no tiem, kuri saņēma pagasta tautas nama Pateicību par brīvprātīgo darbu. “Ikdienā tie, kuri nav bijuši saistīti ar pasākumu rīkošanu vai pils, estrādes, pagasta centra noformēšanu svētkos, neiedomājas, cik daudz darba ir jāiegulda, sākot no idejas, materiāliem […]

Jaunpiebalgas Kultūras centrā rosība ik vakaru

00:00
15.01.2025
106

“Lai gan varētu domāt, ka amatiermākslas kolektīvi pēc daudzajiem gadu mijas pasākumiem tagad kaut nedaudz atvelk elpu, tā nav. Katram savi mērķi, kurus grib sasniegt,” saka Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa un uzsver, ka katru vakaru centrā kādam kolektīvam ir mēģinājums, tikšanās, lai apspriestu gaidāmos kultūras notikumus pagastā, novadā, Latvijā. Pagasta jauktais koris “Jaunpiebalga” […]

Tautas balss

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
69
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
26
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Bedres tikai dažas, bet nepatīkamas

11:34
15.01.2025
24
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs Birzes iela tiešām ir labi sakārtota, izdevīgi to izmantot, ja jāapbrauc pilsētas centrs. Tikai nelielajā vecā asfalta daļā laikā, kad kūst sniegs un līst, padziļinās bedres. Tās nav lielas, bet diezgan dziļas, automašīnai var pārsist riepu, īpaši braucot tumsā un lietū,” sacīja cēsnieks, aicinot ielas apsaimniekotājus bedres aizbērt.

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
29
25
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
29
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Sludinājumi